Ginekoloģe aicina atsaukties vēža skrīningam arī sievietes, kurām nav sūdzību

© MN

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa aicina atsaukties valsts organizētajam vēža skrīningam arī tās sievietes, kurām nav sūdzību, tādējādi ļaujot atklāt slimību agrīni un līdz ar to veiksmīgi ārstēt.

Viņa norādīja, ka pirmais, kas noteikti ir jārisina ārsta kabinetā, ir sūdzības un veselības traucējumi, ja tādas sievietei ir. Taču ginekologs ir ārsts pie kura nāk arī bez sūdzībām - šādās vizītēs noteikti tiek izrunātas noteiktā dzīves perioda aktualitātes, piemēram, jautājumus par drošu kontracepciju un grūtniecības plānošanu, nozīmīga sadarbība ginekologam ar savu pacienti ir bērniņa gaidīšanas laikā, vēlākā dzīves periodā noteikti svarīgi pārrunāt veselības jautājumus, kas saistīti ar menopauzes tuvošanos un pēcmenopauzes periodu, atzīmēja mediķe.

Sarunā ar pacienti būtiski apzināt iespējamos riskus un pievērst uzmanību tam, kā tos novērst. Piemēram, ja grūtniecības laikā sievietei bijis grūtnieču diabēts, tad ir lielāks risks, ka pusmūža var attīstīties aptaukošanās un otrā tipa cukura diabēts, tādēļ veselīgs dzīvesveids, normāls ķermeņa svars ir īpaši nozīmīgs.

Savukārt, ja ģimenē bijuši krūts vai olnīcu vēži, īpaši pirmās pakāpes radiniecēm, sievietei var būt augstāks risks ar kādu no tiem saslimt un jāpievērš uzmanība biežākām profilakses pārbaudēm. Tādēļ Veisa aicina atsaukties valsts organizētajam skrīningam, kas sievietēm, kurām pat nav sūdzību, ļauj atklāt slimību agrīni un līdz ar to veiksmīgi ārstēt. Latvijā ir dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu vēža skrīnings.

Ginekoloģe skaidroja, ka ginekologam savā darbā noteikti vajadzētu būt sarunai par krūts vēzi, jo uzmanība tiešām tiek veltīta sievietes veselībai kopumā.

"Arī ginekologs ņem vērā un atgādina, ka mums Latvijā ir organizēta krūts vēža skrīninga programma sievietēm, sākot no 50 gadu vecuma, kad uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūta uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju, un šis aicinājums tiek sūtīts reizi divos gados," atgādināja mediķe.

Līdz ar to vizītes laikā ginekologam vajadzētu painteresēties arī par to, vai nav bijuši kādi krūts vēža gadījumi ģimenē, un, ja ir bijis krūts vēzis pirmās pakāpes radiniecēm, tad, iespējams, sievietei izmeklējumi ir jāveic ātrāk un ir vērts noteikt - vai krūts vēzis ir pārmantots. Ginekologam līdzīgi ģimenes ārstam šie jautājumi par atsaukšanos skrīningam būtu jāpajautā un jāpārrunā apmeklējumu reizēs.

Vienlaikus arī pašai sievietei būtu jāzina, ka viņai, sākot no 25 gadu vecuma, regulāri, patlaban reizi trijos gados, ir jāveic dzemdes kakla vēža skrīninga tests - tā ir iespēja atklāt pirmsvēža izmaiņas un novērst vēža attīstību pilnībā, uzsvēra Veisa.

"Ne dzemdes kakla vēzis, ne krūts vēzis nav tās diagnozes, no kurām būtu jāmirst, un attiecīgi nozīmīgākais sievietes individuālais ieguvums ir viņas dzīves gadi. Tāpat šī sieviete var turpināt būt darbspējīga, būt ekonomiski un finansiāli aktīva, rūpēties par savu ģimeni, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem, un katrs cilvēks ir valstij svarīgs. Ja mēs runājam par dzemdes kakla vēža skrīningu, tad ar tiem testiem, ko mēs veicam, mēs atklājam vēl priekšvēža stāvokļus jeb vēža riska stāvokļus, kas nebūt nenozīmē, ka vēzis ir attīstījies. Mēs šo riska situāciju varam veiksmīgi ārstēt un novērst, un dzemdes kakla vēzis var neattīstīties vispār," sacīja Veisa.

Ginekoloģe atgādināja, ka būtiska uzmanība jāpievērš rūpēm par veselību, proti, normālam ķermeņa svaram, veselīgam uzturam, sportiskām aktivitātēm, atturēšanās no smēķēšanas un alkohola. Tie ir faktori, kas ietekmē ļoti daudzu slimību riskus - gan asinsvadu slimību, gan cukura diabēta, gan vēža attīstības riskus. Arī liekais svars ir viens no krūts vēža riska faktoriem, bet smēķēšana ir viens no dzemdes kakla vēža riska faktoriem un ne tikai.

Šobrīd sabiedrībā ir iesakņojusies tradīcija, ka sievietei jāiet pie ginekologa reizi gadā, tomēr Veisa norādīja, ka ne visām sievietēm tas tā būtu jādara. Piemēram, ja sievietēm ir veikts dzemdes kakla skrīnings, viņai ir atrisināts kontracepcijas jautājums, ja viņai nav sūdzības par menstruālo ciklu vai citas sūdzības, tad noteikti tas varētu būt arī retāk.

Taču, ja sievietei ir kādas sūdzības, piemēram, pārāk spēcīgas mēnešreizes, un tā rezultātā nereti ir anēmija, jālieto dzelzs preparāti, ir neregulārs cikls, ir neskaidras sāpes vēderā vai citas ar sievietes veselību saistītas problēmas, vai arī ja ģimenē ir bijuši krūts vēži, olnīcu vēži, tad noteikti pie ginekologa būtu jāvēršas. Tādā gadījumā ir jāsastāda savs individuālais plāns - kādi izmeklējumi un cik bieži būtu jāveic. Viens no biežiem izmeklējumiem, kas ginekologam palīdz orientēties sievietes veselībā, ir ultrasonogrāfija. Noteikti jāpārrunā kontracepcijas jautājumi, kas pieder pie ģimenes plānošanas, uzsvēra Veisa.

Veselība

Vienmēr esmu mocījusies ar menstruālajām sāpēm un dažādiem traucējošiem simptomiem mēnešreižu laikā, jo īpaši pirmajā dienā – tās nav tikai velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, bet arī galvas reiboņi, slikta dūša, dažkārt pat caureja un vemšana. Ir bijis tik slikti, ka neesmu varējusi aiziet uz darbu. Visu ko esmu izmēģinājusi, nekas nepalīdz – ne pretsāpju līdzekļi, ne “nošpa”, ne hormonālās kontracepcijas terapija…

Svarīgākais