Bens Latkovskis / Viedokļi

2024. gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Radio, Latvijas Televīzija (LTV) un lsm.lv) papildus paredzēti 5 560 169 eiro. Kopā nākamgad 46,7 miljoni eiro. Neskatoties uz šo pieklājīgo pieaugumu, nav šaubu, ka turpināsies stāsti par nepietiekamu sabiedrisko mediju finansējumu, kas nenodrošinot to “neatkarību” un “stiprināšanu”.

Tiklīdz likums to pieļāva, tas ir, precīzi gadu pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, vairākas politiskās organizācijas pieteica parakstu vākšanu šīs Saeimas atlaišanas iniciēšanai. Šī parakstu vākšanas kampaņa liek ieskatīties Satversmē, kur atklājas vairākas interesantas, ne pārāk demokrātiskas lietas.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma civilās partnerības likumu, un aktrise Luīze Meļķe beidzot varēja saņemt viņai vēl februārī piešķirto “Lielo Kristapu”, kuru viņa atteicās pieņemt, līdz šāds likums nebūs pieņemts. Kreisi liberālie aktīvisti neslēpj gaviles par sengaidīto uzvaru un jau gatavojas nākamajai cīņai – kaujai pie Stambulas.

Pašreizējo Saeimas un banku pretstāvi, virzot likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, zināmā mērā var saukt par revolucionāru. Kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē parlamenta “vadošā grupa” un banku lobijs nav vienā barikāžu pusē.

Kā tas pie gļēvuļiem pieņemts, sit nevis tos, kuri to visvairāk pelnījuši, bet gan tos, kuri visvājākie. Kuri nedos pretī.

Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Valērija Zalužnija intervija un to pavadošais raksts ietekmīgajā žurnālā “The Economist” izraisīja plašu rezonansi pasaulē. Attieksme bija spektrā no “panikas celšana” līdz “sen jau bija laiks runāt tiešu un skaidru valodu”.

Uz Saeimu esot aiznests nobružātais ādas portfelītis ar valsts budžetu. Lietoju atstāstījuma izteiksmi, jo nav drošas pārliecības, ka tajā portfelītī esošos papīrus patiešām var saukt par budžetu. Vēl jo vairāk par “drošības un atspēriena” budžetu, kā tas nodēvēts valdību apkalpojošo PR kantoru apspriežu istabās.

ASV prezidenta vēlēšanas tiek rīkotas “garā” gada novembra pirmajā otrdienā pēc pirmās pirmdienas. Tātad tieši pēc gada, 2024. gada 5. novembrī, notiks nākamās ASV prezidenta vēlēšanas. Kas tajās cīnīsies?

Vēl nebija sažuvuši izgrebtie Helovīna ķirbji, kad tīmeklī plaši izplatījās videoieraksts, kurā kāda ģimene ar maziem un vairs ne tik maziem bērniem azartiski, līdz pēdējam iepakojumam iztīra saldumiem pilnu Helovīna grozu, kas izlikts apkārtnes bērniem. Ciniskā nekaunība un klajā alkatība, ar kādu viņi piepilda savas somās, ir šokējoša.

Pēc nepilna mēneša ilga haosa un likumdošanas darbu apturēšanas par ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru pagājušajā nedēļā tika ievēlēts galēji konservatīvais republikānis Maiks Džonsons. Tieši no viņa tagad būs lielā mērā atkarīga palīdzības plūsma Ukrainai un līdz ar to situācijas attīstība mūsu reģionā.

Gadiem ilgā ņemšanās ap Stambulas konvencijas ratifikāciju ievirzījusies finiša taisnē. Zvaigznes ir tā izvietojušās, ka ir radies labvēlīgs brīdis šīs “ņemtnes” izbeigšanai. Līdz ar to laiks parunāt par to, kāda ir šīs ratifikācijas politiskā jēga, tās iemesls un kāpēc tieši tagad šai ratifikācijai ir tik izdevīgs brīdis.

