Taktiski manevri bez idejiska satura

Saeimas plenārsēde ceturtdien neilga pat stundu. Līdzīgs sēdes ilgums pēdējā laikā ir ierasta parādība. Tas labi raksturo to rosību un iniciatīvu nabadzību, kas valda šajā Saeimā.

Ja vien nav jāsaspringst ar valsts budžeta paketi vai jāatbumbojas no kādiem opozīcijas priekšlikumiem, visi ātri tiek uz brīvām kājām. Arī darbs komisijās kļuvis kuslāks. Vai nemaksāšana deputātiem atsevišķi par komisiju sēdēm tā noslāpējusi to degsmi, kas deputātu kandidātos valdīja vēl pirms vēlēšanām, kad solītas tika reformu reformas teju visās jomās un šķita, ka politiķi nespēj vien sagaidīt to mirkli, kad varēs atrotītām piedurknēm mesties darbos?

Priekšlikumus par Ministru kabineta darba uzlabošanu sniedz PLL, kam ar to nav tieša sakara, teic, ka koalīcija paklusām zog tās idejas, piemēram, par subsidētajām darba vietām, tēvzemietis Gaidis Bērziņš teic, ka nacionālā apvienība iesniegusi vismaz 10 jaunus likumprojektus, vairāk nekā koalīcija. Tā vairāk ņemas ar valdības atsūtītiem priekšlikumiem, tehniskiem labojumiem, ugunsgrēku dzēšanu. Bet, iztrūkstot svaigām idejām, drosmīgiem vai vienkārši racionāliem piedāvājumiem, nav jābrīnās, ka mediji veido savu darba kārtību un izceļ kādas otršķirīgas lietas. Par nacionālo varoni kļuvis Saeimas bārmenis, kas esot piedzīvojis represijas pēc tam, kad presē izpļāpājies par deputātu ēšanas un dzeršanas paradumiem. Pēc budžeta pieņemšanas mediji par to vien runā kā par manevriem ap Valsts prezidentu, pirms vēl partijas kādus manevrus veikušas, un tā, it kā par to vien politiķi nepārtraukti galvas lauzītu. Citkārt ierastā un tradicionālā prakse, mainoties politiskajai vadībai ministrijā, mainīt arī padotības iestāžu cilvēkus, nu tiek pasniegta kā masonu sazvērestība, par ko pēkšņi sācis raizēties arī Valsts prezidents. Notiek spekulācijas ap Satversmes grozīšanas idejām, kas realitātē nekust ne no vietas, ap Valsts prezidenta ievēlēšanas nosacījumu maiņu, kas arī, visticamāk, paliks tāda, kāda ir. Tiek sildītas dažādas vecas politiskās zupas. Jo nav ideju, par ko diskutēt, ko īstenot. Par solītajām reformām – klusums, vien tik, cik izsvilpts veselības ministra Jura Bārzdiņa reformu neveiksmīgais mēģinājums. Mēnešiem tiek stiepta gumija KNAB funkcionēt(ne)spējas lietā. Pamatā notiek vien reaģēšana post factum uz kādiem fēleriem, kā kārtējo negaidīto sniegu, elektrības krīzi, Jēkabpils policistu laupīšanas bezprecedenta gadījumu. Gudri visi tikai pēc kaujas, bet tam īpaša gudrība nav vajadzīga. Tāpat kā versijai, ka aizdevēju prasīto 50 miljonu latu konsolidāciju varētu veikt, vienkārši vēl vienu procentu piemetot klāt PVN.

Vienotība baidās no kārtējo nepopulāro lēmumu anonsēšanas, ZZS īpaši nevēlas identificēties ar šo valdību, vēl jo mazāk vēlas ar nepopulārajiem lēmumiem sevi apzīmogot, tādējādi iebilst pret virkni konsolidācijas priekšlikumu, savus arī nepiedāvājot – ne viņu premjers, ne finanšu ministrs. Vienlaikus vēlmes gāzt šo valdību un veidot citu, vismaz pagaidām, lielākajiem spēlētājiem nav. Nav vēl partiju iekšienē un sabiedrībā notikuši tādi procesi, kas radītu ilgtspējīgu platformu jaunas koalīcijas veidošanai, arī laiks līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl pārāk ilgs. Vēl viens atskaites punkts, kad politiķi varētu mosties no ziemas miega, ir nākamā gada budžets, kad partijām ir iespējas kaut nedaudz pamainīt ekonomikas paradigmu. Līdz tam, visticamāk, nekādi orkāni nepūtīs un visi amatpersonu jautājumi tiks atrisināti Vienotības, ZZS un Saskaņas spēles, taktisku manevru un savstarpējās tirgošanās ietvaros, pat ja dažam būs kādas brūces jāaplaiza un aste jānolaiž.

Mediju noteiktajā darba kārtībā un putu kulšanā ap partiju cīņām politiķiem atstāta vien lietu bīdītāju, shēmotāju loma, kas domā vien par sīkiem taktiskiem manevriem vieniem politiskajiem spēkiem attiecībā pret otriem. Un Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas sākotnējais uzstādījums par vēlmi atjaunot Saeimas prestižu iegrims viņas neskaitāmo izpaudumu gūzmā līdzās visiem formālajiem bla, bla, bla par ciešākas sadarbības akcentēšanu, atzinības izteikšanu, "jaunas politiskās kultūras veidošanu", "Saeimas darba kvalitātes uzlabošanu" utt. Vismaz pagaidām nekas neliecina par šā kursa uzņemšanu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.