Latvijas plašsaziņas līdzekļi ekonomikas krīzes laikā sastopas ar finansiālajām grūtībām, kas to īpašniekiem liek meklēt, kā atbrīvoties no nelikvīdajiem aktīviem un pārdot laikrakstus kādam, kam interese par darbošanos preses izdevumu sfērā lielāka un tauku slānis grūto laiku pārlaišanai pietiekami biezs.
Tepat, Latvijā, potenciālu laikrakstu pircēju loks un viņu resursi ir ierobežoti, tāpēc pircēji tiek meklēti pa visu pasauli.
Ar Rietumu pircējiem ir, kā ir – tie ir racionāli un pragmatiski. Ja viņi redz, ka laikraksts sagādā par daudz zaudējumu, tad tiek meklēts, kam pārdot preci tālāk. Tā izskatās, ka pašlaik Roulendu ģimene no Lielbritānijas meklē, kam pārdot savus 49% AS Diena kapitāldaļu. Piedāvājums esot izteikts arī SIA Mediju nams, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā. Taču tikpat kā nav iespējams, ka Mediju nams varētu iegādāties Dienu. Pirmkārt, tāpēc, ka Dienas zaudējumi ir dramatiski – mīnus 2,44 miljoni pagājušajā gadā, un šāda nasta ir pārāk smaga. Otrkārt, būtu ļoti mulsinoši, ja Mediju nams iegādātos Neatkarīgās ilggadējo nikno konkurentu. Neatkarīgā aizstāv latviskās vērtības un nacionālo kapitālu, kamēr Dienas redakcija visu mūžu ir stāvējusi un kritusi par starptautiskās finanšu oligarhijas interesēm un deklarēto Rietumu vērtību aizsegā ir mērķtiecīgi grāvusi Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. Līdz ar to abām šīm avīzēm pat uz viena kvadrātkilometra nav nekā kopīga, ko darīt. Būtu dīvaini, ja abas redakcijas pēkšņi atrastos vienā biznesa struktūrā. Vienīgais, ko Mediju nams varētu iegādāties, ir kādi citi aktīvi no tiem, kas pašlaik pieder AS Diena.
Jāteic, situācija Latvijas mediju vidē nav no iepriecinošajām. Tā kā rietumnieki un vietējie ar steigu kratās vaļā no laikrakstiem, šī prece kļūst viegli un lēti pieejama Krievijas naftas un gāzes naudasmaisiem. Ventspils tranzītuzņēmēji, kam piederēja laikraksts Telegraf, to jau esot pārdevuši ar Krievijas biznesu saistītiem uzņēmējiem. Tā sauktie Aivara Lemberga oponenti kontrolē Latvijas Avīzi, un nebūtu brīnums, ja viņi līdzīgi izrīkotos arī ar šo izdevumu.
Arī Diena varētu būt interesanta mantiņa Krievijas uzpircēju rokās. Lai gan Kremlim tuvie polittehnologi vienā balsī apgalvo, ka Latvija ir tik sīka vienība, ka viņus nemaz neinteresē, bet domas ir pievērstas Irānas un Ķīnas problēmām, viņi diezin vai spēs atturēties no iespējas viegli iegūt šejienes mērogiem gana lielu laikrakstu Latvijā un pamazām nolikt to uz savu ideoloģisko interešu sliedēm. Un tad latvju zīle Kremļa torņos vēstīs jaunu Dienu.