Aktuāli! Kā rīkoties, ja gūts apdegums

© Gatis Gierts/ F64 Photo Agency

Tuvojoties vieniem no tautā iemīļotākajiem svētkiem - Līgo vakaram, kad visā Latvijā tiks iekurti Jāņu ugunskuri, jāatceras par piesardzību atklātas liesmas tuvumā un īpaši jāpieskata arī bērni. Ko darīt, ja tomēr gadījies gūt apdegumu, atgādina farmaceite Ieva Zvagule.

"Apdegumus var gūt dažādos veidos - termiski, iedarbojoties augstai temperatūrai; saskaroties ar ķīmiskām vielām; pārāk ilgi uzturoties saulē. Termiskie apdegumi ir bieži izplatīti, jo tos gūstam sadzīviskā ceļā, nonākot kontaktā ar atklātu liesmu, karstu ūdeni vai gaisu, nokaitētu metālu, tvaiku. Jāņiem raksturīgi apdegumi, kas gūti ugunskuru vai grilu tuvumā, kā arī saules apdegumi. Jāsaprot, ka apdegums ir nopietna trauma, kuras ārstēšanu labāk uzticēt profesionāļiem. Tomēr ir svarīgi prast sniegt pirmo palīdzību, un pats galvenais ir apdedzināto ķermeņa daļu ātri un pietiekami ilgi atvēsināt, lai mazinātu sāpes un ierobežotu tūsku," stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Ko darīt pirmajās 20 minūtēs pēc apdeguma gūšanas

Pirmais un vissvarīgākais - nekavējoties apdeguma vietu dzesēt zem vēsa, bet ne ledaina tekoša ūdens vismaz 10 minūtes. "Te jāievēro būtiska nianse - ja apdegums vai applaucējums ir zem apģērba, nekādā gadījumā nedrīkst to raut nost! Kaut arī vēlme noraut piedegušo apģērbu ir dabiska reakcija, tā vietā jālej vēss ūdens uz apģērba vai starp apģērbu un ādu, ja tas iespējams," brīdina farmaceite Ieva Zvagule.

Ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu, noteikti jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī mazāku apdegumu gadījumā būtu ieteicams konsultēties ar mediķi, vēršoties pie ģimenes ārsta, tuvākā farmaceita vai zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. "Sejas apdegumu gadījumā gandrīz vienmēr cietušais ir guvis arī elpceļu apdegumus, tāpēc pat ar šķietami nelieliem sejas apdegumiem Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc vienmēr!" uzsver farmaceite.

Ko noteikti nedarīt, gūstot apdegumu

Cilvēki, kas apdedzinājušies, nereti ķeras pie tautas metodēm vai, gaidot mediķus, cenšas patstāvīgi pārsiet brūces. Farmaceite saka - to labāk nedarīt. Vienīgais izņēmums ir aptiekās nopērkama speciāla pretapdeguma pārsēja uzlikšana, taču neko citu uz brūces likt nedrīkst. "Ziedes, pūderi, dezinfekcijas līdzekļi - nekas no tā visa bez ārstu ziņas nav lietojams, sevišķi uz tikko gūta apdeguma. Nekādā gadījumā uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, sviestu vai eļļu, ko cilvēki bieži mēdz darīt! Tā situāciju var tikai pasliktināt, jo treknās vielas aizsprosto ādas poras, neļaujot darboties dabiskajai pašdzesēšanās sistēmai, turklāt apdegumā var viegli ievazāt netīrumus, izraisot iekaisumu," brīdina Ieva Zvagule.

Kad 20 minūtes pagājušas

Kad pirmā palīdzība sniegta, arī nelielu apdegumu gadījumos vislabāk konsultēties ar mediķi. Ko noteikti nevajadzētu darīt - pārplēst apdeguma tulznas, jo tās sargā cietušo vietu no ārējās vides ietekmes, skaidro farmaceite. "Apdegums ir pareizi jākopj, ja negribat, lai tas sastruto vai rodas citas komplikācijas," saka Ieva Zvagule. "Arī mazs apdegums prasa rūpes, taču smēres, kas nav paredzētas apdegumu ārstēšanai, noteikti nebūs piemērotākā izvēle. Labāk aptiekā iegādāties pretmikrobu līdzekļu putu aerosolu, kas ļauj gaisam brīvi piekļūt traumētajai vietai un veicina dzīšanas procesu."