Nesatricināt iekšlietas

Izkoalīcijas veidošanas aizkulisēm pa brīdim izlec pretrunīgas ziņas par to, kurš turpmāk būs iekšlietu ministrs. Viens informācijas vilnis veļas, ka Vienotība neesot domas mainīt uz pārbrauktuves zirgus un, tā kā citas partijas pēc iekšlietām neraujas, ministres amatā palikšot tā pati Linda Mūrniece. Tajā pašā laikā, kā ziņo LTV raidījums De facto, ļoti ticams esot variants, ka Mūrnieci palūgšot paiet maliņā un pasēdēt Saeimā ar mīksto mandātu rociņā, bet viņas vietā krēslā sēdīšoties Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Ej nu zini, kas notiek Vienotības vēderā, bet uz āru ir izskanējis, ka Mūrniece varētu krēslu zaudēt tāpēc, ka viņai vēlētāji salikuši par daudz mīnusiņu. Taču šis arguments īsti kritiku neiztur – jā, 12 798 vēlētāji listēs viņu ir svītrojuši, taču 14 197 ir likuši krustiņus.

Bet būtu jau arī brīnums, ja Mūrniece netiktu aktīvi svītrota un krustiņota. Ministri intensīvi ir grauzušas policistu arodbiedrības un arī turpina grauzt – Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna nesen ministri salīdzināja ar katastrofu un mēri. Arodbiedrību īgnuma cēlonis ir saprotams – algu cirpieni un kadru samazināšana ir pamatīgi pluinījusi policijas rindas. Taču cik tur Mūrnieces vainas? Vaina ir globālās krīzes Latvijas atzarā un fiskālās konsolidācijas pasākumos, kas skar ne jau tikai iekšlietu jomu. Neba Kristovskis ko spēs nonest no debesīm vairāk, jo vēl jau būs jākonsolidē kādi trīsarpus simti miljoni latu, un skaties, ka asiņainās grieznes vēlreiz netiek liktas klāt arī policijai.

Ko vēl Mūrniece ir grēkojusi? Ir viens gadījums, kas pagājušajā gadā notika vienotīgo aprindu iekšpusē un tieši Mūrnieces un Kristovska starpā. 2009. gada maijā Afganistānā gāja bojā divi latviešu karavīri, un ministre jūtu uzplūdā izteicās, ka rosināšot valdībā Latvijas karavīru izvešanu no bīstamās slepkavīgo tālibu pārpilnās

valsts. Tieši Kristovskis bija tas, kurš uzņēmās grūto lomu publiski norāt Mūrnieci. "No Mūrnieces teiktā var secināt, ka iekšlietu ministre būtu gatava likvidēt, piemēram, kriminālpoliciju vai ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, jo darbs šajos dienestos ir dzīvībai bīstams. Mūrniecei vēl daudz jāmācās, lai spētu uz savu un valdības darbu paskatīties no valsts interešu viedokļa," tajās trauksmainajās dienās sacīja Kristovskis.

Mūrniece paskatījās, pamācījās un apklusa, līdz ar to liels skandāls neeskalējās un aizmirsās. Taču diezin vai tas ir aizmirsies Vienotībā. Mūrnieces izmešana no ministres krēsla tagad varētu būt audzinošs pasākums visai apvienībai – lai ikviens redz, kas notiek ar tiem, kuri kļūdaini nospriež, ka apvienībā pieļaujams viedokļu plurālisms arī par neapspriežamiem jautājumiem. Apšaubīt NATO integrāciju Vienotības ideoloģijā ir tas pats, kas Indijā spert govij.

Lai vai kurš būs iekšlietu ministrs, valsts iekšējai drošībai galvenais, lai sistēmā nenotiek kādi baisi tektoniski satricinājumi. Iekšlietu sistēma ir tā, kas 20 gadu gaitā visvairāk ir cietusi no politikas klimata izmaiņām. Nemitīgi un bez jēgas un saprašanas no amatiem ir mesti ārā profesionāļi, kuriem pēc tam ir nācies maizi meklēt kur citur – privātfirmās un kriminālās struktūrās. Pašlaik iekšlietu sistēmas vadības līmenī ir jau tik tālu, ka tālāka tās noplicināšana nav pieļaujama. Ja gadījumā Kristovskis kļūs par ministru, viņam jāsaprot, ka jaunajai slotai nekas nav jāslauka. Drīzāk jādomā, vai nevar kaut ko saslaucīt atpakaļ.

Ar valsts iekšējo drošību vismaz pagaidām nav tik slikti, kā varēja būt. Pašreizējos krīzes laikos noziedzības līmenis nepārsniedz treknos gadus. Tas ir brīnums. Vai ministrēt turpinās Mūrniece vai arī nāks Kristovskis, jānovēl politiķiem tāds prāts, lai viņi šo brīnumu sargā kā savu acuraugu!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais