Saredzēt cilvēku, nevis diagnozi

Labklājības ministrija sākusi kampaņu Cilvēks, nevis diagnoze, lai veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, rosinātu dialogu ar sabiedrību par humānas un saprasties spējīgas vides radīšanu Latvijā.

Sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere sacīja, ka biedrības vīzija ir iekļaujoša sabiedrība Latvijā, kurā vieta ir ikvienam. "Sabiedrību veido dažādi cilvēki - cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas," saka Inga Šķestere. Kampaņas ietvaros paredzēts diskutēt par mītiem, kas sabiedrībai traucē saredzēt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Latvijā apmēram 10 līdz 12 procenti iedzīvotāju ir garīga rakstura traucējumi, tāpēc nevajadzētu viņus nošķirt no pārējās sabiedrības, uzskata Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Māris Taube. Sabiedrībā arī plaši izplatīts ir mīts, ka šie cilvēki ir agresīvi un bīstami. Jāatgādina kāds piemērs, kad kādā no Latgales rajoniem, runājot par deinstitucionalizāciju, vietējie iedzīvotāji bija biedēti ar to, ka «tūlīt pat no pansionātiem izlaidīs visus cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem», nepaskaidrojot deinstitucionalizācijas būtību. Šīs kampaņas ietvaros tiks arī skaidrots, kas ir šī deinstitucionalizācija, un, kā jau norāda pats procesa nosaukums, tas ir pretējs process institucionalizācijai, tātad ievietošanai institūcijās. Deinstitucionalizācijas procesā, ar kuru aprūpes centrus plānots aizstāt ar ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem, arvien vairāk cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem atgriežas sabiedrībā, tāpēc ir svarīgi kliedēt dažādus sabiedrībā radušos mītus jeb aizspriedumus par šiem cilvēkiem, uzsver M. Taube.

Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis, iepazīstinot sabiedrību ar savu brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: "Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācas pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka brālis komunicē citādāk, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam."

Vairāk informācijas saitē: cilveksnevisdiagnoze.lv

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.