Pozitīvi, ka Saeimas komisijas sākušas labot Imigrācijas likumu, kurā netrūkst robu un pārskatāmu nosacījumu, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) veidā, no kura valstij maz labuma. Stulbi, ka iemesls ir politiskā konjunktūra un labojumu virziens – tās apkalpošana un priekšvēlēšanu nodevas. Atļauju kvotēšanas aprēķini un citi nosacījumi tiek noteikti «uz dullo».
Nacionālās apvienības (NA) draudi neatbalstīt budžetu un apdraudot šīs valdības pastāvēšanu rezultējās ar TUA kvotēšanu, lai arī vajadzību to darīt neredzēja nedz kāda cita koalīcijas partija, nedz Ekonomikas ministrija (EM), kas tieši pretēji - uzsvēra, cik liela nauda Latvijā ienāk šādā veidā. Programmas ietvaros piesaistīti aptuveni 450 miljoni latu, kas Latvijai ir liela nauda. Ņemot vērā NA uzskatus par TUA kaitīgumu nacionālai valstij, gadā izsniegto pirmreizējo atļauju skaita neliela samazināšana nav nekāds kompromiss, jo nerisina problēmu pēc būtības, vien ļauj nodemonstrēt partijas pozu. Nožēlojami, ka izmaiņas netiek veiktas uz nopietnas ekonomiskās un politiskās ietekmes analīzes bāzes, katrs operē ar vienpusējām puspatiesībām – gan nacionāļi ar pārspīlētiem nacionālās identitātes apskādējuma draudiem un ignorējot ieguvumus ekonomikai un daļai iedzīvotāju, gan TUA atbalstītāji, ignorējot nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus kropļošanas riskus. EM pārstāvis Saeimas Iekšlietu komisijā otrdien bilda, ka TUA programmas ietekmē neesot vērojamas negatīvas blaknes un riski un nākamgad kvotu dēļ Latvijai gar degunu aizietu aptuveni 30–50 miljoni latu. Vienlaikus, piemēram, NĪ kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā secināts, ka šā gada otrajā ceturksnī turpinājies jauno dzīvokļu cenu pieaugums, kas Rīgas centrā bija par 14% augstāks nekā pirms gada, mikrorajonos – par 12,8%, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, tās Rīgas centrā un mikrorajonos palielinājušās par 2%. Kāpums turpinās arī trešajā ceturksnī – vēl plus 2% pie otrā ceturkšņa cenām Rīgas centrā un +0,8 mikrorajonos. Turklāt, ja plāno vienādot NĪ investējamo summu (150 000 eiro) gan Rīgā, gan reģionos, tad skaidrs, ka nauda arī turpmāk koncentrēsies un spiedīs augšā cenas tieši Rīgā. Protams, tas nav 50–80% cenu kāpums kā treknajos gados NĪ burbuļa laikā, bet arī šīs ir pietiekami mirgojošas brīdinājuma lampiņas. Un politiķi ir tie, kam uz tām laikus jāreaģē, jo industrija – gan NĪ attīstītāji, gan bankas – nav ieinteresēta uzlikt sev iemauktus. Bet izskatās, ka tikpat grūti to izdarīt ir arī politiķiem, kuri tieši vai pastarpināti partiju sponsorēšanas vai citā veidā sasaistīti ar šo biznesu. Premjera Valda Dombrovska dzīvesbiedres un arī viņa padomnieces dzīvesbiedra uzņēmuma Land Development dzīvotspējas atkarība no īpašumu pārdošanas TUA tīkotājiem ir tikai redzamākais piemērs.
No otras puses, TUA tirgošana ir sava veida varas nevarības apliecība citā veidā nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Arī uz deputāta Jāņa Ādamsona jautājumu, kādas citas investīciju piesaistes alternatīvas EM ir, tās pārstāvis komisijā neko nevarēja minēt kā vien eksporta veicināšanas programmas, kas nav gluži tas pats, kas investīciju piesaiste. TUA esot būtisks ekonomikas attīstīšanas instruments, bet nevarot attīstību balstīt tikai uz vienu instrumentu. Tad jājautā – ja varai nav citu piedāvājumu, vai tikpat riskanti, cik to turpināt, pieverot acis uz blaknēm, nav arī pārraut šo nabas saiti? Vismaz kamēr nav cita vara.
Bez loterijā noteiktā kvotu skaita valdība (EM un Iekšlietu ministrija) piedāvā vēl kādu jauninājumu, kura adresātu gan arī grūti noteikt – TUA tirgošanu vistiešākajā veidā. Par 50 000 eiro iemaksu Ekonomiskās attīstības fondā jeb uzdāvinot tos Latvijas valstij var vienkārši nopirkt uzturēšanās papīrīti uz pieciem gadiem. Kam paredzēts šis piedāvājums, neviens gan nespēj pateikt. Varbūt vienīgi Iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis, kura secinājums – «durakiem», kurus nez vai atradīsim. Ja nu vienīgi kādam tik ļoti savajagas TUA Latvijā (kas var būt aizdomīgi), bonuss ir tas, ka šādi iegūstamās TUA nav kvotētas. Pērc, cik gribi! Tādējādi arī tiek kropļota likuma grozīšanas jēga – ierobežojam reālu investīciju ienākšanu Latvijā, bet, vismaz teorētiski, neierobežojam imigrantu jeb «duraku» skaita ieplūšanu valstī.
Jāatzīst, ka kāda pozitīva virzība grozījumos tomēr arī ir – tā ir lielāka labuma gūšana valstij, nosakot, ka no katra investīciju darījuma jāveic neatgriezenisks 25 000 eiro maksājums Ekonomiskās attīstības fondā, kura līdzekļus solīts izlietot dažādu sasāpējušu problēmu mazināšanai.