Kurš paliks uz ielas?
Mana draudzene mitinās daudzdzīvokļu mājā, un arī viņa savā rēķinā drīz vien ieraudzīs papildu maksājumu – pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā – par nama apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Viņas ģimene to samaksās, protams, līdztekus pamatoti kurnot par arvien pieaugošo dzīves dārdzību. Bet runa šoreiz nav par to: viņa uzskata, ka šis nu būšot pēdējais piliens, lai tauta izietu ielās, jo tautai nav naudas.
Tauta neizies nekādās ielās. Tauta neizgāja ielās, kad atvērās elektroenerģijas «brīvais» tirgus, krasi paaugstinot elektrības cenu. Tauta neplūda pa ielām arī agrāk, kad premjerlācītis Dombrovskis 2009. gadā pirms pašvaldību vēlēšanām meloja, ka nesamazinās pensijas, tomēr tās būtiski samazināja uzreiz pēc vēlēšanām. Diez vai redzēsim tautas plūdus nākamgad, atveroties gāzes «brīvajam» tirgum, kas, visdrīzāk, paaugstinās gāzes cenu līdzīgi elektroenerģijas cenai. Un kur tad vēl nekustamā īpašuma nodoklis, kas - atbilstoši likumam (!) - 2017. gadā draud ar strauju kāpumu. Tas šobrīd esot iesaldēts, bet gan jau atkusīs, jo kaut kā to naudiņu vajag iekasēt. Kā stāsta nekrietnu baumu izplatītāji, nodokļus maksājot ne visi, tāpēc ar pastiprinātu enerģiju jāslauc Latvijā vēl palikušie ļautiņi, kas maksā, ar mēslu dakšām neizejot ielās. Pagaidām neizejot.
Kaut gan mēslu dakšu iespējamība vienmēr eksistē, jo, kad latvietim beidzot piegriežas, viņš var arī zārku atnest pie Ministru kabineta durvīm. Taču tas laiks vēl nav pienācis, un valdīklu spļāvienus tautas seja turpina skalot ar remdenu pacietības ūdentiņu. Un ne jau tāpēc, ka nebūtu drosmes kaut ko iebilst, bet tāpēc, ka tauta ir sadilusi, nu jau sākdama izskatīties pēc plāna vasaras deķīša. Par sadilumu liecina katastrofālais skolu likvidācijas bums, kas šogad ir īpaši baiss: Latvijā tiek slēgtas trīspadsmit skolas, piecas skolas tiek reorganizētas (apvienojoties divām), statusu (uz zemāku) maina astoņas skolas. Jā, viss ir skaidrs: nav skolēnu, nav arī skolu. Līdz ar to nav darba, nav kultūras centru, ko veido skolu esamība, cilvēki atkal aizceļo, un Latvija paliek arvien tukšāka. Izskatās, ka tas ir nebeidzams process, kas paliek intensīvāks.
Savukārt Saeimā esošās partijas, kurām tā kā vajadzētu pārstāvēt savus vēlētājus (savu tautu!), šajā dramatiskajā situācijā neceļ pat asti, nemaz nerunājot par citām politķermeņa daļām. Trauksmes zvaniem jau sen vajadzēja skanēt, taču izskatās, ka tiem mēles izrautas vai vienkārši pārāk jaukais vasaras laiks nogurdinājis. Pēc tam nāks jaukais rudentiņš, pēcāk - pašvaldību vēlēšanas, vēl pēcāk - Saeimas vēlēšanas. Kāda tur vairs trauksme. Galvenais taču - solījumi.
Un, raugi, vienu solījumu atradu jau tagad. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka tā esot liela atbildība: aicināt atpakaļ uz Latviju cilvēkus, kuri devušies darbā uz ārzemēm, jo, lai cilvēki atgrieztos, viņiem ir jābūt pārliecībai par darba iespējām dzimtenē. Patlaban valdības uzdevums esot radīt iespēju jaunu darba vietu izveidei, un tieši ar šo jautājumu tiek strādāts. Viņš gan nepaskaidroja, kas tieši «tiek strādāts». Ja strādāšana ir tāda pati kā ar slaveno Ekonomikas ministrijas reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu 2013.-2016. gadam, tad izskatās, ka nav vērts pat sākt «strādāt». Līdz šim sabiedrība, kas vēl te palikusi, nav iepazīstināta ar dižajiem reemigrācijas plāna panākumiem, kuru kaldināšanā, kā noprotams, ieguldīti nodokļu maksātāju miljoni.
Kučinska kunga dēls Gints strādā Vācijā, viņš ir zinātnieks. Atgriezties dzimtenē viņš, šķiet, netaisās, jo, kā izteicās premjera pārstāvis, «viņam savā specialitātē Latvijā nav ko darīt». Kučinskaprāt, ne tikai fiziķiem, bet arī jaunajiem biologiem un ķīmiķiem ir grūtības tikt pie vietējiem zinātniskajiem projektiem, «un mēs jau esam pazaudējuši daudzus jaunos zinātniekus». Izklausās pēc balss no citas planētas. It kā valdošie gudrinieki nebūtu tieši vainīgi situācijā, ka zinātne Latvijā ir nobīdīta attālākajā stūrī, sak, netraucējiet ar saviem izgudrojumiem!
Taču varnešiem traucē itin viss: cilvēki, kas nonāk izmisumā dzīves dārdzības dēļ, skolas, kas jālikvidē, zinātne, kurai nav atbalsta. Traucē, novēršas kā no nepatīkamas smakas. Bet kā būtu, ja vēlētāji nākamajās vēlēšanās novērstos no tiem, kas tagad pie varas? Tad tautai pat nevajadzētu iziet ielās. Uz ielas varētu palikt šodienas varneši.