Populāra kļūst antropozofiskā medicīna, tā veicina cilvēka pašatveseļošanos

Latvijā par antropozofisko medicīnu daudzi nav pat dzirdējuši. Reti gadās, ka cilvēks apzināti meklē tieši šā novirziena ārstu, atšķirībā, piemēram, no Vācijas vai Šveices, kur antropozofiskā medicīna sniedz ievērojamu pienesumu veselības aprūpes sistēmā. Ārstniecības līdzekļu izvēle šajā nozarē pamatojas uz cilvēka personību un individualitāti, veicinot viņa dabisko pašatveseļošanās spēju.

«Antropozofiskā medicīna nav dabas dziedniecība, kaut arī izmanto terapijā dabiskās ārstnieciskās vielas. Tā nav arī fitoterapija, lai gan izmanto 250 ārstniecības augus kā izejvielu. Par vēl svarīgākiem ārstniecības līdzekļiem tā uzskata dabiskos minerālus. Antropozofiskā medicīna nav arī homeopātijas paveids, no tās vienīgi aizgūta potencēšanas tehnika,» stāsta medicīnas zinātņu doktore, homeopāte un antropozofiskās medicīnas ārste Inese Joksta. «Antropozofija ir izziņas ceļš, kas savieno garīgo cilvēkā ar garīgo Visumā. Tās pamatlicējs ir vācu domātājs, filozofijas doktors Rūdolfs Šteiners (1861-1925), kurš izstrādāja arī antropozofiskās medicīnas teorētisko bāzi. Antropozofijas ieskatā veselība ir dinamiska līdzsvara stāvoklis starp fiziski fizioloģiskajiem un dvēseliski garīgajiem procesiem cilvēkā.»

Četri būtības locekļi

«Antropozofija uzskata cilvēku par miesisku, dvēselisku, garīgu būtni. Tradicionālā medicīna uztver cilvēku kā mašīnu: kamēr tā perfekti funkcionē, viņš ir vesels, bet, ja rodas defekts, ārstēšana ir vērsta uz mehānisma labošanu. Tā nodarbojas ar fizisko ķermeni - ar to, kas piemīt arī līķim. Bet mēs zinām, ka, neskatoties uz slimībām, cilvēks savu stāju saglabā,» skaidro ārste. «Acīmredzami, ka mūsos ir spēku organizācija, kas darbojas pretī sabrukšanai, kamēr vien dzīvojam. Šo organizāciju sauc par ēterisko jeb veidojošo ķermeni. Tas nav pieejams mūsu saprātam, bet konstatējams vienīgi tā izpausmēs - augšanā, šūnu vairošanās procesā, reprodukcijā. Fiziskais ķermenis ir pakļauts zemes pievilkšanas spēkam, tas vairāk izpaužas caur minerālu pasauli, bet ēteriskie spēki tiecas kosmosa virzienā. Augs sakņojas zemē, bet tiecas pret debesīm. Izpaušanās iespēja ēteriskajiem spēkiem ir caur ūdeni: ja augs nesaņem ūdeni, tas iet bojā. Dzīvniekam bez visa iepriekš minētā piemīt alkas, dziņas, tas jūt sāpes, simpātijas, antipātijas - te ir runa par astrālo jeb dvēselisko ķermeni, tā izpausme ir psihiskais. Astrālais ķermenis var darboties tikai ar gaisa starpniecību. Savukārt cilvēks atšķiras no dzīvnieka ar pašapziņu - savas apziņas apziņu, «es» organizāciju jeb garu. Pateicoties šim «es» spēkam, ko sauc arī par augstāko «es», cilvēka ķermenim ir īpaša stāja, viņš var runāt, domāt, radoši strādāt, sajūsmināties. Šī spēka darbībai nepieciešams siltums. Fiziskais ķermenis, ēteriskais ķermenis, astrālais ķermenis un augstākais «es» ir cilvēka četri būtības locekļi. Fizisko ķermeni varam redzēt, bet par pārējiem iespējams spriest pēc dažādām pazīmēm, piemēram, sīki zobi un mazas ausis norāda, ka ēteriskais ķermenis kaut kur ir cietis. Ja cilvēkam sasveicinoties ir vārgs rokasspiediens un viņš neskatās otram acīs, bet pēta zemi, ja viņš staigā salīcis, tas nozīmē, ka augstākais «es» nav spēcīgs.»

