Koronavīruss kā mierīguma indikators
Pēc galveno ziņu virsrakstiem var noteikt sabiedrības uzmanības fokusu – kas to satrauc attiecīgajā brīdī. Nav šaubu, ka šobrīd gan pasaules, gan Latvijas medijos dominē ziņas par koronavīrusa izplatību un atbildīgo dienestu centieniem vīrusa izplatību apturēt. Pirmajā brīdī var likties, ka visa šī jezga ap bīstamo vīrusu ir ļoti satraucoša un pasaule ir milzu katastrofas priekšvakarā. Taču patiesībā ir tieši otrādi.
Jā, jauna, nepazīstama vīrusa izplatīšanās pa pasauli ir visai nepatīkams fakts, taču, cilvēcei par laimi, šis vīruss savā bīstamībā nepārsniedz gripas vīrusa bīstamību. Kā ziņo britu raidorganizācija BBC, koronavīrusa izraisītu nāves gadījumu skaits varētu būt 9 uz 1000 cilvēkiem, kas ir mazāk par 1%. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem - pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa, valstī esošās veselības aprūpes sistēmas. Līdz šim uzskatīja, ka nāves gadījumu skaits procentuāli ir lielāks (ap 2%), jo daudzos gadījumos cilvēki ar viegliem vai pat neesošiem simptomiem netika uzskaitīti kopējā inficēto skaita statistikā, jo pie ārsta nebija vērsušies, kaut vīruss organismā ir bijis.
Skaidrs, ka veselības aprūpes sistēmai jānodrošina pienācīga cilvēku aizsardzība pret jebkuru vīrusu, neatkarīgi no tā bīstamības, un vismaz pagaidām Latvija no koronavīrusa ir nosargāta. Runa ir par ko citu. Milzīgā ažiotāža ap koronavīrusu liecina par to, ka vispārējos vilcienos pasaulē viss ir samērā mierīgi. Ja vienīgais nopietnais apdraudējums mierīgai dzīvei uz mūsu planētas ir šis nolāpītais vīruss, kurš nemaz tik bīstams nav, tad lielam satraukumam nav pamata. Citiem vārdiem, guliet mierīgi, un pirms miega mēs jūs izklaidēsim ar kārtējo ziņu seriālu par vīrusu.
Ja uzskatām, ka ziņu virsraksti par koronavīrusu liecina par nopietnu apdraudējumu faktisku neesamību, tad ilustrācijai jāparāda, kādi virsraksti liecinātu par nopietnām briesmām. Lūk, ziņas piektdienas rītā. Sīrijā, Idlibas provincē, apšaudē gājuši bojā 33 Turcijas karavīri. Turcijas militārpersonas notikušajā vaino Sīrijas armiju un Krievijas gaisa spēkus. ASV apliecinājušas, ka atbalstīs Turciju tās konfliktā ar Sīriju (lasi: Krieviju). Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noraidīja apsūdzības un apgalvoja, ka apšaude notikusi no Sīrijas armijas pozīcijām, turklāt Turcijas spēkiem apšaudes rajonā nemaz nevajadzēja atrasties (atbilstoši informācijai, ar kuru regulāri dalās Krievijas un Turcijas militāri operatīvā vadība). Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans steidzami sasauca valsts drošības padomes sēdi, bet ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu sazvanījās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš izteica mutisku atbalstu Turcijai.
Atsevišķas Turcijas amatpersonas pasteidzās nākt klajā ar kareivīgiem, pret Krieviju vērstiem izteikumiem. Prezidenta padomnieks Mesuts Haki paziņoja, ka Maskava ir atbildīga par turku karavīru bojāeju un atmaksa ir neizbēgama. «Turcija ar Krieviju ir karojusi 16 reižu, un, ja vajadzēs, tad varam to darīt atkal,» viņš brīdināja. Turcija arī paziņojusi, ka vairs netraucēs Sīrijas bēgļiem nokļūt Eiropā. Šobrīd Turcijā atrodas 3,7 miljoni Tuvo Austrumu bēgļu.
Tomēr piektdienas pēcpusdienā pēc Turcijas un Krievijas prezidentu telefonsarunas situācija nedaudz uzlabojās, un jau svētdien Turcijas puse atsauca savas apsūdzības Krievijai. Taču situācija no jauna var eskalēties jebkurā brīdī, jo gan Krievijas, gan Turcijas militārās vienības atrodas ciešā tuvumā un iespējamība, ka ies bojā karavīri no vienas vai otras puses, saglabājas liela. Lai arī ne Krievija, ne Turcija nav ieinteresētas viena ar otru karot, nevar izslēgt varbūtību, ka jaunu upuru gadījumā sabiedrību pārņem militāra histērija un valstu vadītājiem, lai tie nezaudētu seju, jāizdara kādas pavisam neprātīgas darbības.
Pasaule jau 75 gadus nav pieredzējusi lielu karu. Jau trīs cilvēku paaudzes dzīvo ar apziņu, ka šāds karš ir kaut kas tik prātam neaptverams, ka vienkārši nav iespējams kā tāds. Gribētu cerēt, ka tā tas arī ir, bet vienmēr jāatceras, ka pasaulē iespējams arī visneticamākais un neprātīgākais. Kamēr uzmanības centrā ir koronavīruss un aptiekās izpirktās sejas maskas, tikmēr ir skaidrs, ka nekāda liela neprātība nav nodarīta un varam justies salīdzinošā drošībā.