"Nav manā stilā rupji lamāties, bet Latvenergo un Ekonomikas ministrijas spices vīru izdarības ir tādas, ka vēl nemaz nav izdomāti vārdi, kurus viņi būtu pelnījuši," vēstulē redakcijai sašutumu pauž slavenais puķu audzētājs, valsts emeritētais zinātnieks Aldonis Vēriņš.
It kā jau vairs nav vērts vicināt rokas, jo mūsu valsts ekonomikas dižzinis Artis Kampars kopā ar Latvenergo vadoņiem aplaimoja iedzīvotājus ar jauniem elektroenerģijas tarifiem, kas vidēji paaugstināšot elektrības cenu tikai "par kādu latu". Kampars, iecietīgi pavīpsnāja tad, kad daži viņu nodēvēja par "nekompetentu", un lika saprast, ka ar nekompetenci tam nav nekāda sakara: tarifu paaugstināšana vienmēr esot sāpīga, tāpēc tāda reakcija.
Un tomēr joprojām gribas tās rokas pavicināt: varbūt trāpīs kādam kompetentajam pa snurķi. Tāpēc Aldonis Vēriņš raksta: "Pasaulē valda viens likums: ja tu kaut ko pērc, tad – jo vairāk, jo labāk, līdz ar to – jo lētāk, proti, desmit mantiņas par deviņu vai pat par astoņu cenu. Tikai ne Latvijā. Interesanti, pēc kādu kampēju politikas un ekonomikas prasībām rīkojusies Ekonomikas ministrija un Latvenergo, kas izdomāja tarifu: jo vairāk patērē, jo dārgāka samaksa? Lūk, mūsu lielās ģimenes piemērs. Vidēji gadā patērējam ap 13 500 kilovatstundu. 2010. gadā par to samaksājām ap Ls 1000. Sākot ar 2011. gada aprīli, maksāsim jau aptuveni 1400 latu gadā – tas ir 40% pieaugums! Šie 400 latu ir Latvenergo nozagti. Mūsu ģimene jūtas ļoti aizvainota par Latvenergo apgalvojumu: tā tiem biezajiem vajag – lai netaisa ar elektrību apsildāmus baseinus un citas ekstras! Kādas tad tās ir? Mūsu ģimene trijās paaudzēs – desmit cilvēki – ilgstoši cēla ģimenes māju. Abos stāvos pa vannas istabai, kur mazbērnu dēļ ierīkojām siltās grīdas, divas veļas mašīnas (viena nepavilka un sadega), divi TV, divi datori, dziļurbums ūdenim (mūsu ielā nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas). Pirtiņa, kuru nekurinām ar elektrību, bet ar malciņu. Ar 100 kilovatiem mēnesī nu nekādi neiztikt... Lai atnāk kāda kompetenta komisija un pārlūko ikvienu mūsmājas telpiņu: kur un kā mēs varētu ietaupīt kādu kilovatu? Paši par šiem jautājumiem esam domājuši jau tik daudz, ka galva sāk kūpēt."
Protams, Latvenergo un Ekonomikas ministrijas vīriem Aldoņa Vēriņa galvas kūpēšana ir pie elkoņa. Tieši tāpat kā pārējo vārīšanās un cepšanās, jo beigu beigās visi atmet ar roku, sak, varneši mūs tik un tā ne redz, ne dzird. Bezcerīgi. Un šī sajūta ir vispazemojošākā: tu mēģini kaut ko izkliegt, bet tevi pat nepamana. Un kur nu vēl kāds klausīsies tāda neesoša ļautiņa argumentos, kurš sašūt, ja ekonomikas dižziņi, ciniski mēģina iestāstīt, ka jaunie tarifi ir "sociālā atbalsta programma"...
Nu nevajag tik traki tos makaronus uz mūsu ausīm karināt: liekulīgās pasakas par sociālajām programmām ir apnikušas tāpat kā pārējie varnešu meli un aprobežotība.
Nule ekonomikas guru Kampars, attapies no ziemas guļas, pēkšņi izlēma, ka nedrīkst dot uzņēmējiem atļaujas jūras vēja parku ierīkošanai, kaut gan vēl pērn valdība tam deva zaļo gaismu. Un tas, pēc Kampara domām, nekas, ja valsts tiks ierauta tiesvedībā, ko sola uzmestie uzņēmēji. Arī šī situācija ir absurda, un izskatās, ka ekonomikas ministrs liekuļo, pārspriezdams zaļās enerģijas "nozīmības palielināšana tautsaimniecībā, padarot to par perspektīvu, konkurētspējīgu un dinamisku nozari, kas spēj attīstīties bez politisko krusttēvu patronāžas".
Nu bet kā tad bez politiskajiem krusttēviem? Vai tiešām Kampara kungs aizmirsis savu labdarību 2009. gadā, kad firmas, kas saistītas ar ietekmīgo Liepājas uzņēmēju Andri Griģi, kļuva par valsts garantēto iepirkuma kvotu īpašniecēm, lai sāktu vērienīgu biogāzes enerģijas ražošanu? Un vai ekonomikas ministrs tajā pašā pavasarī netikās ar uzņēmēju Olafu Berķi, ar kura vārdu saistīts uzņēmums bija pieteicies konkursā par vēja enerģijas ražošanu? Kaut arī Kampars dievojās, ka nevienam pa draugam neko nedāvinās un ka kvotu sadali pārskatīs, ļaunas mēles melsa, ka Jaunā laika Jaunups sakārtojis visu tā, lai Griģim kvotas neatņemtu.
To visu novērtējot, nedrīkst apgalvot, ka ekonomikas ministrs ir nekompetents vai, nedod dies, bezkaunīgs: politisko krusttēvu spēlītēm tomēr vajadzīgas gana rievainas smadzenes un kristālskaidras ambīcijas. Un par kaut kādiem tur elektroenerģijas tarifiem celt tādu brēku?Tie taču ir tikai organizatoriski sīkumi, salīdzinot ar biogāzes un vēja kvotu dalīšanu! Mums atliek vien pārorientēties uz pāris Iļjiča spuldzītēm, ar kurām varēsim iekļauties Kampara atvēlētajās 1200 kilovatstundās, kamēr ministrs dāsni dalīs kvotas, karinās makaronus un tēlos Latvijas ekonomikas bīdītāju.