Antropozofiskā ārstēšana

«Ja homeopātijā mēs zāļu gatavošanai izmantojam visu augu, tad antropozofiskajā medicīnā zāles gatavo no noteiktām auga daļām, ko lieto apgrieztā secībā attiecībā pret cilvēka ķermeni, piemēram, ja ir problēmas ar galvu, ar domāšanu, tad izmanto sakni. Ja ir problēmas ar ritmisko sistēmu - elpošanu un sirdsdarbību, izmanto stublāju ar lapām, un ja ir problēmas ar vielmaiņu, ar ginekoloģiju - izmanto ziedus. Gatavošana ir apmēram tāda pati kā homeopātijā, bet neizmanto tik augstus atšķaidījumus,» stāsta I. Joksta. «Antropozofiskie ārsti vienmēr izvērtē, cik spēcīgs pacientam ir augstākais «es», astrālais, ēteriskais un fiziskais ķermenis, bet vissvarīgākais ir līdzsvars starp tiem. Piemēram, kad cilvēkam sāp galva, kā tas bieži vien ir sievietēm pirms menstruācijām vai to laikā, tad astrālais ķermenis, kam vajadzētu vairāk darboties uz apakšējo polu, kaut kādu iemeslu pēc iekrampējas galvā. Tas nozīmē, ka sākumā jādod zāles, kas vājina astrālo ķermeni, lai tas pāriet uz leju. Pirmā palīdzība ir paņemt sinepju trauku un dziļi, dziļi ieelpot, tad sēra tvaiki astrālo ķermeni novelk uz leju. Ja to darīs vesels cilvēks, viņš šķaudīs. Tālāk izvēlamies terapijai piemērotus preparātus. Neliela daļa no tiem ir reģistrēti Latvijā, citi nav, bet esam izveidojuši sadarbību ar aptieku, caur kuru mūsu izrakstītās antropozofiskās zāles var pasūtīt no ārzemēm. Šīs zāles tiek ražotas atbilstoši visaugstākajiem kvalitātes standartiem - par to man pašai bija izdevība pārliecināties ražotnē Šveicē.

Antropozofiskie mediķi nav nekādi fanātiķi, bet viņu attieksme pret antibiotiku lietošanu ir ļoti piesardzīga. Tagad šādu praksi iesaka arī standarta vadlīnijas. Piemēram, plaušu karsoni antropozofiskā medicīna traktē kā plaušu hepatizāciju - viena plaušu daļa pārņem aknu konsistenci un kļūst līdzīga aknām - vielmaiņas orgānam. Tad ir jādod tādi medikamenti, kas atjauno sākotnējo kārtību, un tā ir loģiskāka pieeja nekā iekaisuma nobloķēšana ar antibiotikām.»

Antropozofiskajā ārstēšanā tiek izmantots arī īpašs masāžas veids, ko sauc par ritmisko masāžu. Tās mērķis ir veicināt cilvēka organismā šķidruma plūsmu, kas sekmē pašatveseļošanos. Tiek praktizēts arī īpašs kustību veids, ko sauc par eiritmiju - apzināti veiktas kustības un izrunātas skaņas ietekmē asinsriti, elpošanu, vielmaiņu, vispārējo kustīgumu un līdzsvaru, emocionālo un intelektuālo kapacitāti. Tas viss kalpo, lai atbalstītu dziedinošos spēkus. Antropozofiskā medicīna var iesaistīt terapijā arī pacienta biogrāfijas izpēti, kas palīdz noskaidrot saistību starp ķermenisko, emocionālo un garīgo dzīves pieredzi un traucējumiem un slimībām.

Īpaša nozīme temperatūrai

«Augstākais «es» izpaužas caur siltumu, tāpēc ir likumsakarīgi, ka slimības norit ar augstu temperatūru - tad augstākais «es» ieiet dziļāk. Īpaši svarīgi tas ir bērniem,» norāda ārste. «Mūsu cilvēki tagad jau diezgan labi zina, ka nevajag mēģināt temperatūru samazināt, ja vien tā neapdraud organismu. Vācu kolēģi, kuri bija pie mums ieradušies, stāstīja, ka vienu laiku tur valdījusi tendence «nosist» pat nedaudz paaugstinātu temperatūru, bet tagad viņi pat gaida, kad pacientam būs smagāka gripa vai pneimonija ar augstu temperatūru, jo caur to situācija organismā sakārtojas.

Bažas par bērnu veselību

«Mani pašlaik ļoti satrauc tas, ka mazus bērniņus sāk agri skolot,» atzīst I. Joksta. «Bērnam ēteriskie spēki ir domāti tam, lai veidotu fizisko ķermeni. Ja mēs viņu agrāk aizsūtām uz skolu, mēs atvelkam ēteriskos spēkus no šā uzdevuma un liekam tos veltīt domāšanai, tāpēc ķermenis cieš. Arī pedagogi, ar kuriem esmu runājusi, saka - nevar salīdzināt bērnus, kuri uz pirmo klasi devušies septiņos gados, ar tiem, kuri uzsākuši skolas gaitas sešos gados. Pirmajā, otrajā, trešajā klasē vēl nekas, bet no ceturtās kļūst redzams, ka bērnam vairs nav iekšā. Bet izglītības politikas veidotāji absolūti nerespektē šo viedokli, kuram piekrīt arī daudzi ārsti. Vācu kolēģi par to, ka bērns ir gatavs skolai, spriež pēc pavisam vienkāršām pazīmēm: pirmkārt, mainās zobi, un, otrkārt, paceļot un pārliekot roku pāri galvai, kas tiek turēta taisni, pretējā pusē var sasniegt auss augšējo daļu - ar labo roku kreiso ausi un otrādi. Un vispār jāpavēro, kāds ir konkrētais bērns, jāizvērtē individuāli. Es uzskatu, ka bērniem ļoti piemērota ir Valdorfa skola, kur māca audzēkņus vairāk tā, kā viņiem tas vajadzīgs - izglītošana balstīta uz tēliem, visvisādiem stāstiem, neliekot momentā ieslēgt galvu.

Vēl mani ļoti uztrauc D vitamīna pārmērīga lietošana. Mums pienākas 450 starptautiskās vienības šīs vielas dienā, un tā vienmēr ir bijis. Pazīstamais Latvijas bērnu ārsts Grigorijs Groms bija ļoti liels D vitamīna pretinieks. Toreiz rahīta ārstēšanai nozīmēja pa pieciem pilieniem D vitamīna vienreiz dienā divas nedēļas. Viņš izmēģināja dot pa vienam pilienam dienā divus mēnešus. Pēc tam veica rentgena izmeklējumu un izrādījās, ka bērnam, kurš saņēma mazākas vitamīna devas ilgāku laiku, kājas bija iztaisnojušās, kamēr tam, kurš saņēma standarta devu, tās bija palikušas līkas un kauli nocietinājušies. Šī viela patiesībā nav vitamīns, bet gan hormons, kurš ļoti piesaista kalciju, un cilvēki tiek burtiski sklerotizēti.»

Laikus jāiet gulēt

Antropozofiskās medicīnas izpratnē, ja cilvēkam nāk miegs - tad augstākais «es» un astrālais ķermenis ekskarnējas caur acīm. «Kad cilvēks guļ, gultā ir palicis tikai fiziskais un ēteriskais ķermenis, bet astrālais ķermenis un augstākais «es» ir uzgājuši augšā uz planētu sfērām, kur saņem informāciju un enerģiju. Astrālajam ķermenim un augstākajam «es» ir noteikts laiks, kad jāatgriežas - trijos naktī,» stāsta ārste. «Ja viss ir kārtībā ar aknām, tad savienošanās notiek labi. Ja nav kārtībā - savienošanās ir nepilnīga un cilvēks pamostas, piemēram, trijos viņam vienmēr vajag uz tualeti. Ļoti kaitīgs ir maiņu darbs un arī paradums sēdēt naktīs pie datora. Kamēr cilvēks ir jauns, vēl nekas, jo pamatīgi strādā ēteriskais ķermenis, bet ar laiku viņš kļūst nervozs, krītas imunitāte un iestājas spēku izsīkums. Ir ļoti svarīgi iet gulēt laikus, vismaz divas stundas pirms pusnakts - šīs stundas ir divkārt vērtas, un tad mēs otrā dienā esam ļoti labi izgulējušies, jo astrālajam ķermenim un augstākajam «es» ir laiks uziet augšā, iegūt mums enerģiju un no rīta pamostamies gudrāki.».