Sveiciens no nebrīves!
Likums nosaka, ka pilnajam spriedumam krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski. Saīsinātais spriedums bija jāpieņem līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai vēlēšanu komisijai. Tas izdarīts 22. februārī. Savukārt pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām. Līdz ar to man tiesa liedz piedalīties priekšvēlēšanu politiskajā aģitācijā. Bordānam un Kariņam nevēlamos politiķus cietumā!
Es drīkstot lūgt pārskatīt drošības līdzekli - apcietinājumu - tikai pēc, kad būs pilnais spriedums, tātad jūnijā.
Kāpēc mani jāiespundē cietumā, to Rīgas apgabaltiesa nepamato ne ar likuma pantu, ne ar kādiem faktiskiem apstākļiem. Kāpēc?
Tiesai savu lēmumu jāpamato. Pamatojuma vienkārši nav, jo vienkārši nav. Politžurnālisti prāto - Lembergs aizmukšot. Tam var noticēt tikai tāds, kurš nedraudzējas ar galvu. Padomāsim - divpadsmit gados, kopš lieta ir tiesā esmu izbraucis no valsts apmēram 60 reizes. Pabijis, ja neskaita Antarktīdu un Austrāliju, visos kontinentos. Gan džungļos, gan tuksnesī. Neko neesmu “kavējis”, “traucējis”, “izvairījies”. Man ir mīļā ģimene ar mīļoto sievieti, mīļiem, mazgadīgiem bērniem Artūru un pieaugušajiem bērniem Līgu un Anriju, māsu Ligitu un Martinu un citiem mīļiem radiņiem. Man ir vēlētāju uzticētās ilggadējās rūpes par Ventspili un ventspilniekiem. Man ir Latvija ar tās cilvēkiem, atbalstītājiem, līdzjutējiem, līdzcilvēkiem, dabu, auru, tradīcijām, atmiņām un nākotni.
Jā, mani politiskie naidnieki un visādi sabiedrības pabiras ļoti vēlētos, lai es aizbraucu. Jau daudzus reizes esmu teicis - neceriet. Katrs spriež pēc savas samaitātības.
Padomāsim - kāpēc tā?
Esat veseli un brīvi.
Aivars Lembergs,
politiski represētais