Ir jauns sākums, ir!

Kas teica, ka jaunam sākumam obligāti jābūt labākam, tīram un cēlam? Jauns sākums vienkārši ir citāds sākums. Un tāds tas noteikti ir, lai gan jaunajā sākumā manāmas arī veco beigu stila iezīmes. Bet, lielās (sarkanajās) līnijās ņemot, Valdis Zatlers tur vārdu!

Zatlera Reformu partija (ZRP) ne vien uzstādīja rekordu partijas izveidē, kas ar lielu skaitu deputātu spēja iekļūt Saeimā, bet uzstādīja ar šķelšanās rekordu, nenovelkot pat līdz jauno parlamentāriešu mandātu apstiprināšanai. Partijai, kas top divos mēnešos pirms vēlēšanām, tas ir loģisks iznākums, par ko jau Neatkarīgā vairākkārt brīdināja, bet, protams, ļaunas mēles, oligarhi... Turklāt sašķēlās partija, nevis nespējot sadalīt amatus ar koalīcijas partneriem, bet ar savējiem! Tas ir kas jauns.

Vismaz divi personiskie rekordi, neskaitot iepriekšējo nepārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā, ir arī paša V. Zatlera kontā. Pirmais – divkārtēja neievēlēšana Saeimas spīkera amatā, par ko it kā sarunātā 56 balsu koalīcija vienojusies. V. Zatlers, šķiet, nespēja noticēt savām ausīm par tikai 46 deputātu atbalstu viņam kā Saeimas priekšsēdētājam. Tāpat kā Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, arī balsojumā par Saeimas spīkera amatu otrajā reizē pret balsu bija vēl vairāk. Vismaz desmit iezīmētās pozīcijas deputāti izrādījušies iekšējā opozīcijā. Ja V. Zatlers atzīst, ka balsojums bija tests tiesiskuma koalīcijai, sanāk, ka šai koalīcijai ir tikai 46 balsis vai arī šī nav tiesiskuma koalīcija. Vai abi divi.

Otrs V. Zatlera rekords ir politiskā naivisma rekords, domājot, ka pēc Saeimas atlaišanas viņu politiķi sagaidīs atplestām rokām, liekot klēpī vienus varas amatus pēc citiem, piekrītot visām viņa sarkanajām līnijām, apšaubāmi profesionālu cilvēku ambīcijām un ka vēl atbrīvos un izpušķos viņam Saeimas priekšsēdētāja krēslu. V. Zatleram nepietika jau ar pirmo Vienotības pļauku par ZRP izvēlētā koalīcijas lauleņa – Saskaņas centra – noraidīšanu ar sekojošu topošās koalīcijas partneru parakstītās vienošanās punktu publisku apšaubīšanu. Vēl nācās piedzīvot «Olšteina sešnieka» demaršu pašā finiša taisnē ar sekojošu ietekmes sfēru pārdali būtībā šantāžas ceļā. Tik ātra piekāpšanās šantāžistiem arī nav iepriekš manīta. Kāpēc premjers Valdis Dombrovskis tik ātri piekrita «Olšteina sešnieku» iekļaut koalīcijā un vēl dot savu daļu atbildības par Satiksmes ministriju, lai gan grupa solījās ne uz ko nepretendēt, vien turpināt atbalstīt ZRP programmu? Ja klupšanas akmens nav amati, kāpēc partijas sākotnēji vienojās par bezpartijisku satiksmes ministru?

Lai kā zatlerieši centās izlikties svētāki par līdzšinējo godīguma bastionu Vienotību, āža kāja dūrās no maisa ārā. Klāvs Olšteins iepriekš esot bijis starp tiem ZRP valdes locekļiem, kuri vēl pirms vēlēšanām atbalstījuši Riharda Kozlovska kandidatūru iekšlietu ministra amatam, svētdien raidījumam Nekā personīga paspruka Edmundam Sprūdžam. Ak, vai! Viņš izpļāpājās, ka amati, nu, vismaz daži, tikuši sadalīti vai iezīmēti jau pirms vēlēšanām! Bet vēl koalīcijas sarunu laikā ZRP dievojās, ka par amatiem nav runa, vispirms reformas, programmas... Bet – ko nu! Arī V. Zatlers vēl nesen izteicās, ka nebūs Saeimas priekšsēdētājs. Nav jau melots, nav arī, vienīgi pats tam neticēja. Nekas, būs jauns sākums ar to pašu atlaistās Saeimas priekšsēdētāju, kurai, pēc V. Zatlera domām, vēl nesen nebija morālu tiesību ieņemt šo amatu atkārtoti, bet jau pirmdien ZRP pati virzīja S. Āboltiņu šim amatam. Vai tā savu principu, nostājas nodošana apmaiņā pret varu un amatiem? Vai tā nav viena no jau kritušajām sarkanajām līnijām? Jauns sākums vēl, izskatās, būs ar deviņiem novadiem – tik to, pēc topošā vides un reģionālās attīstības ministra E. Sprūdža teiktā Dienai, ir Latvijā.

Nebijušas bija arī sākotnējās koalīcijas parakstītajā vienošanās dokumentā ZRP dotās lēmumu pieņemšanas veto tiesības. Nebijusi neuzticēšanās koalīcijas partneriem. Saeimas prezidija vēlēšanās pierādījās, ka ne bez pamata. Kā tālāk strādāt ar tādu neuzticēšanos un reāli 46 (par Zatleru balsojušo) līdz, maksimums, 51 (par Solvitu Āboltiņu balsojušo) deputātam ļodzīgo koalīciju? Ja ticam ZZS Saeimas frakcijas šefam Augustam Brigmanim, kurš saka, ka arī Inga Bite (ZRP) Saeimas prezidijā tika ievēlēta ar ZZS balsīm, tad jau var droši teikt, ka šai koalīcijai nav vairākuma.

Jauns sākums, iespējams, gaidāms arī ar sabiedrības protestiem, kas nav nebijuši, bet bija pierimuši, jauns sākums ar sabiedrības vilšanās ātrumu pēc Saeimas vēlēšanām, jauns sākums ar vēl lielāku skepsi pret politiku. Ir jauns sākums, ir, beidziet pārmest!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.