"Viņam jāizskata liela čupa ar dokumentiem," Vera Griņova, Saeimas deputāta Valērija Kravcova (Saskaņas centrs) palīdze, atgaiņājas no žurnālistiem, kas cenšas noskaidrot, kā viņš ieguvis Latvijas Republikas pilsonību, nemācēdams latviešu valodu. Tas, ka Kravcovam ir čupa, uz kuras viņš ikdienā tup, tomēr nenozīmē, ka viņš no tās nevarētu vairāk vai mazāk cēli nošļūkt, lai atbildētu uz vēlētāju (un žurnālisti arī tādi ir) jautājumiem – kā jau pieklājas kārtīgam tautas kalpam.
Taču Kravcovs netaisās nevienam atbildēt: sazvanīts pirms Saeimas deputāta zvēresta došanas, viņš telefona klausuli atdeva savam toreizējam palīgam Igoram Vatuļinam, lai viņš atsitas no uzmācīgajiem skribentiem, savukārt tagad dižais Krievzemes dēls slēpjas aiz palīdzes Veras Griņovas muguras, jo viņa prot runāt latviski. Valērijs Kravcovs, kas piedzimis Kemerovas apgabalā, atbraucis uz Latviju ap 1990. gadu un visai īpatnā veidā ieguvis LR pilsonību 2005. gadā, latviski runāt neprot. Juzdams žurnālistu interesi par sevi, Kravcovs uz mobilā tālruņa zvaniem neatbild, uz jautājumiem, kas tiek uzdoti garām skrienošā deputāta mugurai, viņš nereaģē, savukārt tiem, kuri bezkaunīgā kārtā atvēzējušies pārbaudīt viņa valsts valodas zināšanas, Kravcovs iemet sejā vīzdegunīgu frāzi, sak, nevienam, arī Valsts valodas centram, neļaušu pārbaudīt savu latviešu valodas prasmi. "Vēlētāji balsojuši par mani tādu, kāds esmu. Es dzīvoju demokrātiskā valstī," viņš krieviski atcērt.
Demokrātiskā valstī diemžēl dzīvo arī naida pilni tumsoņas, kuru princips ir: jo sliktāk, jo labāk. Jo vairāk tādus kravcovus ievēlēs Saeimā, jo sliktāk būs tiem aborigēniem – latviešiem, jo labāk jutīsimies mēs – tie, kuriem dzimtene ir tur, kur ir labi. Tiktāl viss būtu skaidrs: kāds deputāts, tādi viņa vēlētāji. Kāds uz čupas sēdētājs, tādi paši tie čupas krāvēji. Un kas to lai zina, cik no šiem Kravcova vēlētājiem Latvijas pilsonību ieguvuši tāpat kā viņš – iekaļot galvā eksāmenā vajadzīgās frāzes, lai nākamajā mirklī tās aizmirstu un gardi pasmietos par stingrajiem pārbaudījumiem, kas jāpārvar, lai iegūtu pilsonību.
2010. gada 26. oktobrī uz LR Drošības policiju nosūtīju vēstuli ar lūgumu pārbaudīt Valērija Kravcova pilsonības iegūšanas apstākļus, jo bija pamatotas aizdomas, ka tā iegūta negodīgā ceļā. LR Pilsonības un migrācijas nodaļas amatpersona, balstoties uz likumu, neizpauda nekādas ziņas par to, kā noticis naturalizācijas eksāmens, pateica vien to, ka viņš eksāmenu nokārtojis ar nepieciešamo punktu skaitu. Taču avoti vēstīja, ka Kravcovs ar lielām mokām savācis šo minimālo punktu skaitu pilsonības iegūšanai – nebūs melots, ja pieļausim, ka eksaminētājas paskatījās uz nabaga nelgu caur pirkstiem, sak, lai jau tiek, labs cilvēks varbūt...
Naturalizācijas pārvaldes Valmieras nodaļā, uz kuru Kravcovs devās kārtot eksāmenu, pilsonības pirkšanas – pārdošanas tirgus notika tik intensīvi, ka 2005. gadā KNAB aizturēja gan nodaļas vadītāju, gan policijas augstu amatpersonu, gan kādu biznesmeni. Šķiet, fons patiešām brīnišķīgs, lai rastos interese tieši par biedru Kravcovu, kurš tik kvēli vēlējās naturalizēties tieši Valmierā un tieši karstākajā tirgus laikā. Taču Drošības policija atsūtīja izsmeļošu atbildi: "Pamatojoties uz LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, pārbaudes rezultātā noskaidrots, ka V. Kravcovs 2004. gada 12. oktobrī ar nepieciešamo punktu skaitu ir nokārtojis valodas prasmes, valsts himnas un vēstures zināšanu pārbaudes, un 2005. gada 16. martā V. Kravcovam piešķirta LR pilsonība."
Mīlīši, bet es jau pati to visu biju noskaidrojusi: bija vajadzīgs tikai viens telefona zvans uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tāpēc jau nevajadzēja veselu mēnesi sacerēt atbildi! Bet ko gribēju no Drošības policijas? Lai tā ir Drošības policija. Lai tā patiešām izpēta, kādā veidā Kravcovs ticis pie LR pilsonības. Cik retam sietam viņš iztusnījies cauri, lai iegūtu kāroto LR pilsoņa statusu? Cik pretimnākošas bija bargās eksāmena kundzes? Un vai viņas nemocīja kauns, klausoties jaunpilsoņa vāvas? Bet varbūt, nedod dies, kāda naudas zīme kaunam acis un ausis bija brangi aizlīmējusi?
Acīmredzot no šīs puses biedram Kravcovam briesmas nedraud. Baidos, ka arī no citām pusēm ne. Jo, izrādās, ir viegli nozagt pilsonību, savukārt pilnīgi neiespējami – pierādīt, ka tā nozagta.
Taču ir tāda jauka lieta kā Saeimas Kārtības rullis. Tā 18. punkta 2. apakšpunktā ir rakstīts: "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš (..) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai." Vai būs vajadzīgs ilgs laiks, lai konstatētu, ka biedrs Kravcovs nezina valsts valodu pat ne mazspējīga otrgadnieka līmenī, nerunājot nemaz par augstāko līmeni, kas vajadzīgs, lai spētu orientēties likumdošanā un, piedodiet, Latvijas likteņu lemšanā? Vai Saeimā būs pietiekami daudz saprātīgu un drosmīgu deputātu, kas spētu noraut biedru Kravcovu no čupas, uz kuras viņš joprojām dižojas, nesaprotamā mēlē buldurēdams?