Skatoties reportāžas no Mahačkalas lidostas, kur satrakojies, asinis alkstošs pūlis burtiski medīja ebrejus un ielenca no Izraēlas atlidojušu lidmašīnu, šķita, ka nekas tāds Eiropā nebija redzēts kopš Kristāla nakts 1938. gadā Vācijā un tam sekojošā holokausta

Pagājušajā nedēļā izplatījās intriģējošas “ziņas” no Krievijas. Pirmdien par Putina infarktu, bet ceturtdien jau par viņa nāvi. Šo “ziņu” pirmavots abos gadījumos bija viens – “Telegram” kanāls “General SVR”, kurš pazīstams ar līdzīga satura “ziņu” producēšanu jau vairāku gadu garumā.

Lai arī trešdienas vakarā Kara muzejā notikušajai “Konservatīvās domas konferencei “Demos”” bija izteikti akadēmiska ievirze – tajā uzstājas tikai atzīti filozofiskās domas pētnieki, to viegli varēja uztvert kā pasākumu, kur tiek likti pamati jaunam politiskam spēkam. Tas zināmā mērā arī izrietēja no filoloģijas zinātņu doktores Agneses Irbes priekšlasījuma nosaukuma – “Konservatīvas partijas programma”.

Valsts budžets ir valdības galvenais politiskais instruments. Galu galā tas ir dokuments, kurš nosaka, kā tiks izlietota visu mūsu kopējā nauda. Tā, kuru mēs, tēlaini sakot, ieliekam kastītē mūsu kopējo vajadzību apmierināšanai.

2023. gada 7. oktobra rīts atnesa visām galēji kreiso kustībām (agrāk dēvētām par marksistiskām vai komunistiskām, tagad par “progresīvām”) smagu triecienu. Torīt palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” slepkavnieki iebruka Izraēlas kontrolētajās teritorijās un zvēriski noslepkavoja, izvaroja, saņēma gūstā par ķīlniekiem vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāju.

Ideoloģiskās diskusijās precīza terminu lietošana un to jēgas noskaidrošana ir ārkārtīgi nozīmīga. Kādam šie strīdi var likties tukša matu skaldīšana, bet tas jādara, jo bieži vien šie termini nes nopietnu ideoloģisko slodzi.

Ceturtdienas vakarā pēc Vašingtonas laika ASV prezidents Džo Baidens uzrunāja nāciju tiešraidē no Baltā nama Ovālā kabineta, kam bija jāliecina par šīs runas īpašo nozīmīgumu.

Jaunajā valdībā spilgtākā figūra, vismaz pagaidām, izrādījusies kultūras ministre Agnese Logina. Viņas izteicieni par patriotisma pārdefinēšanu, “Latvijas valodu” burtiski spridzina. Šie viņas izteikumi nav pārsteidzoši. Tie ir likumsakarīgi, jo viņa šajā “bezprincipu” valdībā ir kā baltā vārna – vienīgā ar “principiem”. Kādiem, tas jau ir cits jautājums.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanas ieguvušas globālu nozīmi. Tās zināmā mērā ietekmēs arī Latviju. Kādā veidā? Tādā, ka no šī balsojuma būs atkarīga palīdzība Ukrainai un pretspars Putina agresīvajai politikai Eiropā.

Pēc Krievijas plaša mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī daudzi Rietumu politiķi bija spiesti atzīt: jā, jums bija taisnība. Jūs, austrumeiropieši, jau sen mūs brīdinājāt par to, kas ir Putins, krievu impēriskais šovinisms, bet mēs Rietumos šos brīdinājumus neņēmām par pilnu.

“Uz katru sliktu pedagogu jāatrod kāds drosmīgs un “apkalts” vecāks. Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem un nav jābaidās no tā, ka uz jūsu bērniem tiks izgāztas dusmas, aizsedzoties ar mācību pāreju uz valsts valodu. Jums jāiet un labā latviešu valodā jāprot aizstāvēt sava bērna tiesības starpbrīžos runāt tajā valodā, kādā viņam ērtāk. Kaut ķīniešu valodā,” bērnu vecākus māca Rīgas domes deputāte no Latvijas Krievu savienības Inna Djeri.