Elita Veidemane / Viedokļi

Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.

Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.

Konflikts starp Grīziņkalna apkaimes biedrību un “Ghetto Games” (GG) ir nonācis tuvu kulminācijai. Tiesa ir lēmusi par pagaidu noregulējumu, tiesas process vēl nav pabeigts, un ir arī cerības, ka konfliktējošās puses varētu vienoties par kompromisu. Abas iesaistītās puses izrāda šādu vēlmi, tomēr viedokļi dalās. Rīgas dome meklē juridiski taisnīgus risinājumus, un par to “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku.

Agnese Logina (PRO) brīvprātīgi (?) pamet ministres amatu, zibenīgi tiek nosaukta amata pretendente – KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce (PRO).Vētrainās perturbācijas Kultūras ministrijā, kas politikas izgāztuvē aiznes vienu kultūras jomai nepiemērotu ministri, vietā aicinot citu – iespējams, vēl nepiemērotāku –, liek sastingt priekšnojautās: kas notiks ar latviešu kultūru?

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.

1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts ierakstīti mūsu tautas vēsturē ar neizdzēšamiem burtiem: izraujot no dzimtajām vietām, izraujot ar saknēm, iznīdējot dzīvi un bieži arī dzīvību – uz Krieviju tika aizvesti desmiti tūkstošu Latvijas cilvēku. Par ko? Ne par ko. Vienkārši okupanti gribēja iznīcināt tautu. Un tomēr neizdevās: izvesto mazbērni un mazmazbērni šodien raksta par tiem tālajiem notikumiem. Raksta ar sirds asinīm, iedziļinoties aizvesto cilvēku atmiņās.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tviterkontā 7. jūnijā parādījās ieraksts: “Jūnijā izkaram varavīksnes karogu, lai simbolizētu vienotību un cīņu par vienlīdzību. Mēs ticam, ka tikai sabiedrība, kurā demokrātija, cilvēktiesības un rūpes citam par citu ir būtiskas pamatvērtības, var būt ilgtspējīga sabiedrība. Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi! #PrideMonth”. Tvitera vētra nebija ilgi jāgaida: tā sākās uzreiz. Notikušo “Neatkarīgajai” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Ar pirmajām atziņām pēc provizorisko Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu saņemšanas ar “Neatkarīgo” dalās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, profesore, politoloģe Ilga Kreituse un politologs Filips Rajevskis.

Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.

Latviešu valodas jautājums otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – vienmēr ir bijis ass un svarīgs. Noturēt pilsētu uz latviskuma ceļa – tas nav vienkārši. It sevišķi tad, ja pilsētas vadība tikai formāli iekļaujas Latvijas valstiskuma prasībās, paralēli apgalvojot, ka Daugavpils ir “multinacionāla pilsēta”. Ko tas nozīmē? Ka Daugavpils dome noliedz Satversmi?

Daugavpils pilsētas svētki plaši atbalsojās sociālajos tīkos un plašsaziņas līdzekļos, galvenokārt pateicoties plašajam krievu valodas skanējumam dažādos formātos. Nebūt ne visi daugavpilieši par notikušo ir gandarīti – ne tikai latvieši, arī krievi.

“Mani nosauca par fašistu, jo runāju latviski.” “Pacients draudēja ar fizisku izrēķināšanos, ja nerunāšu krieviski.” “Pacients nespēj komunicēt latviešu valodā, kļūst agresīvs. Tiek saņemti personīgi apvainojumi saistībā ar iztrūkstošajām krievu valodas zināšanām, piebilstot, lai mācos krievu valodu, drīz noderēs.” Šādi un līdzīgi teksti lasāmi Jauno ārstu asociācijas aptaujā “Pacienta agresīva uzvedība gadījumos, ja studējošā krievu valodas zināšanas ir zemas”. Izrādās, arī vecākie kolēģi dažkārt sazinās krieviski – lai jaunais kolēģis neko nesaprastu…

Ar kliedzienu “Сука, снимай эту тряпку!” (Kuce, noņem to lupatu!” – krievu val.) Valērijs Lazarevs uzbruka tikko 18 gadu vecumu sasniegušam jaunietim, kurš, Rīgā iedams no pasākuma “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma”, ap pleciem bija aplicis Ukrainas karogu. Uzvilcis motociklista cimdus, Lazarevs sita jauneklim pa krūtīm, pa vēderu, pa pakausi. Tas notika 2022. gada 20. maijā. Kā lieta virzījās tālāk?

Krievijā arvien jautrāk: nesen no aizsardzības ministra amata tika atbrīvots Putinam uzticamais Sergejs Šoigu, nule aizturēts Aizsardzības ministrijas Galvenās kadru pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Jurijs Kuzņecovs. Pret viņu ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu. Tā kā kukuļņemšana un zagšana Krievijā ir ikdienišķas parādības, šāda aktivitāte liek aizdomāties: kas tur patiesībā notiek?

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Sabotāžas tika plānotas arī Latvijā – pēc deviņu Krievijas spiegu aizturēšanas, kas notika Polijā, raidsabiedrībai TVN24 paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Tie ir Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas pilsoņi, iespējams, daži no viņiem savervēti no kriminālajām aprindām,” piebilda Tusks. Kāda ir “spiegu situācija” Latvijā?

Aptuveni 200 cilvēku piketēja Rīgā, Līvu laukumā, protestējot pret Latvijas Televīzijas iecerēto un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) atbalstīto priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā, kas ir klajā pretrunā ar likumu un Satversmi. Pikets izvērsās gana saturīgs.

Bibliotēkas Latvijā slēdz jau vairākus gadus pēc kārtas. Novadu domēs šie sāpīgie lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot lietotāju skaitu, ēku stāvokli, uzturēšanas izmaksas, iespējamos ieguldījumus. Tie ir praktiski nosacījumi. Bet ir arī citi – emocionāli, intelektuāli, nākotni paredzoši, proti, kā bibliotēku (ne)esamība ietekmēs nākamās paaudzes. Skolu tīkls jau ir krietni paplucināts, tagad jāķeras pie bibliotēkām?

Latvijas Televīzija nule ziņoja, ka Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu debates latviešu valodā notikšot 2., 4. un 6. jūnijā, savukārt krievu valodā debates būšot 3., 4., 5. un 6. jūnijā. Piedodiet, kādā valodā? Pie mums pēkšņi pavērusies divvalodība? Vai valsts valoda pārstājusi eksistēt? Saeima taču lēma, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek tikai valsts valodā. Lūdzām kompetentās amatpersonas izskaidrot, ko tas nozīmē.

Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas pakts ir izsaucis strīdus un neapmierinātību. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija iesniedza Saeimas paziņojuma projektu par šo paktu. Saeimas vairākums to, protams, noraidīja, nevirzot izskatīšanai komisijā. Koalīcija ir vienota kā cementa bluķis – arī tad, ja bijušajiem konservatīvajiem spēkiem nākas norīt kādu nepieņemami liberālu krupi. Bet ko tik nesadarīsi politiskās vienotības vārdā.

Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”

Kultūras ministrija ir nākusi klajā ar grandiozu plānu: “Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.”