1921. gadā Padomju Savienības ekonomika bija pilnīgi sagrauta, un boļševiki, jūtot, ka vara var izšļukt no rokām, izdomāja tā saukto jauno ekonomisko politiku jeb NEP. Tika atļauts tirgus, dažādas privātīpašuma formas, tika atceltas pārtikas repartīcijas, kuras aizstāja ar divkārt zemāku pārtikas nodokli.
Ar NEP tautsaimniecība sāka atkopties, cilvēki kļuva uzņēmīgi un rosīgi. Taču 1927. gadā Josifs Staļins NEP pārtrauca, atjaunojot skarbu kontroli, uzliekot uzņēmējiem nesamaksājamus nodokļus, sadzina zemniekus kolhozos, kulakus un nepmaņus apšāva.
Kaut kas līdzīgs pašlaik notiek Latvijā, gatavojot 2014. gada budžetu. Lai ekonomika sāktu atdzīvoties pēc 2008. gada krīzes, latvju labiešiem vajadzēja izdomāt kādu nebūt veidu, lai stimulētu sīko un vidējo biznesu. Tika ieviests mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 30 000 juridisko personu, fizisko personu un individuālo komersantu, kas izmanto mikrouzņēmuma nodokļa priekšrocības. Šā gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) šajā nodoklī iekasējis vairāk nekā 20 miljonus latu, kas ir mazliet vairāk nekā pērn visa gada laikā un divtik nekā 2011. gadā. Tātad lieta rullē un kāpj. Ar šādu nodokli pat pilnīgā izmisumā nonācis pensionārs var izdomāt kādu biznesu – piemēram, atvērt mājas logu un pa to tirgot pašceptas pankūkas. Daudzi nav laidušies projām uz Angliju, redzot, ka ir iespējams strādāt tepat. Redzot, ka nodokļa apmērs nepārsniedz saprāta robežas, daudzi ir iznākuši no pelēkās zonas un legalizējuši savu biznesu. Tas taču ir izdevīgi valstij – kasē ienāk tā nauda, kas iepriekš plūda garām. Ļaudis, reģistrējot mikrouzņēmumus, ir noticējuši labajam – ka valsts viņus nečakarēs, ļaus strādāt, neaplaupīs, piepeši uzliekot nesamērīgus nodokļus un atņemot visu.
Bet kas tev deva! Jau tiek kalti plāni, kā likvidēt NEP! 30 000 sārto, krāšņo uzņēmējdarbības ziedu ļoti drīz pārvērtīsies par 30 000 pūķa galvu, kas bez saudzības tiks apcirstas. Pabaudījāt brīvestības priekus, uzresnējāt? Nu tad tagad kausim jūs nost! Kaut kur no Ekonomikas ministrijas un Reformu partijas dzīlēm ir dzimuši pāris varianti mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanai no 9% līdz 12% vai pat 15%. Ar to tad būs pateikts artodieviņ visai skaistajai rosībai un uzņēmībai. Pagaidām nodokļa celšana ir tikai iecere, taču ieceres mēdz arī īstenoties.
Nav jau, protams, mikrouzņēmumu zelta maliņa bez sava mākoņa – pastāv arī daudz nepilnību sistēmā, dažs mikrouzņēmuma statusu izmantoto blēdīgi. Taču tad jāķer konkrēts blēdis, jāveic uzlabojumi likumā, nevis vienkārši un brutāli jāpaceļ nodoklis, ar to iznīcinot visu labo no līdz šim sasniegtā. Droši vien, ka ne jau visi mikrouzņēmēji bankrotētu, gan jau daļa pārdzīvotu arī 12% un 15%, taču ar šādiem valdošās koalīcijas partijas plāniem vien, nemaz nerunājot par to realizāciju, jau ir nodarīts milzu zaudējums – tas ir kārtējais trieciens ļaužu tiesiskajai paļāvībai, paļāvībai uz savu valsti. Visu laiku, nemitīgi valdība maina un maina nodokļu likmes – katru gadu izdomā, ko vēl aplikt, par cik vēl ko paaugstināt. Tas notiek pēkšņi, negaidīti un jūtami. Taču uzņēmējs var normāli strādāt vien tad, ja var plānot savu naudu, laiku, produkciju.
Idejas par tik būtisku nodokļa paaugstināšanu ir arī pretrunā ar Finanšu ministrijas deklarētajiem mērķiem, pamatprincipiem un sasniedzamajiem rezultātiem 2013.–2016. gadam. Tur skaidri teikts, ka viens no galvenajiem mērķiem ir nodokļu likmju stabilitāte un prognozējamība. Pārvērst mikronodokli par makronodokli nav nekāda prognozējamība un stabilitāte.