"Nilam Ušakovam ir jābūt visas Rīgas iedzīvotāju, nevis okupantu saujiņas mēram!" sarunas beigās piebilda kāda sieviete, kura bija viena no daudzajiem, kas zvanīja uz redakciju, lai izteiktu sašutumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova došanos uz t.s. uzvaras pieminekli, lai noliktu tur ziedus, pieminot 45. gadskārtu, kopš Rīga "atbrīvota no fašistiskajiem iebrucējiem". Lūk, saruna par šo tēmu ar mēra kungu.
Elita Veidemane: – Kā jums pagāja šī diena?
Nils Ušakovs: – No rīta aizbraucu uz Brāļu kapiem, kur apglabāti latviešu strēlnieki, leģionāri un visi pārējie. Pēc tam aizbraucu uz uzvaras pieminekli. Mani ļoti patīkami pārsteidza tas, ka uz visiem karogmastiem bija Latvijas karogi.
E.V.: – Kāda ir jūsu pozīcija attiecībā uz 13. oktobri – dienu, kad Rīgā ienāca padomju karaspēks?
N.U.: – Ļoti vienkārša. To, kas noticis Otrā pasaules kara laikā, var vērtēt dažādi. Bet ir jāsaprot viens – ja nebūtu uzvarēts nacisms, nebūtu arī neatkarīgas Latvijas. Tāpēc rīdziniekiem, kas karoja pret nacismu, vajadzēja pateikt paldies.
E.V.: – Ļoti daudzi rīdzinieki sašutumā zvanīja uz redakciju, uzskatot, ka jūs pārstāvat visus rīdziniekus, nevis tikai skaitliski nelielu sarkanarmijas veterānu un viņu atbalstītāju pulciņu.
N.U.: – Man ir ielūgums apmeklēt arī Okupācijas muzeju. Ir bijis diezgan grūti izbrīvēt laiku, lai to apmeklētu, bet drīzumā to izdarīšu. Es piedalīšos arī tajos pasākumos, kas netiek viennozīmīgi vērtēti vienā vai otrā rīdzinieku pusē. Es kā Rīgas mērs saprotu, ka ir lietas, ka šķir rīdziniekus, taču nenodarbošos tikai ar neitrālām lietām, piemēram, ar gājienu uz zoodārzu, kas patiktu visiem.
E.V.: – Jūs droši vien zināt vēsturi: padomju karaspēks neiesaistījās nekādās varonīgajās kaujās par Rīgu, pilsēta bija demilitarizēta zona, kad te ienāca sarkanarmija – vācieši jau sen bija prom.
N.U.: – Nacistu karaspēks atstāja Rīgu tāpēc, ka bija spiests to atstāt – ne jau brīvprātīgi viņi to darīja.
E.V.: – Vai 16. martu – leģionāru piemiņas dienu – arī atzīmēsit?
N.U.: – Līdz tai vēl jānodzīvo... 16. martam ir atšķirība no 13. oktobra vai 9. maija. 16. marta pasākumā nereti piedalās spēki, kas apdraud drošību. Šodien piedalījās tikai veci cilvēki, daži jaunieši, un viss. Pērn 16. martā, piemēram, gājiens uz Brīvības pieminekli tika aizliegts, un aizliegums nāca no Birka kunga (Rīgas eksmērs, TB/LNNK – E.V.). Ja drošības iestādes nākamgad teiks, ka draudu nav, mēs pieņemsim citu lēmumu.
E.V.: – Bet jūs pats? Vai atzīmēsit šo dienu?
N.U.: – Leģionāri paši arī neatzīmē, viņi vienkārši atceras kaujas, kurās piedalījušies. Tie jau nav svētki.