Nevis kā saimnieks, kas savā sētā gādā, lai saime būtu vesela un paēdusi, kas ar mīļumu noglauž galvu kaķēnam, piesit naglu atpakaļ no žoga izlūzušam dēlim...
Nevis kā saimnieks, bet kā piedzēries, prātu zaudējis sirotājs Valda Dombrovska valdība iebrūk Latvijas tautsaimniecībā, ko ierauga, to nokauj tūlīt vai novelk pār acīm ādu, ko atstāj dzīvu, tam svilina kāju pēdas ar uguni, liekot atzīties, kur noslēpts kas vērtīgs.
Lielāku akcīzes nodokli tabakai, alkoholam vēl var attaisnot – kaitīgas baudvielas, labi. Azartspēlēm tāpat. Bet grib taču vēl arī margarīnam, limonādei un sazin kam vēl, kas gadīsies pa rokai, ko ieraudzīs tirgū tirgojam. Ja jau cilvēks stāv pie letes un tirgo preci, tad viņš noteikti ir bagāts un no viņa var noplēst. Nevar zināt, jo nevar prognozēt, kam vēl gribēs uzlikt akcīzi – varbūt graudiem un makšķerkātiem, bārdām un parūkām, traukiem un pogām? Nekāda loģika un pamatojums nav gaidāms, jo nevar gaidīt loģiku no plēst alkstoša sirotāja.
Naivie latvieši, kas taupīgāki, gribēja ieekonomēt, pērkot autogāzes automašīnas, vai par dārgu naudu – 400 līdz 800 latu – aprīkoja savas jau iegādātās benzīna mašīnas ar autogāzes iekārtām. No autogāzes ir savi sliktumi – ātrāk nolietojas motors, toties tā maksā lēti, līdz ar to, ja sarēķina plusus un mīnusus, iznāk ekonomija. Taču savos aprēķinos viņi neiekļāva tādu stihisku nelaimi kā Dombrovska valdība un «tiesiskuma koalīcija». Paekonomējāt, bet tagad pietiek! Uztaisīs autogāzei arī pabrangu akcīzes nodokli, un ļaudis brauks raudādami, par gāzi maksājot tikpat dārgi kā par benzīnu vai dīzeli. Viens cilvēks parastais parasti ir ar vienu automašīnu, bet ir arī uzņēmēji, kam mašīnu ir desmiti vai simti. Ko tiem tagad darīt ar savu vējā izsviesto naudu? Neko citu, kā konstatēt, ka uz valdību nevar paļauties, ka visādiem solījumiem, ka tuvā termiņā nodokļi netiks stipri celti, nevar paļauties.
Valdis Dombrovskis ir ļoti norūpējies un lej krokodila asaras par nabaga radošo profesiju pārstāvjiem, kam maksā autoratlīdzības, nemaksājot par tām sociālo nodokli. Domāšot par to, ka turpmāk būs jāmaksā sociālais arī no autoratlīdzībām.
Un tagad pārtulkosim premjera tēzes no viņa viltīgās demagogu valodas cilvēku valodā! Ko viņš ar to gribēja sacīt?
Lieta ir vienkārša. Viena no profesijām, kurās cilvēki mēdz saņemt autoralīdzības, par tām maksājot ienākuma nodokli, ir žurnālisti. Žurnālisti mēdz kritizēt Dombrovska valdību, tāpēc viņi Dombrovskim un viņa spīdošajai «tiesiskuma un reformu» komandai diez ko nepatīk. Kā žurnālistus piežmiegt? Bāzt cietumos un izšaut kā trakus suņus nevar, jo tas neizskatīsies glīti. Biedēt arī nav lielas jēgas, jo viņi nebaidās – pirms pāris gadiem valdošās kliķes uzrīdītā KNAB nagu maucēji iebruka dažās avīžu redakcijās un tās izkratīja, taču avīzes turpināja šā vai tā iznākt. Tāpēc preses izdevumu un žurnālistu skaitu iecerēts samazināt, aizgriežot viņiem skābekli naudiskā veidā. No vienas puses, aizliedzot uzņēmumiem publicēt reklāmas nepareizajos izdevumos, no otras – uzliekot jaunu, nesamērīgu, absurdu nodokļa slogu, pielīdzinot radošā darbā pelnītus honorārus darba algai, kas ir idiotisms. Un ko skaidrot nav jēgas, jo valdība un Finanšu ministrijas ierēdņi acīmredzot negaida, ka te būs kāda diskusija ar racionāliem argumentiem. Jo argumentus viņi pat negrasās klausīties.
Kopā ar žurnālistiem valdība bezdibenī grūž arī grāmatu izdevniecības un rakstniekus. Ja dzejnieks uzraksta, piemēram, «Kā gulbji balti padebeši iet/ Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet», tad naudu par rindiņu ar gulbjiem un padebešiem valdība savāc sev un atvēl autoram tikai vēlmi skriet. Tik ļoti «latviskās» partijas ir iecerējušas pielikt punktu latviešu grāmatniecībai un rakstniecībai.
Kas tad īsti ir noticis? Kāpēc valdība tādā izsalkumā plēš un griež? Kāda krīze pašlaik notiek, ka atkal jāsavelk jostas?
Ne gluži krīze. Tas ir drīzāk «tauku trakums», politikāņu alkatības lēkme, jo budžetā ir parādījušies kādi 70 miljoni, par kuriem valdošie jau sākuši kost rīkles pušu cits citam. Bet vajag vēl un vēl, vajag vairāk. Jo valdībai un tās pietuvinātajiem vajag ēst un dzert, rīt un tempt. Gribas turpināt tādā garā, kā jau iesākts – pusmiljonu dolāru bez konkursa izšķiest absolūti nevajadzīgam Pasaules Bankas pētījumam par ostu konkurētspēju, 25 miljonus latu uzdāvināt Skandināvijas bankām kā pūriņu par to, ka tās sadala un pievāc sev Latvijas Hipotēku un zemes bankas kautķermeni. Pašreizējie visvisādi savulaik lamāja priekšgājējus par to, ka tie slauca valsts uzņēmumus caur partiju ielikteņiem uzņēmumu pārvaldes struktūrās. Tagad uzņēmumus slauc vēl bargāk, turklāt pilnīgi bez kauna amatos tiek celti personāži, par kuriem ir skaidrs, ka viņi no jomas, kurā iecelti, neko nesaprot.
Valdībai negribas, ka ir kādi, kas šādas izdarības pamana un pastāsta sabiedrībai. Acīmredzot turpmāk ir iecerēts darboties vēl nekaunīgāk un tas, ko esam pieredzējuši pagaidām, ir vēl tikai ziediņi. Tāpēc presei jāaizbāž mute.