Tūlītējs moratorijs ir labākais risinājums, lai sakārtotu un atjaunotu uzturēšanās atļauju izsniegšanu.
Uz laiku pilnībā jāpārtrauc uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustāmo īpašumu iegādi. Valsts budžetam it kā ienesīgo pasākumu varēs atjaunot, tiklīdz viss tiks izdibināts un sakārtots atbilstīgi Latvijas valsts interesēm.
Pēdējā laikā saasinātās debates par uzturēšanās atļaujām to kārotājiem dod aizvien uzbudinošākus signālus, ka nu ir pēdējais brīdis grābt, ko var. Rezultātā strauji pieaudzis pieteikumu un darījumu skaits. Process kļūst aizvien nekontrolējamāks.
Nevaru atzīt par labu risinājumu lēmumu noteikt uzturēšanās atļauju tirgošanos pārtraukt kādā noteiktā vai aptuvenā datumā, kas nupat jau sāk attālināties aiz trejdeviņiem kalniem. Tas problēmu tikai vēl vairāk samudžinās, vienlaicīgi notrulinot gribu rast labu risinājumu. Vārdu sakot, pedāli grīdā, bet, kad avārija būs neizbēgama, tad metīsim krustu un teiksim „āmen”.
Neiztirzāšu uzturēšanās atļauju tirgošanas plusus un mīnusus, par ko pēdējā laikā lauzts daudz šķēpu. Pievērsīšu uzmanību jautājuma saistībai ar diviem citiem nosacījumiem. Pirmkārt, uzturēšanās atļaujas un budžets. Šo saistību nevar noliegt, bet nevajadzētu arī pārspīlēt. Otrkārt, teju vai simtprocentīgi visi dedzīgie strīdnieki atzīst, ka uzturēšanās atļauju tirgošanas jautājums ir tālu no labas lietu kārtības, bet nav diez ko naski izrādīt gribu šo jautājumu sakārtot.
Par budžetu. Tieši budžeta veidošanas un pieņemšanas laiks bija pateicīgs, lai Nacionālajai apvienībai beidzot izdotos šo kliedzošo problēmu tā pa īstam izcelt politiķu un sabiedrības uzmanības dienaskārtībā. Taču tālāk uzturēšanās atļauju ciešai sasiešanai ar budžetu ir tikai divi risinājumi - slikts un ļoti slikts. Tā izvēle ir starp steigā sastutētu šļauganu kompromisu un budžeta izgāšanu bez jelkāda risinājuma (panāktām izmaiņām) uzturēšanās atļauju jautājumā. Arī pēc būtības uzturēšanās atļauju jautājuma reducēšana līdz strīdiem budžeta jautājumos ir nevēlama, jo tādējādi arī jautājuma būtība tiek reducēta uz acumirklīgajiem konjunktūras skaitļiem. Bet nekontrolētas uzturēšanās atļauju tirgošanas postošākās sekas ir daudz plašākas un dziļākas nekā to varam redzēt no aktuālā budžeta viedokļa.
Visiem karstgalvīgajiem strīdniekiem, ja tie patiesi grib rast optimālu risinājumu uzturēšanās atļauju tirgošanas jautājumam, vajadzētu vienkārši uz mirkli apstāties, atvēsināt galvas, un mierīgi, bet bez kavēšanās izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā. Lai nomierinātu arī tirgotājus un pircējus, tiem būtu jāsaklausa: „Bodīte uz laiku ir slēgta, bet nestresojiet! Drīz ieviesīsim kārtību, un būs atpakaļ vaļā.” Šobrīd vairāk vērojama tendence muļļāt problēmu bez risinājuma. Varbūt tā pamatā ir neticība, ka tur ir kas uzlabojams, un nu ir pēdējā cerība nelabojamā pasākumā pakampt vēl ko var?
Ja uzturēšanās atļauju tirgošanu pārtrauktu tagad uzreiz, tad, politiķiem un visiem ieinteresētajiem labi sadarbojoties, jau 2014. gada pašā sākumā uzturēšanās atļauju tirgošanu sakārtojošie likumi varētu stāties spēkā. Tas neko nekaitētu arī budžeta plāniem. Pēdējā laika straujais iztirgoto uzturēšanās atļauju pieaugums būs jau pārsniedzis tirgotāju visoptimistiskākās prognozes līdz pat gada beigām un nosedzis arī nākamā gada sākuma ieņēmumu plānus.
Uz laiku pārtraukt uzturēšanās atļauju tirgošanu būtu tieši tas, kas šo pasākumu varētu izglābt kopumā. Tas būtu loģiskāks un cerīgāks risinājums arī pašiem atļauju tirgošanas biznesa aizstāvjiem.