Vēža agrīnai atklāšanai ievieš jaunu testu

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests ieviesis jaunu, valsts apmaksātu zarnu vēža testēšanas metodi, ar kuras palīdzību cer vairot iedzīvotāju atsaucību vēža skrīningam un palielināt arī ģimenes ārstu entuziasmu, uzrunājot un skaidrojot saviem pacientiem skrīninga būtību.

Latvijā ar zarnu vēzi katru gadu saslimt vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem ap 70 procentiem slimība tiek noteikta novēloti. Zarnu vēža skrīnings ir bezmaksas profilaktiskā pārbaude, kura nodrošina slēpto jeb vizuāli neredzamu asiņu noteikšanu fēcēs ar imūnķīmisko metodi iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šis izmeklējums sniedz iespēju diagnosticēt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā pirms simptomu parādīšanās. Pēdējos gados atsaucība zarnu vēža skrīningam ir augusi, pirms desmit gadiem šo pārbaudi veica tikai nepilni septiņi procenti no iedzīvotāju skaita 50 līdz 74 gadu vecumā, kas ir Nacionālā veselības dienesta noteiktā mērķa grupa šīm pārbaudēm. Taču pērn atsaucība skrīningam bija 16 procenti. Šāgada dati par astoņiem mēnešiem liecina, ka pārbaudi veikuši 70 000 iedzīvotāju un 1649 tests bijis pozitīvs. «Tas, ka testam ir pozitīvs rezultāts, proti, ir atklātas kādas problēmas, nenozīmē, ka tā uzreiz ir onkoloģiska saslimšana,» skaidro Nacionālā veselības dienesta speciāliste Līga Gaigala. Lai noskaidrotu, kāpēc tieši tests bijis pozitīvs un vai pacientam varētu būt ļaundabīgs audzējs, būs jāveic izmeklējums - kolonoskopija. L. Gaigala norāda, ka uz šīm pārbaudēm darbojas princips «nauda seko pacientam», līdz ar to nevajadzētu būt būtiskiem ierobežojumiem izmeklējuma saņemšanā.

Ja tas apstiprinās aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, pacients turpmāku ārstēšanu saņems zaļā koridora ietvaros.

Tomēr zemie atsaucības rādītāji rosināja domāt, kā uzlabot skrīninga procesu, jo atšķirībā no krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm uz zarnu vēža skrīningu uzaicinājuma vēstules nesūta. Līdz ar jauna testa ieviešanu jau no šā gada oktobra Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cer uz lielāku atsaucību pašam testam, līdz ar to arī agrīnāku vēža gadījumu atklāšanu. «Resnās un taisnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā, un mūs satrauc tas, ka tikai trešajā daļā gadījumu slimība tiek diagnosticēta agrīni,» saka L. Gaigala. Jaunais tests slēpto jeb neredzamo asiņu noteikšanai fēcēs, izmantojot imūnķīmijas metodi, sniegs iespēju diagnosticēt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā - pirms simptomu parādīšanās. Speciālisti skaidro, ka jaunā testa metode ne vien būtiski atvieglos testa veikšanu pacientam mājas apstākļos, bet ir krietni precīzāka par iepriekš pieejamajiem testiem. Tā veicama no vienas vēdera izejas (iepriekš trīs reizes), un pirms tās pacientam nav jāievēro diētas ierobežojumi. Informāciju par testa rezultātiem pacients varēs saņemt īsziņas veidā vai e-pastā (ja pacients tā vēlēsies) vai vēršoties pie ģimenes ārsta praksē.

Līdz šim, kad ģimenes ārsti iedeva cilvēkam testu, pacienti ne vienmēr to atnesa atpakaļ, lai nosūtītu uz laboratoriju. Ģimenes ārstiem testu iegāde bija jāapmaksā pašiem. Tagad tos apmaksās Nacionālais veselības dienests, tie būs vienādi visā Latvijā, turklāt tiek ieviesti vienādi testa rezultātu nolasīšanas principi. «Tā ir ļoti laba ziņa veselības nozarei, jo arvien lielāku uzmanību pievēršam profilaksei,» saka ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. «Mēs, ģimenes ārsti, esam priecīgi, ja onkoloģisko saslimšanu izdevies atklāt laikus, tomēr zarnu vēzis sākotnēji norit bez simptomiem, un tad, kad pacients atnāk ar sūdzībām, tad tā, visticamāk, jau būs trešā vai ceturtā stadija. Atklāt agrīni mēs varam, tikai izmantojot profilaktiskās pārbaudes.» Speciālisti cer, ka atsaucība uz vēža skrīningu sasniegs 40 procentus.

***

UZZIŅA

Zarnu vēža skrīninga atsaucība

Profilaktiskās pārbaudes veikušo iedzīvotāju īpatsvars mērķa grupā - iedzīvotāji no 50 līdz 74 gadiem (%)

2012 7,6

2013 9,6

2014 10,6

2015 10,9

2016 11,8

2017 13,4

2018 16

Atsaucība skrīningam 2019. gada 8 mēnešos

Reģistrēto pacientu skaits 642 348

Izmeklētie pacienti 64 984 jeb 10,1%

Tests bijis pozitīvs 1649 jeb 2,5%

Avots: Nacionālais veselības dienests