Gāganu kari nacionāļu pagalmā

Pavisam nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns vēl bija viena no Nacionālās apvienības (NA) redzamākajām sejām, juridiski viedi runāja par tieslietu nozari, vicināja lauzni Uzvaras pieminekļa noārdīšanas jautājumā un visādi tamlīdzīgi smalki iznesās.

Ļaudis redzēja Bordānu un domāja – Nacionālā apvienība; redzēja Nacionālo apvienību un domāja – Bordāns. Taču te tev nu bija – vienā skaistā pagājušās nedēļas nogales dienā NA paziņoja, ka ar Bordānu tai vairs nav pa ceļam.

Kas tad īsti notika? Ko puiši nesadalīja?

Bordāns taisa savu spēli, draudzējas ar Demokrātiskajiem patriotiem (DP), kas pagaidām ir biedrība, bet pārtop par partiju. Demokrātisko patriotu priekšplānā darbojas bijušais NA politiķis, Saeimas deputāts Dāvis Stalts, bijusī Zatlera reformiste, Saeimas deputāte Inga Bite, mazliet tālāk dibenplānā ir politikas veterāns, ekspremjers Guntars Krasts. Ideoloģiskā retorika NA un DP ir identiska, taču cilvēciski šie politiķi nav sevišķi labās attiecībās.

DP droši vien startēs jau nākamajās Saeimas vēlēšanās un konkurēs pirmām kārtām ar NA, cenšoties pārvilkt uz savu pusi NA vēlētājus. Gluži dabiski, NA sajūt DP kā vislielāko apdraudējumu, jo kaut vai 0,1%, ko elektorāts atdos DP, būs vienāds ar 0,1%, kas atņemts NA. Turklāt visa NA priekšvēsture ir nerimtīgi centieni uzsūkt un apvienot daudzās dažādās nacionālistiskās ļaužu grupas un grupiņas, partijas un sīkpartijas. Kad tas jau bija tā kā izdevies, atkal bladāc – jauna partija!

Tāpēc Bordānu izslēdz – kā svešķermeni. NA padomā ir cita tieslietu ministra kandidatūra, un visticamāk par jauno tieslietu ministri tiks virzīta Baiba Broka. Broka guva lielu vēlētāju atbalstu pašvaldību vēlēšanās, taču palika Rīgas domes opozīcijā. Saprotams, ka NA negrib marinēt tik perspektīvu kadru maznozīmīgā vietā.

Savukārt Bordāns un DP parāda, ka ir ar zobiņiem un šo to pieprot aģitācijas un propagandas jomā – no Bordāngeitas viņi cenšas izspiest maksimālo, ko vien var, lai taptu publikas pamanīti un lai taisītu no sevis svētos un labos.

Ir izdomāts fantastiski iedarbīgs stāsts ar nosaukumu Cēlais Bordāns cīnās par tiesiskumu un pret «maksātnespējas administratoru mafiju». Saskaņā ar šo stāstu «tumšie spēki» atriebjas Bordānam par to, ka viņš ir pieņēmis vai grasījies pieņemt kādus lēmumus, kas nepatīk maksātnespējas administratoriem un baisajam NA ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim, kurš darbu savienošanas kārtībā līdz pat pēdējam laikam bija arī maksātnespējas administrators (nupat gan viņš no sertificētu maksātnespējas administratoru asociācijas izstājies).

Lai skanētu ticamāk, acīmredzot ir paņemta kāda maksātnespējas lieta un tās papīri aizsūtīti tiesībsargājošajām instancēm.

Vispār jau tikpat kā nemēdz būt tādu maksātnespējas lietu, kas nesaistītos ar kādu šmauci, un Bordānam droši vien lieta savos skapjos nebija ilgi jāmeklē.

Te tad tā kā rodas jautājums: ko tad Bordāns pats ir tādu paveicis, lai katrs maksātnespējas process noritētu godīgi un šķīsti kā rīta dievkalpojums sieviešu klosterī? Uz to arī jau ir atbilde: Bordāns cīnījās par taisnību, taču viņam neklausīja un sabotēja ļaunais ministra birojs.

No Bordāna padzīšanas defekta Demokrātiskie patrioti ir centušies iegūt efektu, un tas arī ir lielā mērā izdevies – Bordāns aizies ar nepelnīti apskādēta mocekļa nimbu ap galvu, savukārt biedrība Demokrātiskie patrioti no pilnīgi tāla, sūnaina kakta politikas perifērijā piepeši ir nonākuši prožektoru gaismās pašā skatuves vidū – viņus citē un rāda visos plašsaziņas līdzekļos.

NA tādu plīkšķošu pliķi nebija gaidījusi un izskatās negatava attiecīgi atbildēt – vismaz pagaidām vēstījums, ka Bordāns pārstāv spēkus, kas ir par komercbanku patvaļu, nav gluži tikpat spilgts kā lāčplēsīgais Bordāns pret melnajiem maksātnespējas bruņiniekiem.

Vērojot gāganu karus nacionāļu pagalmā, gandrīz vai gaviles nespēj noslēpt NA konkurenti jeb koalīcijas partneri. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par to ir pilnīgā starā. Varētu pat mēģināt mocīt Nacionālo apvienību un nesteigties ar Bordāna padzīšanu no Ministru kabineta, varētu Bordāna nost ņemšanu izstiept par ilgu sadomazohistisku vodeviļu daudzos cēlienos ar premjera vilcināšanos prasīt Bordāna demisiju vai pat ar likšanu Saeimai balsot par uzticību&neuzticību ministram. Taču te jārēķinās, ka tā var nejauši aizspēlēties pārāk tālu un Nacionālā apvienība var aiziet no valdības. Jo, ja NA tiek liegts iecelt sev lojālu tieslietu ministru, tad galīgi zūd jēga tai palikt valdošās koalīcijas sastāvā. Bet Dombrovskis diezin vai tūlīt un tagad grib savu valdību redzēt sabrukušu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.