Mikronodokļu orģijas turpināsies

© F64

2009. gadā es vienam uzņēmējam uzdevu jautājumu, kāpēc viņš ar vienu kāju atrodas ēnu ekonomikā? Atbilde bija vienkārša: «Lai es tev kā algu samaksātu vienu latu skaidrā naudā, man aptuveni viens lats ir jāsamaksā nodokļos, bet desmita lati būs jāsamaksā grāmatvedim, lai šo procedūru grāmatvediski pareizi sarēķinātu un aizpildītu visas atskaites.»

Šis piemērs precīzi raksturo Latvijas valsts politiku, kura ilgstoši tika vērsta pret uzņēmējdarbības sākšanu. Tāpēc pāreja uz mikrouzņēmumu nodokļiem sākotnēji izskatījās kā saprāta uzvara, kā veids, lai atbrīvotu jaunos uzņēmumus no milzīgā darbaspēka nodokļu sloga jau starta brīdī.

Otra svarīga problēma bija 2008.–2010. g. ekonomikas krīze, kas izpaudās kā ievērojams ienākumu kritums daudziem uzņēmumiem. Lēmumi, lai atvieglotu nodokļu izmaksu slogu uzņēmumiem, kas bija uz uzņēmējdarbības pārtraukšanas sliekšņa, bija loģiski, saprotami un pamatoti. Valstiski pareizs un racionāls lēmums bija daļu no strādājošajiem pārcelt uz mikrouzņēmumu nodokli, nevis slēgt uzņēmumu, atlaist visus un uzkraut sociālajam budžetam bezdarbnieku pabalstu slogu.

Līdzīgus soļus mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstam īstenoja arī citas valstis. Vācijā mazie uzņēmumi varēja pieteikties darba vietu atbalsta programmā, kad valsts kompensēja darbaspēka nodokļus, ja atlaišanas vietā uzņēmuma īpašnieki piekrita paturēt darbiniekus darbā. Tikai Vācijā šāda atbalsta programma noslēdzās pusotru gadu pēc krīzes dziļākā punkta.

Savukārt Latvijā instruments, kuram vajadzēja būt par uzņēmējdarbības starta atbalstu, kurš stimulēja jaunu uzņēmumu izveidi, kuram vajadzētu būt tikai īslaicīgam atbalstam krīzes skartajiem uzņēmumiem, pārtapa par legālu ilgtermiņa nodokļu optimizācijas shēmu pilnīgi visiem. Darbaspēka nodokļus pārceļot uz mikrouzņēmumu nodokļiem, tika būtiski samazinātas izmaksas. Īslaicīgs atbalsts krīzes laikā un jaunu uzņēmumu atbalsta pasākums jau ir pārņēmis 13% no visas valsts ekonomikas un rada ievērojamus fiskālos riskus – nopietnus un vērā ņemamus draudus valsts budžeta ieņēmumu stabilitātei.

Mikrouzņēmumu nodokļu shēmas jau ir iestrādātas bilancēs, kļuvušas par daļu no peļņas un zaudējuma aprēķina, uz to jau piecus gadus balstās biznesa plānu aprēķini, un bez tā tiks apdraudēti kredītu atmaksas grafiki. Īslaicīgs pasākums ir kļuvis par ilglaicīgu, un tā aizskaršana rada riskus nonākt konfliktā ar ietekmīgām uzņēmēju organizācijām.

Līdz ar to valdības uzvedība atgādina 20. gadsimta sākuma lauku meičas gribēšanu. Kaut ko ļoti gribas, bet bail no pirmā uzbrēciena vai aizrādījuma.

Labi! Liekam mierā koalīcija. Koalīcijas vadošo spēku mērķis ir noairbaltikot šo valsti līdz pašiem pamatiem.

Iztēlosimies, ka valsts izzadzēji uz burvju mājienu pazūd no politiskās dzīves skatuves, bet valsts pārvaldes groži nonāk saprātīgu ļaužu rokās, kas izvirza mērķi stabilizēt Latvijas valsts attīstību ilgtermiņā. Kā būtu jāveido saprātīga uzņēmējdarbības atbalsta politika? Mikrouzņēmumu nodokļu sistēma ir saprātīga un loģiska, ja ir jāveic tuvu radinieku nodarbinātība maza, vienas ģimenes uzņēmuma ietvaros. Tā ir normāla un produktīva ģimenes uzņēmējdarbības atbalsta forma, un ģimenes uzņēmumiem atvieglojumi vēl būtu jāpalielina. Citu valstu atbalsta politika maziem ģimenes uzņēmumiem ir daudz dāsnāka. Pat ar esošo Latvija mikrouzņēmumu nodokļu shēmu ir ļoti tālu no ideāla.

Mikrouzņēmumu nodokļu režīms pat ar vēl lielākiem atvieglojumiem būtu jāatstāj jauniem uzņēmumam, tā kā Latvijas normatīvā sistēma pret jauniem uzņēmumiem ir nogalinoša. Licenču un būvnormatīvu sistēma ir tāda, ka tikko nodibinātos uzņēmumus pieslēdz pie slaucamā aparāta, vēl pirms tesmeņi ir izauguši. Par to vēl ļoti optimistiskos un naivos toņos vēstīja LTV eksperiments ar dīvaino nosaukumu Frics.

Uzņēmumiem starta brīdi būtu jāsniedz vēl lielāks atbalsts, un ne tikai mikrouzņēmumu nodokļu formā.

Taču vidējo un lielo uzņēmumu politika – pārcelt nodarbinātību no normāla nodokļu režīma uz mikrouzņēmumu nodokļu sistēmu – ir tāda pati valsts iznīcināšanas politika, kādu īsteno pie varas esošā kliķe.

Dārgie uzņēmumu īpašnieki! Esošā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma nav ilgtermiņa risinājums. Drīzāk ir jāturpina darbs saistībā ar kopējo darbaspēka nodokļa sloga mazinājumu, vismaz mazāko algu segmentā.



Svarīgākais