Asinsnauda, sātana rubļi
Kārļa Skalbes Saulrietos mīlīgs augusta vakars kā samtains atmiņu klājums ceļā uz rudeni.
Latviešu dzejnieks, domātājs un patriots atstājis še, Vecpiebalgā, savu elpu, un mēs to izjūtam ar katru dvēseles stīgu. Latviskums, miers un pārliecība - mūsu mazajā, bet stiprajā dzimtenē ierakstītas vērtības, kuras Kārlis Skalbe licis arī savas esības pamatos. 1934. gadā viņš raksta: «Kā liesmojošu pagali no Jāņu ugunskura mūsu senči mums nodevuši gaišo latvisko prieku, ar kuru mēs esam uzvarējuši verdzības nakti un uzveikuši visas dzīves grūtības.»
Uzmundrinoši. Aizkustinoši. Un tad kā slapju pliķi sejā saņemam tīmeklī parādījušos ziņu: Kuldīgas novadā uzsākta jauna Krievijas seriāla filmēšana - tas stāstīšot par 1941. gadu, kad Latvijā ienāk vācu karaspēks un sarkanarmija ir spiesta atkāpties; darbības centrā ir mazpilsēta, kurā iebraukusi krievu cirka trupa, viņu vidū ir arī ebreji; nacistiem nākot pie varas, atrodas latvieši, kas pakļaujas genocīda idejai un grib noslepkavot trupas dalībniekus... Kārtējo reizi krievi ar apšaubāmas kvalitātes propagandas filmeli mēģinās pierādīt, ka latvieši ir «žīdu žāvēju» tauta. Šī lente neapšaubāmi būs Krievijas informatīvā kara sastāvdaļa, ievīstīta smukos, melīgos kadros. Filmēšanu pēc Krievijas Pirmā kanāla pasūtījuma Latvijā veic SIA Westline Production, un filmētāji apgalvo, ka seriāls nebūšot kārtējais propagandas gabals. Oļegs Gaze, scenārija autors un režisors, stāsta, ka esot bijis pirmais scenārija variants, kurā viņš, slikti orientēdamies Latvijas vēstures un politikas reālijās, esot iekļāvis epizodes, kas bija «sāpīgas un nepatīkamas latviešiem». Bet, raugi, pieaicinot latviešu vēsturnieku Aigaru Urtānu, scenārijs ticis izlabots. Pats galvenais «sliktais latvietis» scenārijā ir atstāts: viņš top par nacistu fanātisku līdzskrējēju un sāk apšaut ebrejus ar vēl lielāku kaislību nekā paši nacisti. Protams, tur neesot nekāda politiska uzstādījuma - tā domā «filmas» veidotāji.
Tas, ka krievu filmbrūvētāji darīs savus darbiņus, balstoties uz «vēstures faktiem», nav nekas pārsteidzošs: Krievijas netīrajai propagandai naudas vienmēr pietiks! Un varbūt arī nevajadzētu brīnīties par letiņiem, kas gatavi par grašiem un trim siltām ēdienreizēm pārdoties, piedaloties «mākslas darba» masu skatos vai pat piekrītot filmēties galvenajās lomās - tā taču tikai filmlente, nu kas tad tur tik briesmīgs?! Neba šī ir pirmā, ne pēdējā reize, kad letiņš, izmetis mēslainē sava lunkanā mugurkaula pēdējo skriemeli, ar prieku saņems asinsnaudu - sātana naudu.
Jā, laikam vairs ne par ko nav jābrīnās. Masu skatu dalībniekus aicināja uz filmēšanos Kuldīgas novada domes mājaslapā ievietotais sludinājums, un piedalīties esot piekrituši arī daudzi latviešu aktieri - Rihards Lepers, Jānis Jarāns, Rūdolfs Plēpis, Dace Eversa, Enriko Avots, Leons Leščinskis, Leonīds Lencs un citi... Tomēr ceru, ka viņi vēl atteiksies no šīs «sadarbības». Fakts, ka pat Drošības policija brīdinājusi par Latvijas tēla kārtējo nomelnošanas mēģinājumu, laikam nav varējis atturēt filmēties gribētājus no «lielā rubļa». Atbalstu šai filmelei devusi arī mūsu Kultūras ministrija (KM), kuru, starp citu, vada Nacionālās apvienības deleģēta ministre, gādājot vīzas propagandas filmas «meistariem», savukārt KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, izceldamies latviskajā vientiesībā, apgalvo, ka KM, lūk, paļaujas uz mākslinieku godaprātu, interpretējot sarežģītus vēstures notikumus. Savukārt scenāriju analizēt ministrijā neviens negrasoties, jo tā, raugi, būtu cenzūra, kas Latvijā aizliegta ar likumu.
Nez, smieties vai raudāt par to visu? Latviskā ļenganuma triumfs ir graujošs, un nākamais, ko varam sagaidīt, ir vēl kādi «vēsturisku filmu scenāriji», kurus mūsu Kultūras ministrija ar prieku atbalstīs, lai īpaši smalkā veidā turpinātu graut Latvijas tēlu. Tā vietā, lai šos «filmētājus» pasūtītu, piedodiet, uz elli vai labākajā gadījumā uz Krievijas okupēto Austrumprūsiju - lai tur filmējas uz veselību! - mēs laipni uzņemam propagandistus un ar lunkanu pateicību saņemam viņu naudiņas.
Tad kas beigu beigās ir latvietis? Tāds cilvēks kā Kārlis Skalbe vai tāds kā tie, kas dažu eiro dēļ gatavi pārdot savu nemirstīgo dvēseli? Atbildes nav. Mēslu bedre, kurā uz pārdošanas letes atrodas sirdsapziņa, velk iekšā ar milzīgu spēku. Paliek baisi. Jo gaišu ceļu priekšā vairs neredzu.