Pēc 10. Saeimas vēlēšanām ar jaunu sparu atsācies senais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošo darbinieku kašķis pret savu priekšnieku Normundu Vilnīti. Vilnīša vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kā arī seši nodaļu vadītāji premjeram Valdim Dombrovskim un starpinstitūcijas komisijas priekšsēdētājam, prokuroram Arvīdam Kalniņam nosūtījuši vēstuli, kurā pauž žēlabas par Vilnīša iecerētajiem KNAB reorganizācijas plāniem.
Vilnītis plānojot apjomīgas izmaiņas birojā, kuru rezultātā efektīvi funkcionējošs birojs pārvērtīšoties par pretkorupcijas izkārtni. Citiem vārdiem sakot, personāžiem nepatīk Vilnītis un gribas, lai nāk atpakaļ vecie Alekseja Loskutova laiki, kad KNAB darbinieki varēja darīt visu, kas iepatīkas, ieskaitot biroja seifa patukšošanu personīgām vajadzībām.
Strīķe un viņas domubiedri reorganizācijā saskata draudus savai vēl atlikušajai varai, tāpēc rūgšana pret priekšnieku ir saprotama.
Pastāv divas būtiski atšķirīgas pieejas korupcijas apkarošanas problēmai.
Strīķes pieeja – tas ir tāds KNAB, kas nepakļaujas nevienam, izņemot revolucionāro sirdsapziņu. Šādā svētā cīņā kādi nebūt pierādījumi ir otršķirīga lieta – tos var savākt pavirši vai nesavākt nemaz. Vilnītis nav šāds ekstrēmists, bet jurists, tāpēc ir centies ielikt KNAB kādos nebūt likumpaklausības rāmjos, liekot birojam pret koruptantiem vērsties vien tad, ja tam ir reāls pamats, nevis kad viena tante teica.
Saskaņā ar Strīķes pieeju koruptantu ciet ņemšanai jānotiek kā holivudiskam šovam, maksimāli pazemojot upurus. Saskaņā ar šo konceptu jo bieži nejauši notiek operatīvo materiālu noplūšana uz plašsaziņas līdzekļiem, jo publikai taču patīk klausīties noklausītas sarunas.
Vilnītis, kļūdams par KNAB priekšnieku, šādas priekšlaicīgas noplūdes ir minimizējis.
Saskaņā ar Strīķes piegājienu korupcija, kas notiek kaut kur tālumā, ir garlaicīga – publika pieprasa, lai rokudzelži tiktu uzlikti ja ne pašām pirmajām valsts personām, tad vismaz augstākā ešelona pasažieriem. Kuru gan interesē, ja otkatu par pašvaldības pasūtījumu dabūjis Ļipindraku novada deputāts Pušmucāns? Kas tādu Pušmucānu pazīst? Neviens. Tad kāpēc jāķēpājas ar rutīnas darbu, ja var iztikt ar to kompromatu, ko piespēlē lielie politiķi par saviem konkurentiem?
Vilnīša reorganizācija tad savukārt iznāk vērsta uz to, ka arī citas pilsētas un lauki nedrīkst palikt bez KNAB ērgļa modrās acs pieskatīšanas, – darbs provincē ir ķēpīgs un nepopulārs, taču, kas jādara, tas jādara.
Abām šīm pieejām ir grūti, ja ne neiespējami, sadzīvot zem viena jumta, tāpēc strīķisti taisa dumpi uz kuģa. Skaidrs, ka reorganizācija nav pat tas būtiskākais, bet ir tikai iegansts – katalizators, kura klātbūtnē tiek mēģināts eskalēt konfliktu.
Strīķe dusmu karsonī pārmet Vilnītim pat to, ka KNAB darbinieki pieņemti bez konkursa. Kā, interesanti, rīkot konkursu uz operatīvā darbinieka vakanci – izlikt paziņojumu darba biržā, izsludināt Latvijas Vēstneša portālā, ka "KNAB nepieciešams aģents 007"? Tad, lai viss būtu caurspīdīgi, visus pieteikušos vajag nodrukāt avīzē, klāt pieliekot ziņas par viņu operatīvās darbības pieredzi un fotogrāfijas bez maskām.
Tomēr pēcvēlēšanu situācijā strīķisti saskata cerību. Cerību stars, kas viņiem atspīd vaigā no 10. Saeimas, ir labais Vienotības vēlēšanu rezultāts un jo īpaši tas, ka Saeimā iekļuvusi Sarmītes Ēlertes lietussargu un lakatiņu grupa. Ēlerte, Sorosa stipendiāti, Vienotība, KNAB strīķisti, Delna ir gadu gadiem darbojušies roku rokā tiktāl, ka sen jau vairs nevar atšķirt, kurš sabiedrības sargsuns, kurš ar represīvu varu apveltīts opers, kurš politiķis. Vēstule premjeram ir izmisīgs sauciens pēc palīdzības: "Mēs jūs esam tik ilgi taisījuši par eņģeļiem, visus citus smērēdami gar sienām. Tagad jūs esat pie varas un palīdziet mums dabūt nost Vilnīti!" Taču nepateicība ir pasaules alga. Dombrovskis, lietojot lietussardzīgo aprindu žargonu, ir izpaudies želejaini – tik vien, ka lūgšot Vilnītim šo to pielabot, bet pret reorganizāciju kā tādu jau vairs neko būtisku nav spējis pabilst.
Un tas ir saprotami – acīmredzot, Dombrovskis atšķirībā no Strīķes un Vilka zina, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītās Nacionālās drošības padomes (NDP) speciāli izveidotā KNAB reformu komisija ir paziņojusi, ka Vilnīša reorganizācija ir likumīga. Pēc šāda ziņojuma brēkt pret šo komisiju būtu pagalam savāda rīcība. Šīs komisijas sastāvā bija arī Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un citi augsta ranga speciālisti. Nosaukt šādas komisijas ziņojumu par nekompetentu var atļauties tikai kaut kādas Delnas zinātnieces un pētnieces, taču ne premjers. Premjeram tas pagalam nepiestāvētu. Vispār jau premjeram tagad tā kā būtu jāatsauc sava 3. jūnijā rakstītā rezolūcija par KNAB reorganizācijas apturēšanu un jāļauj Vilnītim beidzot strādāt.
Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL