Elita Veidemane / Viedokļi

Nacistiskās Krievijas agresija dažādu valstu aizsardzības plānos ievieš korekcijas, un tādas acīmredzot realizēsies arī kaimiņvalstī Lietuvā: portāls “kauno.diena.lt” ziņo, ka Valsts aizsardzības ministrija apsver bruņotai aizsardzībai apmācāmo pilsoņu skaita palielināšanu. Iesaukšanas sarakstos varētu iekļaut visus jauniešus, kuri sasnieguši 17 gadu vecumu. Arī studentiem būtu obligāti jākalpo valstij: viņi vairs nevarētu atlikt dienestu.

Kad Latvijas Radio (LR) uzsāka raidījumu sēriju “Dzīve bez robežām”, katru darba dienu stāstot par homoseksuāliem cilvēkiem, kas dzīvo dažādās Eiropas valstīs, tas nebija nekāds brīnums: vai nu mazums tēmu, ko sabiedriskais medijs uzskata par svarīgām? Kad LR ēterā nokļuva stāsts par Robertu Putni, loģiski radās jautājums: vai sabiedriskais medijs reklamēs arī Putņa homoseksuālās pornogrāfijas piedāvājumus, kas pārpludinājuši sociālos tīklus?

“Kas ir tās izcilās kvalitātes, kuru dēļ Evika Siliņa ir izvirzīta par “Jaunās vienotības” premjera amata kandidāti? Varbūt makroekonomikas jautājumu pārzināšana? Varbūt viņai padomā valsts pārvaldes inovatīvi risinājumi?” vaicā kāds politikas vērotājs. Jāteic, vientiesīgi jautājumi. Kvalitātes slēpjas citur. Mēģināsim tās izprast.

“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?

Skatoties nākotnē, faktiski būtu tikai viens jautājums, ko uzdot nākamajam Ministru prezidentam: kā jūs plānojat aizsargāt Latvijas nacionālās intereses? Vienlaikus sarežģīts un vienkāršs jautājums. Taču – tā kā uz to neatbildēja ekspremjers Kariņš, atbildi nāksies meklēt un skaļi teikt nākamajam premjeram.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

“Kamēr atklāti rīkli pušu negriež, tikmēr jau varam paciest,” rūgti ironizē kāds sabiedrības vērotājs, komentēdams nule saņemtos elektrības rēķinus, kas šokējuši lielu daļu šīs enerģijas patērētāju. Bet nu jau ir sajūta, ka griež gan to rīkli mums pušu, turklāt ar pareizības izteiksmi sejā, sak, tas ir “jaunais normālais” – kā izteicās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.

“Mazākumtautību skolu pedagogi nav gatavi pēc mēneša mācīt skolēnus tikai valsts valodā,” brīnumainu atklājumu pirms dažām dienām publiskoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Un kritiskākā situācija – kāds pārsteigums! – esot Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Par to, ka visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, runā jau gadiem. Bet viss paliek tikai runāšanā. Gan politiķu, gan pedagogu vidē.

Nacionālās apvienības (NA) rindās briest neapmierinātība ar partijas vadības neizlēmību un nevēlēšanos spert politiski gudrus soļus, lai iekarotu Rīgas mēra krēslu. Neizmantot pašreizējo Rīgas domes politisko nespēju, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu pilsētas vadību, ir neprāts, kam var sekot neatgriezeniska vēlētāju vilšanās – uzskata tie NA politiķi, kuri pauž neizpratni par partijas vadības pasīvo nostāju un padevīgo raudzīšanos “Vienotības” virzienā.

Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.

Vecie vēži tajā pašā vecajā kulītē – tā var raksturot Stambulas konvencijas (SK) ratifikācijas aizstāvju argumentus, kas tika pausti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē otrdien, kad tika izskatīta pilsoņu ierosme neratificēt SK. Ierosmi parakstījuši 12 973 Latvijas iedzīvotāji. Tika izlemts iniciatīvu nodot turpmākai izvērtēšanai Ārlietu komisijā, kas atbildīga par starptautisku līgumu virzību Saeimā. Pusotru stundu garajā sēdē no dažu runātāju paltrakiem līda ārā tādas āža daiļkājiņas, ka prieks bija skatīties…

Uz Krieviju savu produkciju joprojām eksportē vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Kuri tie ir? Ekonomika ministrija atteicās “Neatkarīgajai” sniegt konkrētu informāciju – tas esot komercnoslēpums. Tirgošanās un sadarbība ar nacistisku agresorvalsti par spīti sankcijām – tas ir peļņas, izdzīvošanas vai izaicinošas politikas jautājums?

