Atkusuša galerta stingrībā
Iespējams, Vilnis Ķirsis ir izcils Rīgas mēra amata kandidāts, jo ir jauns, ambiciozs un izglītots.
Viņš ir Saeimas deputāts, ievēlēts no Vienotības saraksta, patlaban ir arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, darbojas Saeimas Pieprasījumu komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vai esat dzirdējuši kaut ko par Vilni Ķirsi? Nē, neesam. Varbūt tie, kas balsoja par Ķirsi Saeimas vēlēšanās, atceras ko zīmīgu un apsveicamu jaunā politiķa darbībā? Klusums. Taču, izrādās, par Vilni Ķirsi, kas sākotnēji bija izputējušās Zatlera partijas biedrs, Vienotības kuluāros jau kādu laiciņu ir runāts kā par iespējamo Rīgas mēra amata kandidātu, ar kuru sabiedrība, visticamāk, tiks iepazīstināta šodien.
Vienotība šodien preses konferencē stāstīs arī par galvaspilsētā neatliekami veicamajiem uzdevumiem, prezentēs Rīgas domes vēlēšanu programmas pamatnostādnes un partijas mērķus un ieceres, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām galvaspilsētā. Tādi, lūk, nopietni plāni Vienotībai. Acīmredzot tie tiks publiskoti tālab, lai vēlētāji saprastu, ka Vienotība aktīvi strādā un intensīvi domā ne tikai par katastrofāli zemo reitingu, bet arī par to, kā pārveidot Rīgu, tiekot pie varas galvaspilsētā. Un pārliecība, ka Vienotība sasparosies un izraus uzvaru no Saskaņas saskaņotajām ķetnām, ir tikpat varena un stingra kā atkusis galerts.
Ilgi tika runāts par to, ka, lai spētu nopietni - nopietni! - stāties pretim Saskaņas bezgalīgajai vēlmei valdīt Rīgā, ir jāveido saraksts, kurā apvienojas ZZS, NA un Vienotība. Iespējams, vēl arī partija Latvijas attīstībai, kaut gan tās koši liberālie uzskati nereti ir nepieņemami pat Vienotībai. Taču katras atsevišķas partijas (partiju apvienības) ambiciozās vēlmes noknābt lielāko kumosu no Rīgas domes pīrāga ir neauglīgas un nepiepildāmas. Kamēr šīs partijas tirinās saldās vēlēšanu rezultātu cerībās, tikmēr Saskaņa mierīgi nostiprina spēkus Latvijas lielajās pilsētās, jau laikus sākot domāt arī par daudzcietušo Jūrmalu.
Bet Vienotība savas aplamās cerības papildina arī ar sabiedrībā nepazīstama kandidāta piedāvāšanu Rīgas pašvaldības vēlēšanām. Tā vietā, lai virzītu uz Rīgas galvenā cilvēka amatu kādu vismaz relatīvi «tīru» kandidātu! Nu, piemēram, Andri Piebalgu - ņemot vērā to, ka Rīga ir teju puse Latvijas. Taču partijas šefiem acīmredzot ir daudz ērtāk spodrināt bikses iesildītajos krēslos, un tā, starp citu, nav tikai Vienotības problēma vien: diez vai pārējo partiju pirmās personas būtu gatavas piecelties no bezrūpīgajiem un mierīgajiem Saeimas komisiju un plenārsēžu zāles sēdekļiem un doties cīņā par Rīgas mēra amatu. Visdrīzāk jau ne. Neizskatās, ka te kāds grasītos «nolikt savas vieglās dienas».
Tad par ko mēs te cepamies? Vienotība izvirza Vilni Ķirsi, lai uzreiz visiem būtu skaidrs: mēs faktiski nepiedalāmies cīņā par Rīgas domi. Mums nevajag Rīgu! Mēs vienkārši par pirmo numuru ieliekam jauku puisi, kas, balotējoties Saeimas vēlēšanās, ir teicis: «Politika, protams, ir ne tikai komandas darbs, bet vienlaikus arī konkurences cīņa. Protams, kaut kādā brīdī varbūt kāds, kurš šajā cīņā ir zaudējis, var paķert kreņķi, bet tas noteikti ir pārejoši. Politika tomēr ir ambiciozu cilvēku sacensība.» Šo tekstu viņš paudis tad, kad Vienotības partijnieki viņam aizrādīja par nesaskaņotu individuālo priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu Saeimas vēlēšanās. Kā tad tagad būs? Viss notiks saskaņoti? Vai arī nenotiks nekā?
Bet dziesma nav par Vilni Ķirsi un pat ne par viņa ambīcijām iekāpt Rīgas tronī. Šāda permanentā labējo spēku sašķeltības, politiskā kūtruma un nenoteiktības situācija ir auglīga augsne procesam, kas ievada mūžīgu Saskaņas palikšanu Rīgas domes un, iespējams, citu lielo pilsētu krēslos. Nu labi, pieņemsim, ka Rīgas domes opozīcijas partiju deputātu lielākajai daļai nav intereses par galvaspilsētas saimniecisko darbību, tāpēc jau uzreiz tiek nolemts lieki neiespringt. Tad jau, mīļie Rīgas domes opozicionāri, nav ko ķēmoties un tērēt laiku un naudu: lai taču Saskaņa paņem visas 60 Rīgas domes vietas un dzīvo laimīgi! Lai turpina būvēt «kapu tramvajus» un kultivēt labākās tradīcijas «uzvaras dienas» un «Rīgas atbrīvošanas no fašistiskajiem iebrucējiem» garā. Bet tad nečīkstiet, ka Rīga pārkremļojas.