Šķiet, 4. maija kolaborantu režīms jau iegājis savā pēdējā dezintegrācijas fāzē, ko raksturo iluzionistu parādīšanās uz politiskās skatuves. Te premjers uzrakstījis grāmatu divās valodās par to, kā Latvija jau pārvarējusi ekonomisko krīzi, te starptautisko oligarhu uzpirkti pakalpiņi tēlo cīnītājus pret oligarhiem un runā visas tautas vārdā, te nenozīmīgas parlamentāras domstarpības tiek nosauktas par „ļaunuma sakni”, te anonīmi ofšor darbinieki ierosina cīņu pret ofšoriem. Ko gan šāda traģikomēdija varētu nozīmēt, kādi brīnumi vai pārbaudījumi vēl priekšā?
Notikumu hronoloģija
Vispirms izliksim faktus hronoloģiskā secībā:
28. maijā Valdis Zatlers TV uzrunā teica: „Mēs jau šobrīd sākam gandrīz vai runāt ne tikai par valsts nozagšanu. Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu valsts demokrātijas privatizācija. Un to ir skumīgi vērot. (..) Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri, grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos.”
8. jūnijā „Oligarhu kapusvētku” ietvaros internetā tika atklāta ofšorā izvietotā tautas balsošanas platforma „Mana balss”, kurā tās organizētāji jau bija ielikuši iniciatīvu „Ofšoru atvēršana”. Jau balsošanas laikā iniciatīvas teksts tika mainīts un patlaban ar visām gramatiskajām kļūdām lasāms tā:
„Vēlamies, lai Latvijai būtu lielākas iespējas cīnīties ar krāpniecīgām ofšoru shēmām. Vēlamies, lai tiktu pieņemtas likuma izmaiņas, kas atvieglotu darbu tiesībsargājošām iestādēm, skaidrojot, kas ir patiesie ofšoru naudas saņēmēji. Vēlamies, lai uzņēmējus, kas melos par ofšoru patiesā labuma guvējiem, varētu sodīt par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu.
Nepieciešams, lai Saeima grozītu likumus, lai uzliktu par pienākumu uzņēmumiem, kam vismaz 25% īpašnieku paslēpušies ārzonu pastkastīšu firmās, jāatklāj to patiesie labuma guvēji. Grozījumus pavasarī pieņēma Valdība un nosūtīja izskatīšanai Saeimas deputātiem. Bet Tautsaimniecības komisijā tie iestrēga, jo Andris Šķēle ieteica no Tieslietu ministrijas priekšlikumiem atteikties. Par A.Šķēles ideju iestājās ZZS, Saskaņas Centrs un Par Labu Latviju. Tādējādi ZZS, Saskaņas Centrs un Par Labu Latviju mērķtiecīgi bloķē mūsu valsts iespējas nodrošināt caurspīdīgu uzņēmējdarbību.
Ofšori ir veids kā uzņēmēji var paslēpt savas pēdas, gan izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas apdraud uzņēmējdarbības caurspīdīgumu, kavē ārvalstu investīcijas un padara mūsu valsti labvēlīgāku koruptīvām un negodīgām shēmam, turklāt mūsu tiesībsargājošās institūcijas ir bezpalīdzīgas. Šī ir ļoti vienkārš solis uz mazliet labāku valsti. Tāpēc pieprasām Saeimu un attiecīgās komisijas izskatīt un pieņemt šo likumprojektu paātrinātā kārtā.”
22. jūnijā Valdis Zatlers tikās ar apvienības „Vienotība” vadību, lai pārrunātu stāvokli valstī un iespējamo sadarbību vēlēšanās. „Vienotības” vadība sarunu gaitā pilnībā atbalstīja „Ofšoru atvēršanas” iniciatīvu, par kuru savāktas jau 10720 balsis, bet V. Zatlers šo iniciatīvu padarīja vēl radikālāku – ofšor īpašnieku īpatsvaru uzņēmumā, kuriem jāatklāj īstie labuma guvēji, pazeminot līdz 10%.
Kas ir ofšori?
