Dažādas aptaujas rāda, ka iedzīvotāji nav gatavi balsot ne tikai par Eiropas Parlamenta, bet arī pašvaldību deputātu kandidātiem. Ja negatavība līdzdalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēl ir skaidrojama ar neizpratni par ES un tās parlamenta sūtību, tad pasivitāte pret pašvaldības deputātu izraudzīšanos ir neloģiska, jo kas gan iedzīvotājam var būt vēl tuvāks par savu pašvaldību.
Mani uztrauc ne tikai tie, kas nav izlēmuši, par ko balstot un vai vispār balsot, bet arī tie, kas savu izvēli jau ir izdarījuši, taču bezatbildīgi un nevērtējot jaunajai situācijai atbilstošos uzstādījumus.
Šīs, kā zināms, būs jau citas pašvaldības, ne tikai ģeogrāfiski, bet arī ierobežotās rīcībspējas un pieaugošās atbildības dēļ. Vairs taču nebūs lielās naudas no valsts budžeta, un krīzes iespaidā būs daudz mazāk naudas arī pašām pašvaldībām. Turklāt daudzās pašvaldībās ir aizdomas, ka pārāk daudz no šā gada budžetā atvēlētās naudas ir iztērēta jau šobrīd. Tādēļ daudz būtiskāka loma būs jaunievēlētajiem deputātiem.
Arī es vēlos, lai tiktu ievēlēti godīgi tautas priekšstāvji, taču diemžēl ar godīgumu Latvijas politikā ierasti lepojas tie, kas līdz šim vēl nav bijuši pietuvināti pie tā sauktās siles.
Jaunajos apstākļos daudz būtiskāka šķiet nākamo pašvaldību vadītāju spēja novērtēt esošo situāciju un pieņemt tai atbilstošus lēmumus. Vienlaikus jācer, ka iedzīvotāju interese par pašvaldības darbību būs tik liela, lai iespējamās nelikumības nemaz nevarētu notikt.
Jaunajos apstākļos nebūtiska ir arī vairāku līdzšinējo pašvaldības vadītāju dižošanās ar līdzšinējā pilnvaru termiņā paveikto. Treknajiem gadiem piederīga bija arī skolu un slimnīcu remontēšana, sporta zāļu celtniecība, ielu asfaltēšana, taču tas jaunajām pašvaldībām vairs nebūs pa spēkam . Turklāt man arī ne līdz galam ir izprotama dižošanās ar iepriekšminēto. Vai ir kāda Latvijas pašvaldība, kas šobrīd dižojas ar to, ka treknajos gados ir sagatavota bāze iespējamai krīzes pārvarēšanai? Runa nav par naudas uzkrāšanu, jo to nepieļauj budžeta likums, bet gan tādu apstākļu radīšanu, lai cilvēkiem tagad būtu darbs, lai būtu būtiski samazināti tēriņi par komunāliem maksājumiem, transportu.
Otršķirīga ir arī deputātu kandidātu politiskā piederība varas partijām, jo uz kādu laiku ir jāaizmirst par iespēju izdiedelēt kaut ko no valsts budžeta. Tam vajadzētu izlīdzināt partiju izredzes, priekšplānā izvirzot iespējamo piedāvājumu krīzes pārvarēšanai uz vietām.