"Riebeklis nr. 1 visu pērno gadu špionēja, cik litru ūdens pārplūst pāri Rīgas hesam, bet riebeklis nr. 2 gribēja uzzināt, cik kotlešu apēda Muļķu partijas priekšsēdis, vēlēšanu naktī veidojot koalīciju ar Pamuļķu partiju.
Taču viņam nekas neizdevās: kotlešu skaits bija pasludināts par valsts noslēpumu," skaidri un gaiši varēja izlasīt CIPCIRIP vietējās filiāles gada pārskatā, kas pilnīgi slepeni tika publicēts internetā. Pārskata galā cipciripisti vēl piekabināja trīs spiegu fotoattēlus, lūdzot vērīgos valsts iedzīvotājus atpazīt un atrast riebekļus nr. 3, nr. 4 un nr. 5, jo pašiem cipciripistiem patiešām bija darba pilnas rokas un kājas.
Kotlešu skaitīšana
Apmēram tā izskatās teju vai galvenās mūsu valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) – aktīvā darbība, par kuru plašākas tautas masas var izlasīt SAB mājaslapā ievietotajā pārskatā. Par to jau ir paguvis novīpsnāt bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, sacīdams, ka SAB publiskotā informācija par ārvalstu izlūkdienestu darbību liecina par šīs iestādes zemo līmeni. "Lietas, kas ir slepenas, netiek publicētas. Šie ir tikai smieklīgi un nožēlojami mēģinājumi parādīt, ka SAB strādā," tā aģentūrai LETA izteicās Jaundžeikars. SAB neesot tā iestāde, kas publiski ķer noziedzniekus un kā policija tos "piekar pie sienas", viņš piebilda. Tagad esot "jāprasa nopietna atbildība no SAB vadītāja".
Nekas tāds, protams, nenotiks. Acīmredzot SAB "strādā labi", jo pretēji apgalvojumi nav dzirdēti: Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze neizsakās par sabistu atklātību internetā, savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas līdztekus ir arī Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, teic, ka tas ir "labi, ka mūsu demokrātiskajā sabiedrībā SAB ziņo un informē par ārvalstu izlūkdienestu ietekmi". Un svarīgi esot tas, ka "Satversmes aizsardzības biroja ikgadējā ziņojuma secinājumos būtiska ārvalstu izlūkdienestu ietekme uz Latvijas politiku nav konstatēta".
Kāds atvieglojums! Citādi jau sāka šķist, ka ārvalstu spiegi ņēmušies kā traki, lai izzinātu kotlešu skaitu vēlēšanu naktī – kur tik baksti ar dakšu, tur spiegs! Ārvalstu dienestu darbības liecinot par centieniem ietekmēt Latvijas politisko situāciju – vismaz tā apgalvo SAB mājaslapā publicētais 2010. gada pārskats. Esot pat konstatēti centieni iegūt detalizētu informāciju gan par priekšvēlēšanu norisēm, gan koalīcijas veidošanas procesu pēc Saeimas vēlēšanām. Bet ietekme uz politiku, izrādās, tomēr netika konstatēta. Tiešām, kas gan ilgojas pēc mūsu kotletēm un mūsu nožēlojamo politikāņu gudrībām, kuras piedevām varētu arī "ietekmēt". Protams, ja ar ietekmi saprotam paradumu no priekšvēlēšanu cīņām brīvajā laikā aizkātot līdz attiecīgās valsts vēstniecībai, tās īpatsvars lēmumu pieņemšanā varētu būt nozīmīgs...
Kurš ietekmē situāciju Latvijā?
Īpaša uzmanība SAB gada pārskatā veltīta pērn augustā notikušajam piketam par čečenu līdera Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu. Pēc SAB analītiķu domām, šā piketa īstenais iedvesmotājs un organizators esot Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš piesegam izmantojis laikraksta Rossijskije vesķi interneta izdevumu Riga.rosvesty.ru, kā arī Krievijas ziņu aģentūru Regnum. SAB preses sekretāre apgalvoja, ka "SAB redzeslokā nonāca vairāki ārpus NATO un ES esošo valstu institūciju mēģinājumi ietekmēt Latvijas sociālpolitisko situāciju, kā arī diskreditēt Latviju starptautiskajā sabiedrībā", un daļā no šiem pasākumiem esot konstatēta ārvalstu specdienestu līdzdalība.
Jāsecina, ka "Dudajeva jautājums" ir ārvalstu – šoreiz Krievijas – spiegu inspirācija. Un – tavu nelaimi! – šī inspirācija sakrita ar tolaik vēl amata krēslā sēdošā Maskavas mēra Lužkova vizīti Rīgā. Milzīgais pikets – aptuveni desmit PCTVL kvēlāko aktīvistu ar toreizējo Saeimas deputātu Vladimiru Buzajevu priekšgalā – tika iesēdināti Pašvaldības policijas busiņā, lai ar "Dudajeva jautājumu" lieki nebāžas virsū Lužkovam, Nila Ušakova dižajam viesim.
Jermolajevs nav dievgosniņa
Pēc SAB domām, tieši portāls Riga.rosvesty.ru un ziņu aģentūra Regnum tiek izmantota "informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai", tostarp negatīvas publicitātes veidošanai par Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Prihodjko un vairākām citām Krievijas amatpersonām, kuras iestājas par pragmatisku attiecību veidošanu ar Latviju. Protams, laikraksta Rossijskije vesķi un portāla Riga.rosvesty.ru žurnālists Dmitrijs Jermolajevs nav nekāda dievgosniņa, kad raksta par Baltijas valstīm, kurās viņš nereti ierauga "neonacistus" vai "neofašistus". Viņa pārstāvētais izdevums Rossijskije vesķi Igauniju ir nosaucis par "vienu no neonacisma atdzimšanas stādaudzētavām", savukārt pats Jermolajevs kādā savā publikācijā uzbraucis Krievijas prezidenta palīgam Sergejam Prihodjko, kuru viņš apsūdz savu finansiālo interešu nostiprināšanā "vienā no valstīm, kas īpaši naidīga Krievijai – Igaunijā", piebilzdams, ka tieši Prihodjko ir autors pragmatiskajam kursam attiecībās ar Baltijas valstīm, kas mērķēts uz šo valstu nacionālistu "nomierināšanu".
Taču rakstus par šo un citām tēmām var izlasīt ikviens, internetā ieejot attiecīgā izdevuma saitā. Un ikviens var arī izdarīt savus secinājumus. Tāpēc nav vajadzīgs dārgi apmaksājamais SAB aparāts, kas mums, vienkāršajiem spiegu romānu lasītājiem, ar pirkstu norādīs, kurš ir špions un kurš nav.