Aicina nepalikt vienaldzīgiem. Svētku periodā diemžēl pieaug pašnāvību risks

© Pixabay

Ziemassvētku laiks, kas daudziem saistās ar prieku un ģimenes kopā būšanu, daudziem var radīt pretējas sajūtas, izraisot vientulību, depresiju un pat pašnāvnieciskas domas. Pētījumi un speciālistu novērojumi liecina, ka svētku periodā pieaug emocionālā spriedze, īpaši tiem, kuri jūtas izolēti vai saskaras ar personīgām grūtībām, vēsta 360TV Ziņas.

Uzrunātais puisis toreiz bija 19 - 20 gadus jauns. Viņš bija izšķīries no savas pirmās meitenes un tad arī pirmo reizi sāka domāt par pašnāvību. Ar pārdzīvoto viņš piekrita dalīties, neatklājot savu vārdu.

Viņš stāsta, ka plāns bija tikai pašā sākumā, kad skaidri zinājis, kā to darītu: "Bija varbūt pat tāds sava veida mēģinājums, bet pēc tam tās vairāk bija domas, ka es neredzu dzīvē jēgu."

Vislielāko izmisumu un sāpēs radījis tas, ka nav zinājis, ko lai dara un kur vērsties pēc palīdzības: "Man vienkārši pagadījās jauki cilvēki, kas pastāstīja, ka ir tādi numuri, uz kuriem var piezvanīt un ar kuriem var aprunāties par savām pašnāvnieciskajām domām. Un ka otrā galā pilnīgi bez maksas Tevi uzklausīs cilvēks, ļaus runāt cik vien ilgi Tu vēlies, par ko vien Tu vēlies."

Izrunāšanās noņem lielu emocionālo slogu, atzīst krīzes centra “Skalbe” psiholoģe, norādot, ka nav vienas konkrētas pazīmes, pēc kā atpazīt, ka cilvēks domā par pašnāvību.

Tas varbūt pazīmju kopums, kā smaga krīze, pārdzīvojums cilvēka dzīvē, depresija, pastiprināta apreibinošo vielu lietošana: "Ja mēs runājam par tādu vienu galveno, tad cilvēkiem joprojām varbūt ir grūti saprast - ja cilvēks runā par pašnāvību, tas ir viens no tādiem vissarkanākajiem karogiem, ka cilvēkam ir šīs te domas, ka viņš vēlas to veikt."

Ja šādas domas izskan no cilvēka, ir svarīgi, lai viņš jūtas sadzirdēts, pajautājot viņam, kā var palīdzēt, kā atbalstīt, kopīgi meklējot palīdzību. To, ko tiešām nevajadzētu darīt - ir izlikties nedzirdam to un pieņemt, ka tā nav īsta problēma.

Galvenokārt, cilvēkam, kurš domā un plāno pašnāvību, ir divejādas sajūtas - viena personības daļa vēlas nomirt, jo ir ļoti, ļoti smagi, bet otra - grib dzīvot, un tā visu laiku ir cīņa.

Ja Jums vai Jūsu tuvajiem ir domas par pašnāvību, tad galvenais neklusējiet un sāciet vismaz ar zvanu kādam no krīzes tālruņiem, kuri darbojas katru dienu, cauru diennakti.

Veselība

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Sirds ķirurģijas centrā decembrī diviem pacientiem veikta mazinvazīva endoskopiska kreisā priekškambara austiņas slēgšana. Inovatīvās sirds operācijas, kas ievērojami samazina insulta risku, veiktas ar vācu vieskardioķirurga Geza Horvata (Geza Horvath) atbalstu.

Svarīgākais