Kam ir izdevīga vāja iekšlietu sistēma bez priekšnieka? Parastā atbilde, neraugoties ne uz valsti, ne vietu, ne laiku, ir: noziedzībai – blēžiem, bandītiem un slepkavniekiem. Tāpat arī valsts pilsoņi, neraugoties ne uz vietu, ne uz laiku, atbildēs, ka viņi vēlas uzticamu un pārliecinošu iekšlietu sistēmu, kas garantē viņu drošību.
Lai kādi arī būtu privātie izvirdumi interneta vietnēs par to, kam šobrīd Latvijā uzticas cilvēki, tomēr aptaujas liecina, ka policijai uzticas vairākums – vairāk par 60% iedzīvotāju. Latvija nav iestigusi linča tiesas izpausmēs – jebkura nelaimē un apdraudējumā nonākuša normāla cilvēka reakcija tomēr ir izsaukt policiju, nevis ķert nazi vai lāpstu un doties izrēķināties ar pāridarītājiem.
Par ko tas liecina? Par to, ka policijas darbinieku problēmas – atalgojuma līmenis, nodrošinājums utt. – ir tikai sekundāri jautājumi, kas nav būtiskākie, domājot par policijas darbu un nozīmību. Otrs – iekšlietu sistēma ir funkcionējoša, un tās slimības – tādas, kā izpaudās uzbrukumā spēļu zālei Jēkabpilī vai arī atsaldētiem kārtībniekiem grābstoties gar svešu automašīnu – ir ārstējamas. Turklāt nevis tā, atceļot no amata slimnīcas galveno ārstu jeb šajā gadījumā iekšlietu ministru, bet gan tieši iedarbojoties uz slimības perēkļiem, proti, enerģiski kontrolējot policijas iecirkņus un ieviešot kārtību tajos.
No šāda viedokļa raugoties, iesniegtā iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisija ir pārsteidzīgs solis, un jācer, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis to nepieņems. Negodīgi darbinieki var būt jebkurā sistēmā, un tad jau ekonomikas ministram būtu bijis jāatkāpjas tūdaļ pēc skandāla Latvenergo vai Rīgas mēram – pēc kukuļošanas skandāla Rīgas domē, bet šādas konsekvences nav izrietējušas un nav arī tikušas publiski pieprasītas. Tad kāpēc gan attieksmei pret iekšlietu ministru un sistēmu būtu jābūt citai?
Ja tiešām ministres demisijas iesniegšanas iegansts ir tikai šis pēdējais gadījums ar internetā publiskotu video ar divu kārtībnieku iespējamo apzagšanos, tad tas nonāk pretrunā ar viņas pašas iepriekš teikto par gatavību ieviest kārtību policijā. Neviens negaidīja no ministres spēju ieviest kārtību policijā mēneša laikā pēc Jēkabpils incidenta. Gluži otrādi – šis gadījums tikai apstiprina to, ka kārtības ieviešana policijā ir visu līmeņu iekšlietu sistēmas darbinieku pienākums un apņemšanās. Un internetā ievietots video, kas apliecina pretējo... kaut kā ļoti izskatās pēc sabotāžas, lai apzināti izraisītu lielas politiskas sekas.
Turklāt nav jau noslēpums, ka "sabiedrības spiediens", lai Mūrniece atkāptos, nez kāpēc vienmēr ļoti atgādinājis organizētu akciju. Tā kā migla cēlusies no Pilsoniskās savienības, tā kā sorosisko organizāciju dzīlēm.... tā kā no policistu arodbiedrībām, kurām viss kas, izņemot pašu zemo autoritāti policijā un sabiedrībā, patraucēja sasaukt plašas tautas masas pie valdības ēkas, lai protestētu pret iekšlietu ministri.
Protams, ministrei pašai arī ir tiesības veidot līdzīgu PR akciju pretī – "es atkāpjos cerībā, ka mani palūgs palikt amatā". Dombrovskim ir jāsaprot sava atbildība arī šajā gadījumā. Bet, ja viņš bija gatavs uzņemties atbildību par Mūrnieci pēc Jēkabpils gadījuma, domājams, ka viņš ir gatavs to darīt arī šoreiz. Jo īsta iemesla demisijai nemaz nav. Demisijas pieņemšana būtu tikai nevajadzīga precedenta radīšana un kaitētu šīs valdības pastāvēšanai, augsne nevajadzīgām politiskām perturbācijām un tādai politiskās atbildības jēdziena paplašināšanai, kam diemžēl vai par laimi nav analogu Latvijas politikas vēsturē.
Jo par Mūrnieces labo gribu iekšlietu ministres amatā šaubu taču nav. Arī valdības vadītājs to ir vairākkārt apliecinājis.