Atlikuši tikai krēsli

Valdības jaunā modeļa šoferis (Valdis Dombrovskis) un virsbūve (Vienotība, ZZS un VL-TB/LNNK) ir zināma, taču pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kur atradīsies karburators, lukturi, cik salonā būs krēslu.

Vienotība kā vēlēšanu vinnētāja pretendē uz visu svarīgāko – uz finansēm, ekonomiku, aizsardzību, iekšlietām. ZZS prioritāte ir satiksme, zemkopība un vide. VL-TB/LNNK ar savu ietekmes īpatsvaru labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā var cerēt vienīgi uz tādu jomu kā tieslietas. Starp koalīcijas trim spēkiem faktiski jau vairs nav īpašas rīvēšanās, jo valdības veidošanas iniciatīva pieder Dombrovskim un Vienotībai.

Vairāk dzirksteļošanas jaušams Vienotības iekšienē, kur pārstāvēts plašs dažādu politiķu tipu spektrs – jaunie censoņi ar mazu pieredzi, bet lielām ambīcijām; šerpās sievas; pārbēdzējžurkas ar lielu pieredzi politiskās spēlītēs; sorosītiskie aģitatori, kas līdz šim ir tikai kritizējuši, bet darīšana viņiem tagad būs pirmo reizi, kā arī reālās kategorijās domājoši ekonomisti, kam sāp galva, iedomājoties, kādām fiskālās konsolidācijas šausmām būs jāiet cauri tuvākajos pāris gados. Pastāv arī formāls dalījums – Vienotība sastāv no trim partijām, kurām katrai pienākas daudzmaz taisnīga daļa pie varas siles.

Nav apspriežams, ka premjera labā roka ir finanšu ministrs un ministram jābūt no premjera partijas Jaunais laiks. It kā esot runāts par to, ka tas varētu būt tas pats Einars Repše. Taču diezin vai Repše pats vairs grib.

Reālākais kandidāts tad iznāk līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars, taču arī ar Kamparu ir problēmas. Nelaime, ka nav vairs tie laiki, kad finanšu ministri varēja braukāt pa ārzemēm ar tulku pie sāniem un angliski zināt tikai haudujudū un haumač. Tagad finanšu ministram 24 stundas diennaktī jākontaktējas ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem un angliski jāprot runāt kultūrkodu un ekonomikas terminu līmenī. Taču Kampars 2009. gada oktobrī Zviedrijā ar investoriem runāja kā Atis Slakteris, un ir brīnums, ka nekļuva par Nasingu Spešalu II. Bet nu var jau visādi būt – varbūt ministrs ir naktīs intensīvi mācījies un tagad viņam ar valodu viss ir kārtībā.

Dombrovskis varētu vērsties arī pie datorspeciālista Dzintara Zaķa vai ekonomista Andra Vilka, taču pirmais diezin vai pats grib un arī vilks par zaķi negribēs pārvērsties – Vilkam amats piedāvāts, taču viņš atteicies, aizbildinoties, ka pagaidām nejūtoties uzkrājis tādu pieredzi, lai ietu ministrēt.

Vēl ir problēma, kur likt Ģirtu Valdi Kristovski. Šis spējīgais politiķis pretendē vismaz uz trim ministru vietām un varētu strādāt arī astoņās ministrijās vienlaikus, taču, piemēram, Iekšlietu ministrijā joprojām sēž Linda Mūrniece, kas ir iekrampējusies ar nagiem sava kabineta durvīs un ar labu no turienes ārā nenāks.

Aizsardzības ministrijā tikmēr ir labi iekārtojies vecais lāga vīrs Imants Lieģis, un dzīt ārā bijušo trimdinieku nevienam roka necelsies.

Ārlietas, saprotams, būs Klintona ezīša frizūras nēsātājam Artim Pabrikam. Sarmīte Ēlerte arī uz turieni jau esot sākusi vērties, taču kaut kas jau jāatstāj arī štokijpartijai SCP. Kultūras ministrijā acīmredzot paliks Ints Dālderis.

Līdztekus valdības krēslu pārbīdēm mainīsies arī Saeimas augstāko amatu ieņēmēji. Šķiet, ka Solvitas Āboltiņas liesmainais tēls pakāpsies par kādu pusotru metru augstāk un tagad būs redzams jau Saeimas plenārsēžu zāles augstākajā punktā – Saeimas priekšsēdētāja postenī. Gundars Daudze pārsēdīsies kādu pusotru metru zemāk, toties varbūt kļūs par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju.

Tā kā Vienotības Pilsoniskā savienība ir nomērķējusi uz augstiem amatiem Saeimas prezidijā, tur nebūs vietas Par labu Latviju pārstāvjiem un, kas zina, arī Saskaņas centram. Taču, ja Andrejs Klementjevs nebūs prezidijā, saskaņieši droši vien nāvīgi apvainosies. Tas atkal tā nelāgi – saskaņa jau tāpat ir gana piesmieta ar aicināšanu un pēc tam neņemšanu koalīcijā.

Nākamo Saeimas komisiju veidošanas procesā pašlaik visamizantākā izskatās Vienotības Sarmītes Ēlertes, Rasmas Kārkliņas un Lolitas Čigānes raušanās uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Acīmredzot tas izriet no postulāta, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās notiek drausmīga korupcija. Visas trīs, kā zināms, ir izcilas speciālistes šajā jomā. Taču šajā komisijā gaida sūrs rutīnas darbs milzīgos likumdošanas papīru blāķos.

Smags darbs gaida jauno Saeimu un valdību jau ļoti drīz. Finanšu ministrijas piedāvātie fiskālās konsolidācijas pasākumi nozīmē, ka ir tikai divi varianti: griezt no pensionāriem vai griezt no tiem, kas vēl strādā. Sāpīgi ir kost jebkurā pirkstā, tāpēc ļaužu īgnums jau drīz vien var izlieties niknos protestos.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais