Kad vasara pagājusi, ir mazliet skumji, kādam pat ļoti skumji. Taču, ja vasara ir pavadīta pilnvērtīgi un harmoniski, arī rudens neradīs īpašas problēmas.
Netrūkst cilvēku, kuriem rudens ir mīļākais gadalaiks, un katram savi argumenti: acis priecē košās lapas; arvien mazāk uzbrūk visādi kukaiņi; vairs nenomoka karstums un nav tik ļoti jāsvīst; var aizmirst par siena drudzi; atkal iespējams valkāt apģērbus, kas notušē auguma nepilnības, kuras tā uztrauca vasarā; beidzot var staigāt zābakos un neviens par to nebrīnās; netrūkst svaigu vietējo augļu un dārzeņu; nav jāmokās ar vainas apziņu, paliekot mājās uz dīvāna, lai mierīgi palasītu vai adītu.
Ja bail, ka gadalaiku maiņa nesīs saaukstēšanos, der pievērst lielāku uzmanību organisma pretestības spēju stiprināšanai. Tas nenozīmē, ka tūlīt jāskrien uz aptieku pēc uztura bagātinātājiem. Iespējams, pienāks kārta arī tiem, bet daudz ko ikdienā var darīt bez papildu līdzekļu ieguldījumiem, vajag vien labu gribu un mazliet pašdisciplīnas.
Labi izgulēties
Pētot miegu un miega traucējumus, zinātnieki atklāj arvien vairāk dažādu veselības problēmu, kuras nepietiekama izgulēšanās izraisa vai padara smagākas. Ja organisms nav saņēmis pietiekami ilgu naktsmieru, cieš arī imunitāte un vieglāk pieķeras dažādas infekcijas. Rudenī beidzot var izgulēties arī tie, kuriem traucēja vasaras gaišās naktis un karstums. Ja miega traucējumi ir regulāri - jāiet pie ārsta.
Biežāk mazgāt rokas
Rokas jāmazgā jebkurā gadalaikā, diemžēl dzīvē ne vienmēr šī prasība tiek ievērota, cilvēki to uzskata par pārspīlētu, jo rokas nav acīmredzami netīras un nekas slikts taču nenotiek. Jāsāk jau radināties mazgāt rokas biežāk un rūpīgāk, gatavojoties brīdim, kad elpceļu vīrusi kļūs aktīvi. Nekad nevar zināt, kad tas pienāks. Elpceļu vīrusi izplatās pa gaisu, bet, lai inficētos, nav obligāti jānonāk tiešā kontaktā ar klepotāju vai šķaudītāju. Vīrusi nonāk it visur, arī uz durvju rokturiem, koplietošanas priekšmetiem, tos var nodot sarokojoties un dažādā citā ceļā. Tuvinot roku sejai, vīruss līdz ar gaisu tiek ieelpots, nosēžas uz deguna gļotādas, nokļūst šūnā, kur sāk savu vairošanās un dalīšanās procesu, cilvēka imūnā sistēma reaģē uz to un ražo šūnas, ar kurām vīrusu likvidēt - cilvēks saslimst. Eksperti iesaka arī atradināties no sejas, īpaši deguna, mutes un acu zonas aizskaršanas ar rokām, jo sevišķi atrodoties sabiedriskās vietās.
Ģērbties atbilstoši gadalaikam
Ja gadalaiku maiņa notiktu plūstoši un pakāpeniski, tad varētu ievērot Austrumu medicīnas ieteikto principu: pavasarī nesteigties ar silto apģērbu nomešanu, bet rudenī - ar to uzvilkšanu. Par sliktu imunitātei nāk gan tuntuļošanās, gan staigāšana pārāk plānās drēbēs. Taču mūsu klimats ir mainīgs un šogad pāreja no vasaras rudenī bija īpaši krasa, tāpēc par piemērotāko atzīstams sīpola stils - ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko var novilkt un uzvilkt atpakaļ. Visgrūtāk ir piemēroti apģērbties, ja nākas braukt pārpildītā sabiedriskajā transportā, kur reizēm var pamatīgi sasvīst. Taču arī tur vismaz var atpogāt mēteļa augšējās pogas un noņemt cepuri. Staigājot pa lielveikalu, velciet mēteli nost un kaut vai vadājiet to līdzi iepirkumu ratos. Apģērbi nedrīkst būt pārāk apspīlēti, starp ķermeni un drēbēm jāpaliek nelielam gaisa slānītim. Arī apavi nekādā ziņā nedrīkst spiest, un ir jāseko, lai tie nebūtu mitri. Ļoti labi, ja ir arī kāds rezerves apavu pāris, ko uzvilkt, kamēr pilnīgi izžūst sabristie.
Nepārstāt dzert ūdeni
Karstā laikā šķidruma patēriņa normu izpildīt nav grūti, bet arī drēgnā rudenī ir svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens, lai saglabātu organisma pretošanās spēju slimībām. Laikam kļūstot vēsākam, laiks nomainīt auksto ūdeni ar siltām zāļu tējām. Daļa veselīga dzīvesveida entuziastu augstu vērtē siltu ūdeni ar citronu un sāk ar to ik rītu - esot fantastisks atbalsts imūnsistēmai un arī palīdzot zaudēt lieko svaru, atmodinot vielmaiņu, nākot par labu ādas stāvoklim un uzmundrinot kā ķermeni, tā prātu. Tomēr daudz kas nav līdz galam izpētīts. Protams, citrons ir sen pazīstams tautas medicīnas līdzeklis, kam piemīt zināma pretmikrobu iedarbība, tajos ir organiskās skābes, kalcijs, kālijs, magnijs, C vitamīns, bioflavonoīdi, pektīnvielas un limonēns. Cits jautājums - vai to visu var uzņemt pietiekamā daudzumā, lietojot citronu ūdeni. Bet, ja garšo un ir liela ticība - kāpēc gan neizvēlēties tieši to. Ja citrons apnicis, tā vietā var nākt piparmētras vai citronmelisas zariņš, dažas dzērvenes, augļu gabaliņi u.c.
Produkti ar probiotiķiem
Probiotiķi - labās baktērijas - dzīvo zarnu traktā un nodrošina normālu zarnu mikrofloru, neļaujot savairoties kaitīgajiem mikroorganismiem. Zarnu traktam ir liela loma organisma imunitātes nodrošināšanā. Tam par labu nāk gan dzīvie jogurti ar bifidobaktēriju un acidofilo baktēriju piedevām, gan kefīrs un citi skābpiena produkti, gan arī skābēti kāposti un citi dārzeņi - tā liecina atsevišķi pētījumi. Papildus jācenšas uzņemt arī pietiekami daudz šķiedrvielu no rudzu maizes, pilngraudu produktiem, augļiem, dārzeņiem u.c.
Vingrot, bet nepārcensties
Cilvēki, kuri regulāri vingro, retāk kļūst par upuri elpceļu vīrusiem, noskaidrojuši britu pētnieki. Taču slodze jāizvēlas atbilstoši savai fiziskajai kondīcijai, jo pārpūle var novest pie pretēja rezultāta. Vairumam cilvēku pietiek ar pusstundu ilgu vingrošanu dienā - tā samazina stresa hormonu līmeni, uzlabo asinsriti, palīdz justies možam un noturēt normālu svaru, un tas viss kalpo arī imunitātes spēcināšanai. Savukārt pēc treniņa, kas radījis lielu pārslodzi, nākamo trīs dienu laikā iespēja inficēties ar elpceļu vīrusiem tikai pieaug.
Ja vien laiks nav pavisam slikts, ieteicamas nodarbes svaigā gaisā, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana vai vienkārši staigāšana - kas nu kuram pa spēkam.
Baudīt sirsnību un jautrību
Tuvu un mīļu cilvēku apskāvieni ļauj ne vien justies mīlētam, bet īpašā veidā arī palīdz pretoties infekcijām. Apskāvieni, mīļuma izpausmes un pozitīvas emocijas palīdz mazināt stresa līmeni, neļaujot tam iedragāt imunitāti. Līdzīgi iedarbojas arī smiekli un jautrība, tāpēc tumšos rudens vakaros izklaidējieties kopā ar tuvajiem cilvēkiem, atcerieties smieklīgākos vasaras atgadījumus, jokojiet, stāstiet anekdotes, lasiet asprātīgas grāmatas, skatieties labas komēdijas.
Ēst augļus un dārzeņus
Rudenī tie ir svaigi, pilnvērtīgi un vitamīniem bagāti, satur daudz antioksidantu. Pēdējā laikā arī Latvijā tiek popularizēta ideja par to, ka ikvienam cilvēkam dienā vajadzētu apēst piecas porcijas augļu un dārzeņu. Rudens ir ļoti piemērots laiks šā ieteikuma īstenošanai. Tāpat arī vēlams lietot garšaugus, jo sevišķi - ķiplokus, sīpolus, visdažādākos zaļumus, čili piparus, kurkumu.
Zivis un jūras veltes
Arī tās ir ieteicamas šajā viltīgajā laika posmā, kad rudens nomainījis vasaru un draud saaukstēšanās. Zivis un jūras produkti veicina imunitāti, jo tie ir bagāti ar olbaltumvielām, kas nepieciešamas, lai organisms varētu labāk cīnīties ar slimību izraisītājiem. Tajos ir arī cinks, un, ja organismā ir pietiekami daudz cinka, tas var tikt galā ar saaukstēšanos īsākā laika posmā. Jūras produktos atrodams arī selēns, kas cita starpā palīdz baltajiem asinsķermenīšiem radīt vielas, kas cīnās pret vīrusiem.
Sens tautas līdzeklis
Vecais, labais vistas buljons, saukts arī par cāļa zupu. Pārliecinošu pierādījumu par tās iedarbīgumu nav, bet daudzi cilvēki apgalvo, ka tā viņiem palīdzot. Pētnieki izteikuši domu, ka varbūt tas notiek, pateicoties antioksidantam - karnozīnam, kas ir šajā buljonā. Lai nu kā, rudenī silta, aromātiska zupiņa par sliktu nenāks.
Aprunāties ar sevi
Psihologi novērojuši, ka mēs, kā jau bioloģiskas būtnes, atšķirīgi reaģējam uz dažādiem gadalaikiem un gandrīz katrs kādā sezonā jūtas labāk, kādā - sliktāk. Ja rudenī gribas vairāk filozofēt un paslinkot, satikt mazāk ļaužu, lasīt dzeju, tad varbūt tā ir konkrētā cilvēka īpatnība, cilvēciskās būtības izpausme, kas sasaucas ar dabā notiekošo. Nevar jau visu laiku nēsāt aktīvā, laimīgā un dzīvespriecīgā cilvēka masku. Rudens ir labs laiks, lai kaut vai pusstundu dienā pabūtu vienatnē ar sevi, izietu dabā, gremdētos pārdomās, meditētu. Tas palīdz tikt galā ar dienišķo stresu, un līdz ar to uzlabojas organisma pretošanās spējas infekcijām.