Ofšoru jeb ārzonu jēdziens radās gangsterkapitālisma, azartspēļu un alkohola kontrabandas uzplaukuma periodā Amerikā, kad alkohola tirgotāji „sausā likuma” apstākļos un azartspēļu organizētāji sāka savu nelegālo nodarbi veikt uz kuģiem, tātad – „aiz krasta” (angliski – off shore), kur nedarbojās ASV legālie aizliegumi. Vēlāk šādas shēmu izkopa, izsmalcināja un globalizēja Amerikas gangsteri, kas tirgojās ne vien ar alkoholu, bet arī ar narkotikām, ieročiem un seksa vergiem, kā arī ārpus ASV ierīkoja spēļu elles un dažādus reketus, kuri strauji pārņēma arī ASV pilsētas. Pakāpeniski šī nodarbe koncentrējās uz krāpnieciskām finanšu, izspiešanas un nodokļu nemaksāšanas shēmām. Pēc II pasaules kara šī kriminālā darbība sāka legalizēties (skat. arī manu rakstu „Kam jāatstāj Latvija – mums vai plēsonīgajām ārvalstu bankām?”).
Mūsdienās dažādas shēmas, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas valstij, kuras resursus un infrastruktūru kriminālais uzņēmējs izmanto, tiek sauktas skaistvārdā – „nodokļu plānošana” (skat. juristes Vitas Libertes izklāstu „Kā latviešu uzņēmējam izmantot ārzonas nodokļu plānošanā”). Liberte mūs informē, ka jau „1935. gadā ASV federālais tiesnesis lietā Helvering vs Gregory atzinis: «Katrs ir tiesīgs kārtot savas finanšu lietas tā, lai samazinātu nodokļu izmaksas, nevienam nav jāplāno savi izdevumi un ienākumi Finanšu ministrijas labad; pilsonim nav absolūti nekāda patriotiska pienākuma palielināt savas nodokļu izmaksas.» Arī Eiropas Kopienu tiesa 2006. gadā atzinusi, ka sabiedrību dibināšana citā valstī, lai plānotu nodokļus, nevar būt pamats vispārējai prezumpcijai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.”
Kad politiķi runā par „brīvām kapitāla plūsmām” globalizētajā pasaulē, kad par vienu no Eiropas Savienības pīlāriem izvēlēta „brīva kapitāla plūsma”, tad ar to domāta tieši šo valstu ofšorizācija. Arī Latvijas banku sistēma vairākās valstīs tiek uzskatīta par ārzonu.
Taču izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nav vienīgā un pat ne galvenā ārzonās reģistrēto firmu nodarbe. Ir izstrādātas neskaitāmas finanšu laupīšanas un krāpšanas shēmas, kurām pilna zaļā gaisma tika iedegta pēc 1990. gada un kas būtībā arī ir globalizācijas un kriminālā laupītājkapitālisma (skat. Loretas Napoleoni grāmatu angļu valodā – „Rogue Economics: Capitalism’s New Reality”) galvenā iezīme un patreizējās globālās krīzes dziļākais cēlonis.
Bez ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem un kontiem nebūtu iedomājamas pēdējos gados vērojamās bezdievīgās vērtspapīru spekulācijas, resursu sagrābšana, hedžfondu uzbrukumi valstu valūtām un vērtspapīriem, veselu valstu un reģionu aplaupīšana, iegrūšana nabadzībā un nesamaksājamos parādos caur finanšu mahināciju shēmām. Tieši ārzonu shēmas baro starptautisko organizēto noziedzību, atdzimušo pirātismu, ļauj atmazgāt noziedzīgās operācijās gūto naudu, finansēt terorismu, bruņotus konfliktus, krāsainās revolūcijas, apvērsumus, seksa un darba verdzību, cilvēku tirdzniecību un citas kriminālās ekonomikas izpausmes.
Pateicoties ārzonu kriminālajām shēmām, notikusi krasa polarizācija starp superbagātnieku saujiņu un aplaupītajām masām, vidusslāņa un sociālās drošības likvidēšana, polarizācija starp bagātajām un parādos iedzītajām valstīm, dabas resursu sagrābšana, vergu sviedrētavu ierīkošana parādos iedzītajās valstīs, no dzīves izspiesto cilvēku masveida migrācija un neskaitāmas citas traģēdijas. Ārzonu sistēmu patiešām var pamatoti nosaukt par „ļaunuma sakni”. Atsakoties izravēt šo ļaunuma sakni, Rietumu civilizācija strauji virzās pretī savai bojāejai, līdzi cenšoties paraut arī pārējo pasauli.
