Vai tērēties Saeimas vēlēšanām?

© F64

«Piebalgs atzina, ka kļūdas ir bijušas. Es aicinu domāt, kas būs pēc tam, kad Vienotības nebūs,» tīmekļa sarunā brīdinoši bilst Vienotības biedrs Olafs Pulks.

Sestdien notika augšminētās partijas domes sēde, kurā izskanēja daudz skaistu metaforu, kurām pat varēja piedēvēt zināmas paškritikas pazīmes. Kaut gan partijas priekšsēža Andra Piebalga teksti bija no sērijas «pīrāgs, ko rīt uzcepsim, būs izcils», varēja tomēr nojaust, ka noskaņojums ir mazliet kā pirms bērēm. Bet arī atvadībās, kā zināms, uz galda jābūt baudāmam ēdienam. Pretējā gadījumā bēru viesi var aiziet no mielasta pilnīgā neizpratnē, bez optimistiska skata nākotnē. Un tas jau būtu nepieņemami un bīstami pat tik attīstītai valstij kā Latvija.

Sevišķi optimistiska bija Andra Piebalga doma par to, ka Latviju daudzi gribot redzēt kā pelēku un pašapmierinātu zemi, neliekoties ne zinis par mūsdienu pasauli un nākotnes izaicinājumiem, taču Vienotība, izrādās, esot partija, kurai šāda pašapmierinātība ir sveša - Latvijai ir jābūt zemei ar augstām debesīm, kur cilvēki spēj attīstīties un augt. Laikam mums tie skatu punkti atrodas pilnīgi dažādās vietās, tāpēc, pirmām kārtām, nezinu tādus, kuri vēlas Latviju redzēt kā «pelēku un pašapmierinātu zemi», savukārt otru, piedodiet, tik pašapmierinātu partiju gan grūti iedomāties - cik gadus Vienotība novārījās augstprātības mērcē, būdama pārliecināta, ka tās vara ir mūžīga un neapstrīdama? Tas, ka šajā politiskajā veidojumā ir arī cilvēki ar valstiskas domāšanas un politiskā saprāta aizmetņiem, vēl nenozīmē, ka visi šie elementi atrodami partijā kopumā.

Taču Olafs Pulks rosina pareizu domāšanas virzienu: kas notiks pēc tam, kad Vienotības nebūs. Un tas, ka nebūs, ir visai iespējams scenārijs, spriežot pēc tā, kādā ūdenskrituma tempā bezdibenī gāžas partijas reitings. Līdz Saeimas vēlēšanām gan vēl divi gadi, un politiskajā vidē notiek dažādi brīnumi, tomēr bēdīgās beigu slimības simptomi ir vairāk nekā nojaušami. Protams, šobrīd aptuveni 30% bijušo Vienotības vēlētāju uz jautājumu «par ko balsosiet?» atbild ar «nezinu, vēl neesmu izdomājis». Viņu galvās mājo vairāki saraksti, un 2018. gada oktobra izvēle var nosliekties gan uz Nacionālās apvienības, gan ZZS, gan arī uz pašas Vienotības pusi. Un, starp citu, arī uz Saskaņas pusi. Kā nu ne - Saskaņa nekad nav bijusi valsts varā, nav sasmērējusies, nav devusi debilus solījumus, nav klaji ņirgājusies par tautu. Tas, kāda būtu Saskaņa, esot varā, jau ir cits jautājums, bet valsts kļūtu prokremliskāka, tas gan skaidrs. Lūk, tieši tas arī notiks, kad Vienotības vairs nebūs, jo partijas bonzu augstprātība un netālredzība šobrīd ir pievedusi Saskaņu pie barjeras, aiz kuras var sākties tās uzvaras gājiens.

Vienotība pagaidām ir varas partija. Pagaidām. Taču pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām tā diez vai tiks pielaista pie varas pīrāga dalīšanas. Šobrīd par varas partiju kļūst ZZS, un daļa Vienotības elektorāta, iespējams, pāries pie zaļzemniekiem, jo liberālās idejas Latvijā vismaz pagaidām diez ko nerullē, savukārt ZZS vismaz attāli pretendē uz konservatīva politiskā spēka statusu, bet Vienotība joprojām koķetē ar liberālām, proeiropeiskām idejām.

Kādas partijas miršana allaž ir saistīta ar kādas jaunas partijas dzimšanu. Taču uz politiskās skatuves pagaidām nav uznākusi neviena spoža debitante, kas spētu aizpildīt progresīvas, uz eiropeiskām vērtībām balstītas partijas nišu. Sākumā cerēja, ka tāda būs Vienotība. Bet labās idejas nogrima divkosības, pašlabuma meklēšanas un sīkmanīgu ķildu putrā. Tāda debitante nebūs arī tikko dzimusī Kaimiņa populistiskā organizācija, kuras galvenais darbības veids ir politiķu aplamību reflektēšana. Interesantas ir partijas Latvijas attīstībai kustības: tās dīzeļlokomotīve, vienlaikus arī vienīgais piekabinātais vagons un - nebīsimies no šī vārda - drezīna Juris Pūce, konsekventi iestādamies par «bēgļiem», gejiem un citiem neiejūtīgu konservatoru apdalītajiem, cenšas satuvināties ar Vienotību. Šāda tuvināšanās iedzīs vēl kādu naglu Vienotības aiziešanas kastītē.

Šobrīd svarīgākais partiju izkārtojumā ir nākamā gada pašvaldību vēlēšanas. Atslēgas vārds ir Rīga. Ja Vienotība netiks ievēlēta Rīgas domē, partijas sabrukšanas process būs iegājis beigu fāzē. Tad arī nebūs vērts tērēties Saeimas vēlēšanām. Tad, Pulkam piekrītot, Vienotības tiešām vairs nebūs.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais