Nodokļu politikai jāsamazina nevis, jāveicina cigarešu patēriņš

Bezdūmu nozares asociācija (BNA) savas kompetences ietvaros ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas piedāvātajiem virzieniem valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei 2021.-2025. gadam. Apzinoties nepieciešamību valstij nodrošināt pārdomātu un ilgtspējīgu akcīzes nodokļa regulējumu, jāsecina, ka aizvien pietrūkst izpratnes par divām fundamentālām lietām - kas tiek regulēts un kāds tad īsti ir valsts politikas mērķis.

Svarīgi ir saprast, ka bezdūmu produkti (karsējamā tabaka, elektroniskās cigaretes un nikotīna spilventiņi, kas uzskatāmi par jaunumu tirgū) fundamentāli atšķiras no tradicionālajām cigaretēm, nodrošinot mazāku kaitīgumu veselībai šo produktu lietotājiem, salīdzinot ar cigarešu smēķētājiem, kā arī izslēdzot pasīvās smēķēšanas risku sabiedrībai. Jāuzsver, ka likumā “ Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” īpaši akcentētas ir cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu gaisu un norādīts, ka tiesības nepaaugstināt smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt.

Diemžēl, prezentētās nodokļu politikas pamatnostādnes par likuma prioritāšu ievērošanu neliecina, jo Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu kāpums bezdūmu produktiem ir nesamērīgs, salīdzinot ar īpaši iecietīgu attieksmi pret cigaretēm un smēķējamo tabaku. Tā, piemēram, nākamā gadā tiek piedāvāts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm un pārējiem tabakas izstrādājumiem (cigāriem, cigarillām, smēķējamai tabakai un tabakas lapām) par 5 %, kamēr bezdūmu produktiem nodokļa kāpums 2021. gadā ir paredzēts 25-240% apmērā. (!)

Zemāk uzskatāms piemērs un aprēķini.

Atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datiem par akcīzi e-cigarešu šķidrumam par 2018. un 2019.gadu - Latvijā vidēji tiek patērēts šķidrums ar 5mg/ml stiprumu ar akcīzes nodokli 0,035 EUR par ml vai 35 EUR/litrā. Tas liecina, ka patērētāji ir ieinteresēti iegādāties šķidrumu ar nelielu nikotīna daudzumu (maksimālais atļautais nikotīna daudzums ir 20 mg/ml).

Finanšu ministrijas piedāvājums nākotnes akcīzes nodokļu politikai e-cigarešu šķidrumam:

a) uz 120 EUR/litrā 2021.gadā - palielinājums par 243%;

b) uz 160 EUR/litrā 2022.gadā - palielinājums par 357%;

c) uz 200 EUR/litrā 2023.gadā - palielinājums par 471%.

Tai pat laikā, piemēram, smēķējamai tabakai akcīzes nodoklis tiek noteikts 78,8 EUR/kg 2021.gadā un 82,7 EUR/kg 2023.gadā - ievērojami zemāks kā karsējamai tabakai (attiecīgi 99 EUR/kg un 125 EUR/kg). Vai šāda nodokļu politikas veidošana liecina, ka Finanšu ministrija uzskata cigaretes un smēķējamo tabaku parir daudz labākām kā bezdūmu alternatīvas, kas piemēram, Lielbritānijā valsts līmenī tiek uzskatītas par mazāk kaitīgām un pat ieteiktas tiem cigarešu lietotājiem, kas vēlas atmest smēķēšanu.

Svarīgi atzīmēt, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs (tai skaitā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā) elektronisko cigarešu šķidrumi vispār netiek aplikti ar akcīzes nodokli. Šo valstu politikas veidotāji ir izpratuši atšķirību starp dažādiem produktiem un mērķtiecīgi apkaro cigarešu patēriņu (Francijā un Lielbritānijā ir vieni no augstākajiem nodokļiem cigaretēm pasaulē). Latvijas Finanšu ministrija piedāvā rīkoties pilnīgi pretēji.

Tādējādi, atbilstoši FM iecerētajam, palielinot akcīzes nodokli e-cigarešu šķidrumam:

a) 2021.gadā legālā tirdzniecība samazināsies par 33% jeb 3 000 000 ml (salīdzinot ar 2019.gadu);

b) 2022.gadā legālā tirdzniecība samazināsies par 43% jeb 3 800 000 ml (salīdzinot ar 2019.gadu);

c) 2023.gadā legālā tirdzniecība samazināsies par 49% jeb 4 300 000 ml (salīdzinot ar 2019.gadu).

Jānorāda, ka legālā tirdzniecība e-cigarešu jomā jau šobrīd reāli ir zemāka par 50%, jo liela daļa patērētāju veic pasūtījumus ārvalstu interneta veikalos, kas netiek kontrolēti, kamēr vietējiem uzņēmumiem tirdzniecība internetā ir aizliegta. Lieki piebilst, ka šāda situācija daudziem lietotājiem izraisa vēlmi pašiem nodarboties ar dažādu nezināmas izcelsmes e-cigarešu šķidrumu jaukšanu un eksperimentēšanu. Kur tas var novest - liecina ASV gadījumi ar letāliem iznākumiem. Viens no risinājumiem, ko legālie ražotāji un tirgotāji atbalsta, būtu diskusija par akcīzes marku ieviešanu, kas ļautu samazināt nelegālā tirgus augošo apjomu.

Vienlaikus, runājot par jaunieviestiem tabakas produktiem, kā, piemēram nikotīna spilventiņi, nozare pilnībā atbalsta samērīga regulējuma ieviešanu. Tomēr Finanšu ministrijas piedāvātā akcīzes nodokļa likme 100 EUR/kg ir ļoti augsta - atsaucei izmantota nepareiza Igaunijas akcīzes nodokļa kategorija (nikotīna spilventiņu akcīzes nodokļa likme Igaunijā ir 82.99 EUR/kg, nevis kā kļūdaini norādīts FM aprēķinos- 200 EUR/kg), un arī Igaunijas likme ir ļoti augsta, salīdzinot ar citām valstīm - piemēram, Zviedrijā likme ir 22 EUR/kg. FM ierosinātā akcīzes nodokļa likme Latvijas uzņēmumus kārtējo reizi padarītu nekonkurētspējīgus un veicinās nikotīna spilventiņu nelegālu tirdzniecību.

Šobrīd, pēc Eurostat datiem, piemēram, e-cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir 1.4 %, kas nav samērojams ar piedāvāto regulējumu. Gluži otrādi, Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums ne tikai neveicinās smēķētāju pāreju uz mazāk kaitīgām alternatīvām, bet stimulēs cigarešu popularitātes pieaugumu. Tur cenu kāpums faktiski nebūs jūtams, paverot vēl lielāku iespēju ēnu ekonomikai un motivējot jau esošos bezdūmu produktu lietotājus atsākt cigarešu smēķēšanu.

Bezdūmu nozares asociācija labprāt satiktos ar Finanšu ministrijas ekspertiem, lai kopīgi izdiskutētu un vienotos par saprātīgu nodokļu politiku un tās kontroles mehānismiem ar mērķi nodrošināt gan nozares dzīvotspēju, gan budžeta ieņēmumu un sabiedrības veselības aspektu sabalansētu ievērošanu.