Bens Latkovskis / Viedokļi

Pēc šaušalīgā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai daudzās Rietumeiropas, arī ASV un Austrālijas pilsētās notika plašas Palestīnas atbalsta demonstrācijas, pat savdabīgas “uzvaras” svinības. Daudziem Eiropā un pie mums tas šķita pārsteigums. Kā tad tā? Kā var atklāti svinēt un atbalstīt terorismu un civiliedzīvotāju masu slepkavības? Izrādās, var.

300 000 eiro vērtais pētījums par “Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģisko analīzi”, ir tikai pēdējais piliens tajā sašutuma un neizpratnes kausā, kas pildījies kopš bēdīgi slavenajiem “salātu” pētījumiem kovida laikā. Cik ilgi vēl zinātnes vārdā turpināsies šī naudas izniekošana.

Ingas Spriņģes daudz apspriestajā ierakstā, kurā viņa atbalsta “rus.lsm.lv” galvenās redaktores Jekaterinas Safronovas izteikumu par Latvijas plāniem izveidot kaut kādu “krievu geto”, tiek lietots visai izplatīts politiskā žargona vārds – “nacionāļi”. Kas tie tādi “nacionāļi”? No kurienes radies šis morfoloģiski kroplīgais vārds?

ASV Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs otrdien tika gāzts no amata, 216 kongresa locekļiem balsojot par viņa atstādināšanu, 210 pret. Tā bija pirmā rezultatīvā spīkera gāšana ASV Kongresa vēsturē. Iepriekšējais mēģinājums 1910. gadā beidzās bez rezultāta, toreizējam spīkeram Džo Kenonam saglabājot krēslu.

Interneta portāla “rus.lsm.lv” galvenā redaktore Jekaterina Safronova Igaunijas televīzijā ERR, apspriežot Latvijas valdības nupat pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas punktu par to, ka sabiedriskajos medijos informācija tiks izplatīta tikai latviešu valodā, atļāvās pateikt: “Pēc būtības mēs izveidojam vai nu geto, vai gribam izveidot geto, vai vienkārši pasakām, ziniet, jums te nav vietas.”

ASV Kongress trīs stundas pirms 1. oktobra pienākšanas nobalsoja par pagaidu budžetu, kas ļauj 45 dienas turpināt budžeta tēriņus pašreizējā līmenī. Šis it kā tīri tehniskais jautājums ieguva globālu skanējumu, jo no pagaidu budžeta izslēgta sadaļa par palīdzību Ukrainai.

Saeima ceturtdien apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi.

Krievijas informatīvajā telpā vienlaikus parādījušies divi “programmatiski” raksti, kuros iezīmēti divi visai atšķirīgi nākotnes attīstības scenāriji. Viens ir Sergeja Karaganova raksts izdevumā “Russia in Global Affairs” “Kā nepieļaut trešo pasaules karu”; otrs Vladislava Surkova teksts izdevumā “Aktuaļnije komentarii” “Ziemeļu dzimšana”.

Saskaņā ar 2022. gada 29. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem izglītības likumā līdz 2025. gadam visām izglītības iestādēm pakāpeniski jāpāriet uz mācībām tikai valsts valodā (izņēmumi pieļaujami tikai ES oficiālajās valodās). Jau ar šī gada septembri šis punkts attiecas uz bērnudārziem, kur līdz šim oficiāli vai pusoficiāli darbojās latviešu un krievu grupas.

No “Apvienotā saraksta” ievēlētā Saeimas deputāta Igora Rajeva pāriešana “neatkarīgā” statusā, saglabājot (pagaidām) parlamentārā sekretāra vietu “Vienotības” pārstāvja Riharda Kozlovska vadītājā iekšlietu ministrijā, nebija īpašs pārsteigums.

Rīt, 27. septembrī, Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) tiks izskatīta sešu Portugāles jauniešu prasība pret 27 ES valstīm, tajā skaitā Latviju, par it kā nepietiekami aktīvu emisiju samazināšanu.

Kopš bērnības ikvienam no mums septembris saistās ar skolu. Tāpēc nav brīnums, ka tieši tagad, septembrī, izcēlies ar mācībām saistīts skandāls.

Azerbaidžānas uzsāktā militārā operācija pret armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu (Arcahu armēņu variantā) visai ātri noslēgusies. Arcaha kapitulējusi un piekritusi Azerbaidžānas ultimatīvajām prasībām: atbruņoties, izvest no agrāk kontrolētās teritorijas visas bruņotās vienības un likvidēt tā dēvētās Arcahas republikas valstiskās struktūras.

ZZS Saeimas deputāts Gunārs Kūtris Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atļāvās paust vairākus izteikumus, kuri nepārprotami izgāja ārpus Latvijas politiskās pieņemamības rāmjiem. Tie varētu arī neraisīt plašāku sabiedrības viļņošanos, ja ne Kūtra gaidāmā virzīšana uz Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Kad “Progresīvo” Saeimas deputāts un viens no spilgtākajiem runasvīriem Andris Šuvajevs uzsver, ka šī esot pirmā patiesi kreisi centriska valdība, tad ne visi grib šim apgalvojumam piekrist, norādot gan uz “Vienotību”, gan ZZS. Pirmā vienmēr dēvējusies par labēji centrisku, bet otrā vēl nesen tika saukta par konservatīvu.

Evikas Siliņas jaunās valdības apstiprināšana bija šī rudens spilgtākais politiskais notikums. Gluži likumsakarīgi tas aizēnoja citu ievērības cienīgu atgadījumu. Visnotaļ dīvaino bijušās veselības ministres Līgas Meņģelsones politisko kūleni, kuru trāpīgi raksturoja cits bijušais ministrs – Tālis Linkaits: “Kamēr braucu no vienas Latvijas malas uz otru, Līga Meņģelsone paguva gan iestāties partijā, gan izstāties.”

Šodien Saeimā balso par jauno Evikas Siliņas valdību. Šī valdība ieies Latvijas politiskajā vēsturē ar vairākām īpatnībām.

Ja viss ies bez aizķeršanās, tad jau piektdien Saeimā paredzēts apstiprināt jauno Evikas Siliņas valdību. Ko no tās varam gaidīt?

Kā ilggadējs sporta līdzjutējs varu teikt tikai vienu: kaut ko tādu, ka viena gada laikā divas reizes ar dažu mēnešu pārtraukumu (jūnijā hokejisti, septembrī – basketbolisti) notiek Latvijas izlases svinīgā sagaidīšana pie Brīvības pieminekļa, piedzīvoju pirmo reizi. Latvijas sportistu panākumi ir vienreizēji.

Pagājušajā nedēļā tika publiskots jaunās Evikas Siliņas valdības potenciālo ministru saraksts. Kā vienmēr līdzīgās situācijās, šīs personas uzreiz nonāca smagas kritikas krustugunīs. Sāpīgākos triecienus nācās saņemt Gunāram Kūtrim un Andrim Sprūdam.

Latvijas basketbola izlase 2023. gada Pasaules kausa izcīņā pārspējusi pati sevi un pārsteigusi pasauli.

Iepazīstoties ar iespējamo jaunās Evikas Siliņas valdības sastāvu, daudzi šausmās saķer galvas. Ārprāts, šitas (nodevējs, komunists, kremlins, pa partijām staigātājs, stagnāts). Vajadzīgo pastrīpot. Katram savs bubuļa uzvārds, kurš nekādi nav pieņemams.