Kuri latvieši pelnījuši spērienu?

© F64

«Ir nāciju līderi, kas mobilizē un iedvesmo savu tautu uz izciliem sasniegumiem ekonomikā, zinātnē, tehnoloģijās, kultūrā. Un tad ir politiķi, kas piedāvā pašapliecināties uz mazākuma rēķina: «Vajag iespert tiem krieviem, lai viņi zinātu savu vietu. Un zinātu, cik mēs esam diženi un vareni.» Ir tādi politiķi. Un tad... Un tad ir Nacionālā apvienība,» daudznozīmīgas patētikas apgaismots, no Saeimas tribīnes pauda Saskaņas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, šķetinādams nešpetnās Nacionālās apvienības kārtējo «izlēcienu», kas krieviem, viņaprāt, izdarīs gauži, ja tiks aizliegtas Georga lentes. Nav gan skaidrs, par kādiem tādiem nācijas līderiem – iedvesmotājiem un mobilizētājiem – runāja Saskaņas prokremliskā stabule Dombrovskis, nav arī saprotams, kurš un kāpēc grib iespert krieviem, bet izmisums viņa balsī skanēja gan.

Runa bija, raugi, par ko. Pagājušajā ceturtdienā Saeimas deputāti izskatīšanai komisijā nodeva Nacionālās apvienības rosinātos likuma grozījumus, kas paredz aizliegt sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot Georga lentes, tautā dēvētas par kolorādo lenteņiem. Vispārēja saslimšana ar šiem parazītiem sākās ap 2005. gadu, kad nebeidzamais Krievijas prezidents Putins uzsāka propagandas akciju, kuras mērķis bija uzkurināt «patriotisma» histēriju nebijušos augstumos - ne jau tāpēc, lai iemācītos, kā cēlās skumjās atcerēties pašu mīļotā Staļina izraisītā Otrā pasaules kara bezjēdzīgi kritušos, bet gan lai uzbūvētu Krievijas impēriskuma slavas celtni, kuras galvenais atribūts un vienojošā zīme ir šķietami necilā, toties visiem pieejamā oranži melnā lentīte - kā atpazīšanas akcents tiem, kuri alkst revanša, kas vienkāršoti saucas «Krievija pāri visam».

Kas vēl ielikts šajā oranžmelnajā infekcijā? Šis lentenis kļuvis par simbolu naidam pret pamatnāciju, krievvalodīgo bravūrai un visatļautībai. Rīgā to vēlīgi atbalsta pašvaldība, atļaujot dažādus miroņu gājienus un antilatvisku bardaku pie «uzvaras pieminekļa» 9. maijā. Ne velti mazais meža dīvainītis Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka «viņiem vienalga neizdosies atņemt lentītes tiem, kam tās ir dārgas». Nu, nevajag mums tās lentītes, sarullējiet tās un... jūs jau zināt, kur tās likt. Trakāk par Mitrofanovu ir uztraukusies Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta: tā plānojot vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar Latvijas nacionālistu rosinājumu, lai Eiropas organizācija skaidri nosoda šādu iniciatīvu, kura var novest pie nacionālistisku spēku nostiprināšanās un izprovocēt konfliktus un sadursmes. Laikam jau veltīgi brīnīties, ka Krievija nepārtrauc savu bezkaunīgo bāšanos svešas valsts iekšējās lietās. Kā dzied tajā dziesmiņā «Un vai tālāk nedrīkst? Drīkst!» - paši vien ļaujam to darīt, nedodot pretsparu Latvijas nīdējiem, padomju ofiņu madāmu iemīļotajām manifestācijām pret latviešu valodu un citiem okupantu svētku svinētājiem. Ne jau tikai par «lielo tēvijas karu» ir runa, piespraužot oranžmelno lenteni: tas bija krievu bandītu simbols, okupējot Krimu, un tas joprojām ir Krievijas ekspansijas un nelietības atšķirības zīme, turpinot karu pret Ukrainu valsts austrumos. Šobrīd Georga lente Ukrainā ir ar likumu aizliegta.

Kaut arī Georga lente ir vien ārējais atribūts, kura vēsture ir pilnīgā pretstatā un pretrunā ar Kremļa nesen uzspiesto simboliku (patiesībā Georga lente ir baltgvardu un Vlasova armijas piederības zīme, ar Otrajā pasaules karā karojošo sarkanarmiju tai nav nekāda sakara), tā izmantošanas aizliegums būs nozīmīgs trieciens vietējai piektajai kolonnai, kurai bez šā krāsu salikuma faktiski nav ar ko lepoties.

Paskatīsimies, kā šo lenteņa problēmu atrisinās jaunais Rīgas mērs - bijušais padomju armijas virsnieks, Krievijas militārās pensijas saņēmējs un bijušā mēra Ušakova «tuvs un mīļš kolēģis» Dainis Turlais (GKR). Precīzāk gan būtu teikt - kā viņš realizēs savu lomu kārtējās Latviju apkaunojošajās 9. maija orģijās, ja vien, protams, līdz nākamā gada okupantu svētkiem viņš noturēsies savā amatā. Taču, ieklausoties viņa retorikā, jau tagad skaidrs, ka izzagtajā Rīgas domē viss būs kārtībā: turpināsies Ušakova kurss. Un Vjačeslavam Dombrovskim nevajadzēs cepties, ka «nelietīgie nacionāli» grib «iespert krieviem»: gan jau atradīsies arī latvieši, kuri būs pelnījuši pamatīgu spērienu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.