“Darbaspēka pietrūkst visās sfērās, visos līmeņos,” sarunā ar “Neatkarīgo” apgalvo uzņēmējs, pārtikas uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Viņš precizē, ka darbinieku trūkst gan tajās nozarēs, kurās vajadzīgi vienkārša darba darītāji, gan tajās, kurās nepieciešams intelektuālais darbaspēks. Situācija esot dramatiska.

Rīgas pašvaldības SIA ”Rīgas meži” savā mājaslapā publiskojusi paziņojumu “Par briežu dārza “Rīgas brieži” medību tiesību atkārtotas izsoles rīkošanu”. It kā nekas sevišķs – atturīgs un lietišķs vēstījums. Taču, iedziļinoties izsoles būtībā, atklājas pašvaldības pārstāvēto varas personu ciniskā attieksme pret dzīvām būtnēm. Tās paredzēts “varonīgi” noslaktēt. Lai šaušana nebūtu skaļa – jālieto klusinātāji, pirms šaušanas pievilinot dzīvniekus ar barību.

“Bija cerība, ka šis Prigožina maršs uz Maskavu novedīs līdz gala sākumam,” sarunā ar “Neatkarīgo” ironiski teic atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, “taču līdztekus arī vīdēja tādi kā izrādes fragmenti, liekot domāt, ka šis maršs ir kādas lielākas spēles sastāvdaļa.” “Gala sākums” neiestājās, taču Prigožina “Vagner” bandīti tagad sapulcējušies Baltkrievijā. Viņu ir ap sešiem tūkstošiem. Salīdzinoši netālu no Latvijas robežas. “Izrādes” priekškars gan vēl nav pacelts.

“Jautājiet Valsts izglītības satura centram!” – man atbild kāda sieviete Daugavpils “Latgales mācību centrā”, kurai uzdodu jautājumu par videostāstu, kas izstaigājis pa tīmekli, radot krasi pretējus viedokļus. Runa ir par video, kurā redzama sieviete, kas – par spīti cienījamiem gadiem un invaliditātei, - tiek nesta uz valsts valodas eksāmenu. “Kāda necilvēcība!” – kliedz vieni. “Tikai pamuļķis vai nelietis nespēj iemācīties kaut vai dažus vārdus valsts valodā,” atbild otri.

“Baidos, ka rudenī man nāksies izkaut lielāko daļu lopu,” teic kāds lopkopis, un viņš nav tālu no asarām. Aukstais, sausais pavasaris, saulē izdedzinātā vasara, ko lietus mākoņi tikai tagad atnākuši veldzēt, neļāva izaudzēt kaut cik pamanāmu zāli lopbarībai. Manis pieminētais lopkopis nav vienīgais ar savu bēdu. Tādu ir daudz. Un šī nav pirmā krīze, ko nākas pārciest latviešu zemniekiem.

“Tagad konsultējamies ar Saeimas juridiskā biroja vadību, ar citiem juristiem, lai saprastu, ko šī situācija maina kopumā, proti, pēc 10. maija, kad Eiropas Parlaments ir ratificējis Stambulas konvenciju,” uz “Neatkarīgās” jautājumu – vai “Apvienotais saraksts” (AS) ir gatavs Saeimā balsot par Stambulas konvencijas (SK) ratifikāciju, – savu atbildi sāk partiju apvienības AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Dabūt uz auto vējstikla uzlīmīti, kas apliecina, ka tavam auto ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, proti, iziet tehnisko apskati (TA), – tas ir tieši tāpat kā nokārtot svarīgu, sarežģītu eksāmenu. Tā vismaz apgalvo liela daļa autovadītāju. Un tā – ik gadu. Bet cik labi būtu, ja šo “eksāmena prieku” varētu “baudīt”, teiksim, reizi divos gados? Par šo domu iestājas daudzi. Bet tikpat daudzi arī ir pret to.

Kompetentām iestādēm jāspēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot pārmetumus par savu darbību tiesiskumu – ja tās to nespēj izdarīt, sabiedrībai jāvēršas pie finanšu ministra pēc skaidrojuma par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, bet par notiekošo prokuratūrā – pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Tā atbildē “Neatkarīgajai” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Valdības krīze ir atlikta līdz augusta vidum,” valdības vasarīgi bezrūpīgā atvaļinājuma piešķiršanu pašiem sev raksturo politologs Filips Rajevskis. Nākamā LR valdības sēde paredzēta 8. augustā, un līdz tam brīdim valsts politiski ekonomiskā stagnācija turpināsies latenti. Ministri – rindas kārtībā, proti, ne visi vienlaikus – sauļosies, makšķerēs un sālīs gurķus savā likumīgajā atvaļinājumā. Bet valdība kopumā nestrādās, tā nepieņems nekādus lēmumus.