Bet, runājot lietišķi, ārzona ir teritorija, kuras likumi nodrošina finanšu un personālo slepenību ārvalstu rezidentiem, kuri par zināmu samaksu var šajā teritorijā reģistrēt savu uzņēmumu vai kontu, un no šās teritorijas veikt komerciālu darbību citās valstīs. Ārzonas šādus uzņēmējus neapliek ar nodokļiem vai apliek ar tīri simboliskiem nodokļiem. Uzņēmumu reģistrētāji ārzonās var uzdot fiktīvus uzņēmuma īpašnieku vārdus, veidot fiktīvus trastus, finanšu aģentūras un korporācijas, kuru patieso īpašnieku vārdi paliek noslēpumā. Arī mēs, Latvijā, nezinām, kas ir lielveikalu tīklu, banku un citi korporāciju patiesie īpašnieki un labuma guvēji. Tas paver plašas iespējas dažādām krāpnieciskām, laupīšanas un izspiešanas shēmām. Līgumi par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem nodrošina, ka šādi ēnu uzņēmumi netiek aplikti ar nodokļiem valstīs, kurās tie veic darbību. No morāles viedokļa šāda darbība ir noziedzīga, jo šie ēnu uzņēmumi nemaksā nodokļus valstij, kuras resursus, infrastruktūru un darbaspēku tie izmanto.
Arī tie Latvijas uzņēmumi, kuri, lai izvairītos no pārliekās nodokļu nastas, sevi pārreģistrē, piemēram, Igaunijā, būtībā ir ārzonas uzņēmumi, taču šajā gadījumā tie bieži vien ir spiesti tā rīkoties, lai izdzīvotu. Latvijas valstij no šādām shēmām, protams, rodas milzīgi zaudējumi, kas valsti grūž parādos un maksātnespējā. Ja gana liels uzņēmumu skaits nemaksā nodokļus valstij, kurā darbojas, valsts infrastruktūra sabrūk, ko patiešām varam vērot arī mūsu izlaupītajā Latvijā. Esmu pārliecināts, ka nekāda Latvijas atveseļošanās nebūs iespējama, kamēr pie mums ar likumu un starptautiskiem līgumiem tiks atļauta un pat veicināta ārzonās reģistrētu uzņēmumu darbība.
Ofšorizācija ir viens no 4. maija kolaborantu režīma pīlāriem
Jau kopš „Dzelzs priekškara” krišanas ofšoru shēmas bija galvenais kriminalizētā biznesa dzinējspēks Latvijā. Pat tādi valstij piederoši uzņēmumi kā „Latvijas kuģniecība” izmantoja „lētos karogus” un sarežģītas meitas uzņēmumu shēmas, lai tikai nemaksātu valstij nodokļus un šo lielo uzņēmumu izlaupītu. Tā bija un arvien vēl ir oficiālā valsts politika. Līdz šai dienai tiek rīkoti starptautiski valsts pasūtījuma konkursi, kuros piedalās ofšoros reģistrētas kompānijas, lai kādi ēnu darboņi gūtu laupījumu uz Latvijas rēķina. Kad politiķi runā par „ārvalstu investīciju piesaistīšanu”, viņi domā par Latvijas atvēršanu ofšor impērijas laupītājiem. Tieši tāpēc jau esam tādā parādu caurumā.
Taču neviens no politiķiem vai partijām nav nopietni ierosinājis šā kriminālā biznesa izmeklēšanu un analīzi, nemaz nerunājot par tā ierobežošanu vai likvidēšanu. To nedara arī anonīmie „ofšoru atvēršanas” iniciatori – šī iniciatīva ir domāta neinformētai publikai, kas uzķeras uz lētiem trikiem. Vēl vairāk – pašu „Mana balss” platformu finansējis viens no veiklākajiem ofšor shēmu manipulatoriem, bēdīgi slavenais un vairākkārt tiesātais mega spekulants un finanšu laupītājs Džordžs Soross. Tieši tāpēc minētajā iniciatīvā ne ar mājienu nav apšaubīta pati ofšor sistēma. Gluži otrādi – runa ir par vēl lielāku „ārvalstu investīciju” piesaisti (pārlasiet vēlreiz iniciatīvas tekstu!).
