Pie automašīnu antenām piesietās brūnmelnās lupatiņas, kas pārvērtušās nenosakāmas krāsas driskās un kuras to īpašnieki lepni dēvē par Georgija lentēm, itin nejauši kļuvušas par tādu kā priekšvēlēšanu ierocīti – mazu, toties iedarbīgu.
Izrādās, tās automašīnas, pie kurām piesietas šīs auduma strēmelītes, varot kļūt par nacionālistu uzbrukuma upuriem. Tā esot gadījies arī Jūrmalas deputātam un līdztekus arī deputāta amata kandidātam Jānim Kuzinam, kurš lepojas ar pirmo numuru PCTVL sarakstā: viņa automašīnai Mitsubishi Pajero (2007. gada izlaidums) esot izsists lukturis. "Lentīte bija piesieta pakaļējā labajā pusē pie stieņa – arī lukturis izsists labajā pusē," stāsta Jānis Kuzins. Abu objektu tuvums viņam lika domāt, ka tieši lente bijusi par iemeslu nacionālistu uzbrukumam. Kaut gan – luktura izsitēji nav notverti, līdz ar to šāds apgalvojums ir pārsteidzīgs.
Nē, bet kāpēc pārsteidzīgs? Tieši otrādi – labi apdomāts, līdz ar to pamatots un noderīgs. Ir labi saprotams uzstādījums: mūs, krievus, te abižo, mums jāapvienojas, un mūsu ir daudz – par to liecina brūni melnās bantītes, un, ja kāds mēģina tās noraut no mūsu spēkratiem, tas nozīmē, ka tiek aizskartas mūsu tiesības brīvi paust viedokli. Bet mēs to paudīsim tik un tā! – viņi saka, un viņiem var ticēt: krievu konsolidācija Latvijā ir skaidri ieraugāma. To sapratīsim nākamajā dienā pēc vēlēšanām, sirsnīgi brīnoties par to rezultātiem.
Jānis Kuzins tajā mirklī, kad viņam zvanīju, atradās pie sava Mitsu stūres, taču labprāt paskaidroja savu nostāju lentīšu jautājumā: "Tas nav nekas briesmīgs, ka daudzām mašīnām ir Georgija lentītes – svētais Georgijs ir sastopams arī kristietībā. Drīzāk vajadzētu uztraukties par to, ka viens otrs pie mašīnas liek Krievijas karogu. Es gan tā nekad nedarītu. Krieviem ir jādod vairāk tiesību, tad viņi būs Latvijas patrioti un tad nekādi Krievijas karogi pie mašīnām neplīvos. Esmu runājis ar krieviem – kāpēc viņi nepiesakās pilsonības saņemšanai? Viņi domā, ka pilsonība viņiem pienākas: krievi gaidīs, kad viņiem to tāpat piešķirs. Bet ir daļa, kuri nevēlas Latvijas pilsonību, jo pret krieviem te slikti izturas. Taču arī pret latviešiem te slikti izturas."
Pazīstamo politisko retoriku apstrīdēt nav vērts, un diez vai Svētā Georga kristīgā orientācija latviešos vienā mirklī mainīs attieksmi pret reliģiskās literatūras varoni un viņa koloristiku. Un ne jau krāsas mums krīt uz nerviem, bet gan lentīšu nēsātāju demonstratīvā bravūra.
Bravūru uzjundī Georga lentītes vēsture: lai apbalvotu ar medaļu, kuras pamatā ir minētās krāsas, "bija nepieciešams vai nu veikt varoņdarbu, vai nu demonstrēt neparastu karavīra meistarību; piemēram, apbalvoja tos karavīrus, kuri, precīzi šaujot no personīgā ieroča, iznīcināja vismaz 10 ienaidniekus. Zenītartilēristam bija jānotriec vismaz trīs lidmašīnas, zaldātam ar prettanku šauteni – jālikvidē divus tankus". Tā, lūk, ir rakstīts PCTVL mājaslapā – ievērojiet, uzsvars likts uz slepkavošanu, kam jau laikus dota indulgence, nevis uz dzimtenes aizstāvēšanu. Ar medaļu Par uzvaru pār Vāciju tika apbalvoti kādi 15 miljoni cilvēku, un tad var iedomāties kara gaļasmašīnas patiesos apmērus... Ar to tad arī lepojamies, stāsta katras melnbrūnās lentītes fani, tas ir mūsu, tā sacīt, praids. Tiešām – kāpēc tikai geji un lesbietes var lepoties ar savu uzskatu brīvestību un doties gājienā vismaz pa Vērmaņdārzu?
Un tomēr šajā Georgija lepnumparādē, kas ieilgusi kopš kārtējās uzvaras dienas, jūtams viegls liekulības smārdiņš. Ja ļaužos ir tik nepārvarams lepnums par uzvaru pār Vāciju, kā arī pār fašismu, nacismu, imperiālismu un visām pārējām nešķīstībām, kāpēc šie Padomju Savienības patrioti ar tādu mīlu izturas pret nīsto imperiālistu ražojumiem? Izskatās smieklīgi: Vācijā ražotās Audi, BMW un Mercedes-Benz automašīnas tiek izdaiļotas ar melnbrūnajām lupatiņām. Otrā pasaules kara zaudētājas – Japānas – automašīnas Mitsubishi un Honda arī apkārtas ar šīm bantēm. Ko tad jūs, biedri, tā?! Jums vajadzēja braukalēt ar žiguļiem, zapiņiem un pobedām – tad bantītes būtu savā vietā.
Taču, runājot nopietni, mums ir iespēja ne tikai sašust, šņukstēt un vaimanāt par piekto kolonnu, kas te nemitīgi praidojas ar melno un brūno, bet uzsākt arī ko savu. Kāpēc latviešu gudrinieki vēl nav ķērušies, piemēram, pie sarkanbaltsarkanu autolentīšu ražošanas? Tādus izstrādājumus, domāju, ikviens latvietis labprāt piesies pie sava auto antenas, ja negribēs logā stiprināt karodziņu. Ir arī citas iespējas ar dažādiem simboliem demonstrēt patriotismu un uzsvērt latviskumu, vajag tikai palauzīt galvu.
Taču tā vietā mēs kļūstam pazemīgi, kaut gan vajadzētu attīstīt gluži citas īpašības – strādīgumu, radošo garu un pašcieņu.
Un še runa ne tikai par mums, ikdienas autobraucējiem – daudz lielākā mērā tas attiecas uz tiem, kas ir pie lielās – valsts – stūres. Ar ko šie valsts šoferi var lepoties? Mēs no viņiem nedzirdam neko, izņemot trulus draudus, ka kļūs vēl sliktāk, vai idiotiskus plāniņus par elpošanas un balodīšu laišanas nodokļiem. Tautieši, ar ko tad galu galā leposimies?