Kādas retorikas beigas

Politikā draugu nav. Un ienaidnieku arī ne. Ir tikai intereses. Tautas partijas aiziešana no valdības pie šīs elementārās polittehnoloģiju patiesības apvienību Vienotība noveda ātrāk, nekā varētu iedomāties.

Vēl nesen tik kareivīgās klaigas no publiskajām tribīnēm par oligarhu apkarošanu nomainījusi mīksta murrāšana un piedāvājumi draudzēties. Kam? Nu vismaz vēl nesen tik ļoti apkarotajam Aināram Šleseram un LPP/LC. Turklāt vēl nule Vienotības kongresā tā pati Solvita Āboltiņa, kura kā pirmo sadarbības partneri pēc TP minēja LPP/LC, pauda bažas, ka "oligarhorientētās partijas varētu apvienoties, piesaistīt uzņēmējus un turpināt iedomāties, ka valsti var vadīt kā uzņēmumu, kas dos darba vietas".

Turklāt Dombrovska valdības pastāvēšanu taču ir izglābusi Zaļo un zemnieku savienība, kura tā vai citādi, vietā un nevietā tiek saistīta ar otru Vienotības (vismaz publiskajos izteikumos) nīsto personību – Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

To, ka pretoligarhu retorika ir tautas dullināšanas priekšvēlēšanu metode, kam nav saistības ar reālo politiķu darbību, valsts pārvaldi un pat reālu valsts labumu, varēja, protams, saprast jau agrāk, jo kā gan izskaidrot Vienotības vadītāja Ģirta Valda Kristovska draudzīgo tusiņu ar Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi? Kā selektīvu oligarhu atlasi un sadali publiski kritizējamajā un praktiski, finansiāli izmantojamā sfērā?

Lai neuzdotu šādus politiķiem netīkamus jautājumus, Vienotībā ietilpstošajām partijām vienkārši nākas saprast, ka pasaku tēlu un neglaimojošu frāžu izmantošana priekšvēlēšanu retorikā nonāk krasā pretrunā ar reālpolitiku. Un reizēm ātrāk, nekā gribētos. Tas ir jāsaprot ne tikai dažādu mākslīgu apvienību veidotājiem, bet arī citiem krāšņu citātu cienītājiem politikā. Ka sabrauktā ezīša, utu vanaga un citi tēli, nevietā izspēlēti, var ļoti kaitēt pašiem.

Šobrīd Jaunajam laikam jau ir patraucējuši nostiprināt valdības stabilitāti ar LPP/LC balsīm un piedalīšanos līderu vārdi par rejošiem šuneļiem pie sētas. Tagad tikai jācer, ka šuneļu, ezīšu, lācīšu, oligarhu utt. līdzšinējā retorika tiks nolikta tālākā atvilktnē, lai muļķīgas izrunāšanās vietā piedāvātu sakarīgas, valstiskas programmas un praktiskus, sabiedrības labklājību veicinošus darbus.

Svarīgākais