RADĪTAS ZĀLES līdz šim neārstējamai multiplās sklerozes formai

Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) marta beigās reģistrējusi pirmās un vienīgās zāles primāri progresējošas multiplās sklerozes (MS) ārstēšanai, kas ir viena no šīs slimības formām ar vislielāko invaliditātes risku. Kompānijas Roche zāles ir paredzētas arī recidivējošas MS ārstēšanai. Diagnozes noteikšanas brīdī vairumam MS pacientu ir recidivējoša vai primāri progresējoša slimības forma.

Roche Medicīnas nodaļas un Vispārējās preparātu izstrādes nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Sandra Horninga paziņojumā medijiem uzsvērusi, ka jauno zāļu reģistrācija ir «.. jaunas ēras sākums multiplās sklerozes pacientiem, un pirmā šāda uz B šūnām vērsta terapija ir būtisks solis zinātnes attīstībā. Līdz pat šim brīdim primāri progresējošās MS pacientiem nebija pieejami FDA apstiprināti ārstniecības līdzekļi, un dažiem pacientiem ar recidivējošu MS joprojām tiek novērots slimības aktivitātes un invaliditātes pieaugums, neraugoties uz pieejamajām terapijas iespējām. Mēs esam pārliecināti, ka jaunās zāles, lietojot tās ik pēc sešiem mēnešiem, ļaus mainīt slimības gaitu MS pacientiem. Mēs esam apņēmības pilni palīdzēt tiem, kas var gūt labumu, lietojot mūsu izstrādātās zāles.»

Jauno zāļu reģistrācijas pieteikumu ir apstiprinājusi arī Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), un tas šobrīd tiek izskatīts.

Multiplā skleroze ir hroniska slimība, ar ko pasaulē slimo aptuveni 2,3 miljoni cilvēku un kuru šobrīd nav iespējams izārstēt. MS rodas, imūnsistēmai nepareizi darbojoties un uzbrūkot ap nervu šūnām esošajam izolācijas un atbalsta materiālam (mielīna apvalkam) galvas smadzenēs, muguras smadzenēs un redzes nervos, izraisot iekaisumu un tam sekojošu bojājumu. Šo nervu bojājums var izraisīt virkni dažādu simptomu, tajā skaitā muskuļu vājumu, nogurumu, redzes traucējumus, un var novest pie invaliditātes. Lielākajai daļai ar MS slimojošo cilvēku pirmais slimības simptoms rodas vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kas šo slimību padara par vadošo netraumatisko invaliditātes cēloni jaunu pieaugušo vidū.

Aptuveni 85% MS pacientu sākotnēji diagnosticē recidivējoši remitējošo MS formu, kam raksturīga jaunu pazīmju vai simptomu parādīšanās vai to pasliktināšanās (recidīvi), kam seko atlabšanas periodi. Pārsvarā šī diagnosticētā recidivējoši remitējošā MS vēlākā posmā pārveidojas par sekundāri progresējošu MS, kuras gadījumā laika gaitā tiek novērots pakāpenisks invaliditātes pieaugums. Recidivējošās MS formas sastopamas pacientiem ar recidivējoši remitējošu MS un pacientiem ar sekundāri progresējošu MS, kuriem joprojām rodas recidīvi. Primāri progresējošā MS ir novājinoša slimības forma, kurai raksturīga simptomu nemitīga pasliktināšanās parasti bez izteiktiem recidīviem vai remisijas periodiem. To diagnosticē aptuveni 15% pacientu. Pacienti ar visām MS formām piedzīvo slimības aktivitāti - iekaisumu nervu sistēmā un neatgriezenisku nervu šūnu izzušanu galvas smadzenēs, pat ja nav redzamu klīnisko simptomu vai tie nepastiprinās. Svarīgs MS ārstēšanas mērķis ir, tiklīdz iespējams, samazināt slimības aktivitāti, lai pacientam palēninātu invaliditātes attīstību. Neraugoties uz pieejamo slimību modificējošo ārstēšanu, dažiem pacientiem recidivējošās MS aktivitāte turpinās un invaliditāte progresē.