Tas arī saprotams, jo ir iecerēta pēdējā Latvijas izlaupīšanas un mūsu resursu izpārdošanas fāze, un starptautiskie ofšor laupītāji nevēlas, lai viņus šajā iecerē kāds traucētu vai kavētu. Pirmkārt jau traucēt un kavēt varētu Latvijas vietējie uzņēmēji, kuri negrib zaudēt pēdējo. Ar to arī izskaidrojama iniciatīvā minētā dažu partiju pretestība iecerētajiem labojumiem Komerclikumā. Aiz šīm partijām ir vietējie uzņēmēji, kuri labi saprot, kā šie labojumi tiks izmantoti pret viņiem: „Vienotības” un citu Sorosa pakalpiņu inspirētas VID pārbaudes, KNAB reidi, krimināllietu ierosināšana, kontu un īpašumu iesaldēšana utt. Par t.s. ārvalstu investoru nodomu pilnīgi sagrābt Latvijas resursus lasiet arī manā rakstā „Eiropai uzspiež pašnāvību, par piemēru norādot uz Latvijas modeli”.
Latvija jāpadara par no ofšor piesūcekņiem brīvu teritoriju
Mēs dzīvojam unikālā laikā, kad brūk ārzonās bāzētā starptautisko megalaupītāju kriminālā sistēma. Šī parazītiskā sistēma ir bankrotējusi, to pie dzīvības uztur tikai neierobežota dolāru drukāšana un korumpēto valdību centieni šo sistēmu glābt un reanimēt uz savu iedzīvotāju rēķina, tai ziedojot savu reālo ekonomiku un resursus (skat. arī rakstu „Lielais grābiens pēc resursiem un ... kara mākoņi aiz apvāršņa”.
Lai arī kādi pārbaudījumi vēl priekšā cilvēcei, otrās globalizācijas eksperiments jau ir pagātne. Nekad vairs pasauli dabiskā veidā nedominēs „nešķīstā trīsvienība” (SVF, PB un PTO) un pārējās koloniālās institūcijas, dolāra dominētās sistēmas pilnīgs sabrukums ir tikai laika jautājums. Tālredzīgākās tautas jau domā par nākotni, kas sekos pēc šīs sistēmas sabrukuma, kā arī rīkojas lai pašas netiktu apraktas zem brūkošās sistēmas drupām. Ja Latvija sev vēlas nodrošināt cienīgu vietu šajā nākotnē, arī mums jādomā uz priekšu, par nākotni.
Viens no pirmajiem soļiem labākas nākotnes virzienā patiešām varētu būt pilnīga atteikšanās no ofšoru sistēmas, tās pilnīga aizliegšana Latvijas teritorijā. Jau pirms rudens vēlēšanām mēs varam vienoties, ka visiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas teritorijā, ir jāmaksā nodokļi Latvijas valstij. Cita lieta, ka esošā nodokļu sistēma ir jāpārveido, padarot to par draudzīgu reālai ražošanai un jaunu jomu attīstībai. Šo stimulu ietvaros valsts var noteikt atvieglotus nodokļus tām jomām un uzņēmumiem, kas nepieciešamas Latvijas harmoniskai attīstībai, atbrīvot no pārliekas nodokļu nastas darbaspēku, kā arī ieviest šo jomu attīstībai piemērotus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus.
Lai izanalizētu un novērtētu krīzes cēloņus un izvairītos no jaunām kļūdām,
– beidzot jātiek skaidrībā par slepenībā veikto „Parex” bankas pārņemšanu, kas Latvijai radījusi milzīgus zaudējumus; jāveic šīs afēras atslepenošana un izmeklēšana;
– jāizmeklē t.s. zviedru banku afēra, kuras rezultātā daudzi Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi nokļuvuši parādu verdzībā. Ja zviedru bankas nav gatavas uzņemties savu atbildības daļu, tām atņemama darbības licence Latvijas teritorijā; jāizvērtē, vai un cik ārvalstu banku darbība atbilst Latvijas interesēm;
– jāizmeklē slepenībā slēgtā vienošanās par SVF un EK aizņēmumu, no kura ne santīms nav ieguldīts Latvijas tautsaimniecībā, bet kura rezultātā Latvijas administrācija uzņēmusies Latvijas interesēm neatbilstošas saistības un nesamaksājamus parādus; no netaisnīgām, Latvijas interesēm kaitējošām saistībām jāatsakās.
Šiem jautājumiem jākļūst par priekšvēlēšanu diskusijas galvenajiem jautājumiem.