Kintija Barloti, SIA "Jelgavas poliklīnika" vadītāja / Viedokļi

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Veselības aprūpes sistēmā akūta problēma ir zobārstu trūkums. Bērniem līdz 18 gadu vecumam jau ilgstoši nav pieejami tiem pienākošies valsts apmaksātie zobārstniecības pakalpojumi, kas ir sevišķi svarīgi akūtās situācijās. Bažās par to līdz Saeimai ir nonācis iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās.

Ārstu, kuru skaits Latvijas veselības aprūpes iestādēs jau ilgstoši ir nepietiekošs, primārais uzdevums ir rūpes par pacienta veselību. Diemžēl pārāk lielu daļu sava darbalaika daļu esošie mediķi patērē dažādas obligātās dokumentācijas aizpildīšanai un nepieciešamo formalitāšu izpildīšanai. Dažādās Eiropas valstīs šobrīd ļoti aktīvi tiek risināts jautājums par medicīnas nozares digitalizāciju. Diskusijas ministrijas līmenī ir aizsākušās arī Latvijā. Pateicoties atbilstošiem tehnoloģiskiem risinājumiem, tieši digitalizācija ļautu atslogot mediķu administratīvo darbu, kā arī pavērtu iespējas uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Latvijā ir izstrādāta digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam. Jācer, ka rakstu darbiem un esošajām diskusijām ekspertu līmenī sekos arī reāla rīcība un praktiski ieguvumi visai sabiedrībai.

Jauns laika posms nāk ar jaunu valdību un jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Veselības nozare gadiem ilgi cietusi no katastrofāla naudas līdzekļu trūkuma, kas radījis virkni citu izaicinājumu – medicīnas personāla nepietiekamību, nerimstošu cīņu par pienācīgu atalgojumu, pacientu iespējām laicīgi iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi. Kas ir primārie darbi, lai Latvija tuvotos rietumvalstu piemēriem, savu redzējumu izsaka SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja Kintija Barloti, kas kā eksperte piedalījās mērķu izstrādē veselības jomā valdības deklarācijā.

COVID-19 pandēmijas mērogs un tās nodarītais kaitējums sabiedrībai ir unikāls. Veselības aprūpes sistēma nevienā līmenī nebija gatava tādam globālām pārmaiņām, ko atnesa pandēmija un, kas diemžēl vēl nav noslēgusies.