Kristians Rozenvalds / Viedokļi

Diskutējot par integrāciju, šoreiz ne par to, kā satuvināt latviešus ar krieviem, arī ne par to, ka pietuvināt latviešiem indiešus un uzbekus, bet par to, ka iesaistīt Latvijas politiskajā dzīvē ārzemēs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, kas dodas uz vēlēšanās vēstniecībās vai nosūta savu balsošanas biļetenu pa pastu.

Daudz pēdējās dienās pie mums Latvija diskutē par komunikāciju. Citkārt pašu kļūdas ir labāk redzamas salīdzinot ar citu veiksmes stāstiem, kāds, diemžēl, ir arī par Putina neseno vīzīt Mongolijā.

NEADEKVĀTI!! Tas ir vienīgais vārds, kā varu noraksturot algas jaunveidojamā valsts medijā, kurš, būdams tieši finansēts no valsts, nez kāpēc sauksies par sabiedrisko, mānot sevi, sabiedrību un valsti, skatītājus un klausītājus...

Trīc rokas... Un ne tikai par to, ko un kā nācās pārdzīvot Aleksejam Navaļnijam, viņa tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, arī sekotājiem un atbalstītājiem Krievijā un Pasaulē. Bet vairāk par bezcerību, par to, kas tālāk… Tādas tramīgas man tās pirmās atziņas pēc sēru vēsts no Krievijas cietumu dienesta Jamalo-Ņencu apgabala

Lai mainītos sabiedrība, vispirms ir jāatzīst līdzšinējās kļūdas. Ir jābūt noteiktai diagnozei, kā arī jānosaka ne tikai tas, ko vēlamies mainīt, bet arī – kurp vēlamies mainīties. Šoreiz pievērsīšos vairāk tikai diagnozei, īpaši izceļot viensētas domāšanu.

Krīze Latvijā vēl var satricināt un vienlaikus arī mainīt Latvijas sabiedrību, un tad ilgtermiņā sabiedrība no šīs krīzes būtu pat vairāk ieguvēja nekā zaudētāja.

Vērojot Maikla Džeksona aiziešanu, jau kuro reizi nākas uzklausīt atziņu, ka ir jānomirst, lai par cilvēku dzirdētu sakām arī kaut ko labu.

Kopā ar Baltijas konsultantu namu līdzdarbojos ikmēneša Ideju vakariņu organizēšanā, vienkopus pulcējot sabiedrībā zināmus un idejām bagātus uzņēmējus, finansistus, politiķus, ierēdņus, pētniekus un žurnālistus.

Vārds "demokrātija" līdzīgi kā daudzi citi aizgūtie vārdi ikdienā bieži tiek piesaukts arī nevietā un neizprotot tā galveno būtību. Kā zināms, vārds "demokrātija" tulkojumā nozīmē "tautas vara".

Jau divus gadus ik nedēļu rakstu šīs Neatkarīgās replikas. Daru to ar vienu mērķi – aicinu aizdomāties un palūkoties citādi uz lietām, kuras bieži vien ir šabloniskas un stereotipu pārņemtas.

No valsts augstākajām amatpersonām šobrīd neredzu nevienu, kas iedrošinātu rītdienai. Gluži pretēji, redzu daudzus, kas tieši vai netieši vairo neuzticību un nedrošību.

Pēdējās dienas pirms vēlēšanām pavadīju ārpus valsts – arī tāpēc, ka pēdējās šajās dienās valstī tik un tā īsti darīt nav ko, ja nu vienīgi pats tajā vēlēšanu procesā neesi pārāk dziļi iekšā.

Jau ne pirmo reizi repliku sāku ar anekdoti.

Dažādas aptaujas rāda, ka iedzīvotāji nav gatavi balsot ne tikai par Eiropas Parlamenta, bet arī pašvaldību deputātu kandidātiem. Ja negatavība līdzdalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēl ir skaidrojama ar neizpratni par ES un tās parlamenta sūtību, tad pasivitāte pret pašvaldības deputātu izraudzīšanos ir neloģiska, jo kas gan iedzīvotājam var būt vēl tuvāks par savu pašvaldību.

Šonedēļ pēc gada pārtraukuma biju Minskā, uzstājos ar lekciju Baltkrievijas ikgadējā konferencē PR Čtenija 2009.

Es uzskatu, ka ne tikai 8. maijs, bet arī 9. maijs ir svētki. Un man nav pieņemami, ka tikai tādēļ, lai ieriebtu Krievijai un krieviem, 9. maijs tiek uzkurināts gandrīz vai kā paši naidīgākie svētki pret Latviju un latviešiem.

Ar nedēļas novēlošanos pievēršos aizvadītajai Lielajai talkai, lai gan par to jau tik daudz runāts, tai skaitā to pamatoti slavējot. Lielajai talkai kā tādai nav ēnas puses, taču to aizēnoja atsevišķu pašvaldību vēlme novelt visu atbildību par piemēslojumu un tā aizvākšanu tikai uz iedzīvotāju pleciem.

Aizvadītās nedēļas nogali pavadīju Briselē, piedalījos Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa rīkotajā diskusijā par Šengenas vīzu liberalizācijas politiku attiecībā uz Baltkrieviju. Viesojoties Eiropas Parlamenta plašumos, izmantoju iespēju aizdomāties par šīs organizācijas sūtību un tās saistību ar Latviju – īpaši šobrīd, īsi pirms kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Kādā šobrīd populārā anekdotē teikts, ka pie Rīgas lidostas jāuzliek paziņojums, lai pēdējais izbraucējs neaizmirst izslēgt valstī gaismu...

Vēl nesen, kad valdību vadīja Ivars Godmanis, valsts iedzīvotāji bija daudz vairāk pieplakuši pie TV ekrāniem un ziņu portālos. Tauta vēlējās zināt, cik tālu un kādā virzienā savu mocekļa krustu tautas interesēs ir panesis pašupurējošais premjers.

Aizvadīto nedēļu kopā ar ģimeni pavadīju Zviedrijā slēpojot. Jau atkārtoti izvēlējos Idre Fjallu, jo tā sevi pozicionējusi kā īpaši draudzīgu vietu ģimenēm ar maziem bērniem.

Domāju, ka neviena no līdz šim dibinātajām valsts institūcijām nav izveidota kaitnieciski. Tai ir bijusi kāda ideja vai vajadzība. Un ikviena likvidācija būs sāpīga kādam.