Brīnišķīgais gadījums ar Valēriju Kravcovu

Ak,ko nu mēs varam. Labāk jau pastāvēsim pie ratiem, kamēr zirgs lasa avīzi, jo mazums, kas var notikt. Var vēl iespert, nedod, die"s. Un vai tad mums grūti zirgam panākt pretim? Maigi nogaidoša, pat izpratnes pilna ir latvieša pozīcija visos gadījumos, kad viņam ierāda vietu – vai nu pie ratiem, vai nu pie parašas, zeku valodā runājot. Mentalitāte, kā smejies.

Ar vietas norādīšanu faktiski ir beigusies epopeja, kurā galvenā loma bija atvēlēta staltajam Krievzemes dēlam, Saeimas deputātam Valērijam Kravcovam (SC): vietu gan ierādīja nevis šim deputātam, kas, neprazdams latviski ne pušplēsta bļāviena, tomēr bija iekļuvis valsts likumdevējā, bet gan viņš un viņa atbalstītāji ar nicīgu smīniņu pameta ar roku, sak, stāviet klusu, latvietīši, iesālieties ar savu valsts valodu, mūsu priekšstāvis itin labi iztiks arī bez tās, jo vajadzīgo balsošanas pogu pratīs nospiest pat katrs bezsmadzeņu čipendeils, nerunājot nemaz par simpātisko domas gigantu Kravcovu.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nesen izpaudās, ka "Valērijs Kravcovs ir mānījis vēlētājus, jo tie nav zinājuši, ka viņš nesapratīs ne plenārsēdēs, ne komisiju sēdēs apspriežamo". Nu, kāpēc uzreiz mānījis? Kravcova vēlētāji ļoti labi zināja, ka viņu favorītam nemaz nav jāprot latviešu valoda: bija skaidrs, ka viņu, pateicoties eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas savulaik apzināti novājinātajam Valsts valodas likumam, Saeimā ieskaitīs ar visām pastalām, turklāt nevienam nebūs nekādu reālu iespēju pat iepīkstēties, ka šīs pastalas smird. Un kāpēc gan viņam kaut ko vajadzētu saprast? Vai tad balsot nevar tāpat, proti, tā, kā būs norādījis frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs?

Bet to mānīšanu Āboltiņas kundze varēja arī nepieminēt: Vienotība ir mānījusi vēlētājus ne sliktāk, kā to darījis Kravcovs, varbūt viņam pat vajadzētu pamācīties no Vienotības, kā savus melīgos solījumus ietērpt glītākās drānās. Savukārt premjera Dombrovska latviskajos sirdēstos izmesto aicinājumu Kravcovam nolikt deputāta mandātu izlīdzināja Boriss Cilevičs (SC), atgādinot, ka "Saeimā regulāri ievēl cilvēkus ar nenosvērtu raksturu vai vājām zināšanām kādās jomās". Nezin kādēļ šķiet, ka Cilevičs ar savu sakāmo nedomāja Kravcovu...

Vienīgais, kas publiski iestājās par to, lai tiktu pārbaudīti Kravcova LR pilsonības iegūšanas apstākļi (to Drošības policijai pieprasīja vēl vienīgi Neatkarīgā), bija deputāts Visvaldis Lācis (Visu Latvijai!). No pārējiem nacionālistiem un pusnacionālistiem – klusums, ja neskaita VL!-TB/LNNK ierosinātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par valsts valodas nelietošanu. Bet, lai kaut kā apklusinātu to pavisam nedaudzo deputātu nedrošās balstiņas, kas nekrietni sacēlušās pret visādi citādi jauko biedru Kravcovu un līdz ar to arī pret citiem t. s. deputātiem, kuriem ir grūtības ar valsts valodu, un lai galīgi nenokaitinātu Saskaņas centra krietnos vīrus, ar kuriem Vienotība vēl nesen bija gatava mesties vienas valdības iejūgā, spīkeres kundze pagājušonedēļ piebilda, ka "pieņēmumi par to, ka ievērojamam skaitam Saeimas deputātu esot problēmas sazināties valsts valodā, nav patiesi".

Iespējams, jautājums par valsts valodu pat varētu tik krasi neiezīmēties, ja šādi kravcovi izrādītu kaut minimālu cieņu pret valsti, kurā viņi nezināmu iemeslu dēļ iemitinājušies. Taču konkrētais Kravcovs, ienācis svešā klosterī, sāka diktēt savus likumus. Dzīvodams Liepājā, viņš sadraudzējās ar Jevgeņiju Osipovu, kas slavens ar saviem neonacistiskajiem uzskatiem. Liepājas krievu biedrības līderis Kravcovs atvēlēja Osipova partijai vietu savās telpās, bet pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām noorganizēja izstādi par osipoviešu varoņdarbiem. Tajā pašā katlā vārījās arī nu jau bijušais Liepājas Drošības policijas šefs Aleksandrs Bogdanovs, kas, neofašistēnu ideoloģijas savaldzināts, iestājās Osipova partijā. 2006. gada 16. martā Bogdanovs, pateicoties Osipova aktivitātēm, aizliedza latviešu leģionāru piemiņas brīdi Liepājas kapos, burtiski iedzenot vecos vīrus sniega kupenās. Pēc veiksmīgās operācijas Kravcovs kopā ar Osipovu gandarīti pozēja Krievijas TV kamerām un fotogrāfiem. Bogdanova iesaistīšanos Osipova neonacistiskajā veidojumā Drošības policija vērtēja kā "virsniekam neētisku rīcību", jo "viņa darbība mazina sabiedrības uzticību drošības iestādēm". Interesanti, kā Saskaņas centrs vērtē Kravcova pīšanos ar pretvalstisku un profašistisku organizāciju, kuras karogā dižojas viegli nomaskēta svastika?

Un tā Saeimas nacionāli noskaņoto spēku kuslie mēģinājumi ierādīt dažādiem kravcoviem vietu ir cietuši sakāvi. Nebija pat mēģinājuma izmantot Kārtības ruļļa dotās iespējas atbrīvoties no šā deputāta. Var ielūkoties vienas otras krievu valodā iznākošas avīzes rakstos un tiem piestiprinātos tīmekļa komentāros, kas pilni ar naidpilnām ņirgām par latviešiem, kas kārtējo reizi stāv pie ratiem. Stāsts par Valēriju Kravcovu tomēr ir brīnišķīgs, un tas ir tādēļ, ka atklāj ne tikai konkrēto stulbumu, bet vispārējo gļēvumu, kas diemžēl raksturīgs lielai daļai latviešu: sak, labāk paklusēsim, norīsim to krupi, būsim toleranti, jo, zināt, var sanākt vēl sliktāk. Un šī pārprastā tolerance attiecas gan uz dažādiem kravcoviem, gan uz kluso piekāpību valdības un parlamenta lēmumiem, kas visus Latvijas iedzīvotājus noliek rāmi skatīties, kā tas zirgs lasa avīzi.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.