Partiju necilā blēšana
Vīrietis gaidīja īstos akordus, mētādams mikrofonu no rokas rokā. Kad pienāca pareizais brīdis sākt dziesmu, viņš kaislīgi sakratīja ar bārkstīm apšūtās piedurknes un, aizžmiedzis redzokļus, ieblējās nebalsī. Priekšnesums ilga pāris minūtes, un vīrieša šķībais blējiens griezās ausīs tik fascinējoši, ka nebija spēka pārtraukt skatīšanos: gribējās zināt, ar ko tas viss beigsies... Un beidzās tas ar triumfāli greizu finālu. Jācer, ka šī satraucošā videoklipa filmētājs nenobeidzās no smiekliem. Pašam «rokmūziķim» smiekli nenāca: viņš atbildīgi sniedza neatkārtojami kaislīgu priekšnesumu, no sirds būdams pārliecināts, ka skatītāji jau sen ir noģībuši muzikālajā katarsē.
Tas viss bija redzams kādā sejugrāmatas lappusē. Bet ikdienā šie murgi ir redzami «valdības veidošanas» priekšnama sarunās, jo īstā durkļu cīņa sāksies, ieejot īstajās istabās - pēc tam, kad Valsts prezidents nosauks iespējamo valdības vadītāju. Pagaidām tikai skatāmies, kā Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) vadonis Bordāns krata piedurknes un mētā mikrofonu no rokas rokā, klausāmies «dziesmā», kas greizuma ziņā apsteidz pļēgura kāju rakstus mājupceļā no kroga. Pirms vēlēšanām par histērijas un neadekvātas uzvedības karali varēja tikt nominēts viens no KPV LV barvežiem - Gobzems, tagad šo godpilno lomu ar tikpat labiem panākumiem var pārņemt konservators Bordāns. Tiešām aizkustinoša sacensība!
Viss ir smieklīgi līdz brīdim, kad saproti: rīcībspējīga, stabila valdība, kas sastāv no jaunajām, pārmaiņas sasolījušajām sejām, nav izveidojama. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šīm sejām nav ne mazākās nojēgas par valsts pārvaldi un par uzdevumiem, kas jāveic jaunajai valdībai. Bet par šiem uzdevumiem neviens no iniciatīvas pārņemtās JKP politblices nedomā, vien steidz dalīt amatus, sev atstājot premjera, VARAM un Iekšlietu ministrijas krēslus. Kā nu ne: par tiesiskumu karojošajai mauzeristei Aņai jādod vieta, kur izpausties. Ka tiesiskums sitīs augstu vilni, ir skaidrs jau tagad: biedrs Bordāns šaubās par to, cik nopietna ir krimināllieta pret Artusu Kaimiņu (KPV LV). Ja jau «nenopietna», tad izdošanas gadījumā - kad Saeimai nāksies par to balsot - varēs taču nobalsot par Artusa&Co neizdošanu, vai ne?
Izskatās, ka saldais varas pīrāgs var aiziet garām konservatoru gribošajai mutei.
JKP tiesiskuma uzvaras lauru vainagā var iepīt arī dažas citas smaržīgas lapiņas. Viena no tām bija šāda. Pirms vēlēšanām - kā ziņo portāls pietiek.com - uzticamākajiem JKP biedriem tika nodotas instrukcijas «pareiza» balsojuma nodrošināšanai: sarakstiņi ar katra vēlēšanu apgabala deputāta kandidātiem, pie kuru uzvārdiem pieliktas norādes - kuru svītrot, kuram pielikt krustiņu, kuru atstāt vienkārši tāpat. Daudzos gadījumos partijas biedri nav bijuši uzdevuma augstumos: tā, piemēram, Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta 17. (pēdējais) numurs - Ilze Vanaga - par spīti norādei viņu izsvītrot - ir uzkāpusi līdz 3. vietai. Iespējams, ka šīs «norādes» ir tīrie nieki, un tādas var sataisīt jebkurai politkopai. Tomēr «tiesiskuma un atklātības» flagmaņiem šāds sarakstiņš dod īpašu smeķi.
Izskatās, ka saldais varas pīrāgs var aiziet garām konservatoru gribošajai mutei. Alkatīgais gribulis pēc varas, aklā spītība un nespēja kritiski palūkoties pašiem uz sevi var ģenerēt situāciju, kurā JKP paliek pie ratu pakaļas, kamēr zirgs lasa avīzi: ja «gaišie spēki» nonāks opozīcijā, diez vai varēs vainot riebīgos korumpantus, valsts izzadzējus, mūžam dzīvos oligarhus vai vientiesīgos vēlētājus: tikai pašu pastulbā varaskāre būs vainojama šajā nesmukumā. Un tiešām izskatās, ka konservatori paliks pie ratiem, jo šā politiskā veidojuma plānos nav itin nekā no tā, ko tas solījis pirms vēlēšanām, kur nu vēl runāt par plāniem turpināt reformas. Bet kuru tas vairs interesē? Vēl jo vairāk tāpēc, ka sarunu iniciatīvu uzņēmusies ne tikai likumsargu aktivitāšu aptumšotā partija KPV LV, bet arī Attīstībai/Par!, kam pietika prāta noraidīt JKP aprobežoti augstprātīgo valdības veidošanas piedāvājumu. Uz nožēlas cisām nesnauž arī ZZS un Vienotība. Pagaidām ne īpaši skaidras ir NA aktivitātes (kaut vai teorētiski pieļaut biedrošanos ar JKP, kas priekšvēlēšanu laikā melīgi izņirgājās par nacionāliem, - diez vai tas ir prāta darbs).
Drīz ar Saeimā iekļuvušajām partijām sāks sarunāties Valsts prezidents. Jācer, ka dažu slimīgi ambiciozu partiju necilo blēšanu viņš neuzskatīs par talantīgi nodziedātu rokdziesmu.