Gada nogalē noslēdzās Pasaules Bankas ekspertu veiktais pētījums par Latvijas brīvostu konkurētspējas uzlabošanas iespējām, par kuru Latvijas nodokļu maksātāji ir samaksājuši 275 tūkstošus latu.
Ja neskaita eiro ieviešanas kampaņai vējā izmesto kaudzi eiro, šis ir viens no bezjēdzīgākajiem pasākumiem, kas apmaksāts par nodokļu maksātāju naudu. Turklāt nevis par ES, bet par Latvijas budžeta līdzekļiem.
Šā pētījuma nepieciešamības iniciatori bija Reformu partijas politiķi, kuri bija pārskaitušies, ka ieguvuši lielu mandātu skaitu, bet pie ostām klāt netiek. Kad valdības pārstāvji gribēja noņemt no amata Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, lai vietā ieliktu kādu sev tīkamāku personu, pašvaldības pārstāvji to neatbalstīja, un lēmums netika pieņemts.
Pastāvošā kārtība ir tāda, ka pašvaldības un valdība brīvostu valdēs dala varu vienādās daļās, tādēļ lēmumi var tikt pieņemti vienīgi kompromisa rezultātā. Gan Rīgā, gan Ventspilī, gan arī Liepājā pašvaldībās pie varas ir citas partijas, taču Reformu partija jau kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir dzīvojusi pilnīgā pārliecībā, ka ir augstāka, lielāka, varenāka par pašvaldībām - ka pašvaldības ir domātas tam, lai bez ierunām izpildītu Reformu partijas pavēles.
Meklējot iespējas torpedēt ostas, Reformu partija caur kādiem draugu draugiem atrada Pasaules Bankas ekspertus, kuriem pasūtīt politizētu pētījumu ar jau iepriekš uzdotu ievirzi – pēc iespējas niknāk nokritizēt Latvijas brīvostu pārvaldes, sniegt dažādas trakas idejas šo pārvalžu „darbības uzlabošanai”, un galvenais, ko Reformu partija gaidīja no Pasaules ekspertiem – lai viņi rekomendē, ka jāizmaina ietekmes attiecība ostu valdēs par labu valdībai, atņemot teikšanu pašvaldībām. 275 tūkstoši tika maksāti par šo vienīgo frāzi, bet viss pārējais interesēja mazāk.
Pētījums tika pasūtīts īpaši ciniskā, bezkaunīgā veidā - bez kāda konkursa. It kā pasaulē nebūtu citu zinātnieku, ekspertu, kas varbūt par daudz mazāku summu veiktu daudz nopietnāku darbu.
Pētījums nevienam, izņemot Reformu partiju, nebija vajadzīgs. Brīvostu pārvaldēm un Satiksmes ministrijai pētījums bija vajadzīgs kā zaķim piektā kāja – gan ostas, gan ministrijas darbinieki jau tāpat nepārtraukti pēta tirgu un konkurētspējas palielināšanas iespējas, neprasot kādas papildu naudas no valsts budžeta – sava ikdienas budžeta ietvaros. Ko gan tādu jaunu, ko Latvijā nezina, var izpētīt tūristi un caurbraucēji no ārzemēm, kam par ostu biznesa rezultātiem galva nesāp, bet interesē tikai atstrādāt savu honorāru? Skaidrs, ka no šāda pētījuma varēja sagaidīt kādas paviršības un prātvēderības.
Tomēr Pasaules Bankas eksperti ir smagi pievīluši, lai neteiktu, ka „uzmetuši” Reformu partiju. Ekspertu ziņojumā gan ir sacīts daudz kas, taču nav ieteikuma, ka ostu valdēs būtu jāmaina locekļu attiecība par labu valdībai.
Ir pat vēl trakāk! Rudenī, kad gāja vaļā batālijās ap budžeta pieņemšanu, Reformu partija panāca, ka ostām, papildus jau tiem nodokļiem, kas tiek maksāti, jāuzliek jauns nodoklis – tāda, kā „kontribūcija”. Taču Pasaules Bankas ziņojumā ieteikts valdībai lēmumus par nodokļu ieviešanu balstīt uz detalizētu cenu elastīguma analīzi, uzsvērts, ka nodokļu ieviešana nedrīkst mazināt ostu konkurētspēju. Tas jau ir pilnīgā pretrunā ar to politiku, kuru aizvadītajā gadā piekopa Reformu partija – ar kvēlām putām uz lūpām un bez kādas cenu analīzes tā visu gadu cīnījās, lai Latvijas ostu konkurētspēju mazinātu. Faktiski Reformu partija uzstājās kā Krievijas, Igaunijas, Lietuvas interešu aizstāve.
Savukārt Pasaules Bankas ekspertiem laikam ir sameties kauns un nav cēlusies roka ziņojumā rakstīt apzināti kaitīgus ieteikumus.
Ekspertu ziņojumā gan ir visādi ieteikumi, par kuriem var strīdēties, var tos ņemt vērā, var neņemt. Ir arī tādi, kas neapšaubāmi jāņem vērā – piemēram, ka valdībai jāplāno un jānodrošina finansējums dzelzceļa sektoram, lai uzlabotu loģistikas ķēdi, ka Rīgas ostai jāpublicē atbildes par Valsts kontroles identificētajiem pārkāpumiem.
Taču, vai par šādiem pašsaprotamiem ieteikumiem bija jāmaksā 275 tūkstoši latu?
Par šādu summu taču varēja pateikt tik daudz labu darbu! Varēja kādu bērnudārzu saremontēt, sociālajai mājai jumtu uzlikt, apmaksāt kādas sporta skolas izdevumus, pensionāriem kaut ko nopirkt.
No otras puses – 275 tūkstoši jau nemaz nav tik milzīga summa. Tie nav astoņi miljoni vai 80 miljoni. Jāpriecājas, ka izķēzīts tik maz. Jābažījas tikai, ka nākamajā gadā kādam tukšam „mērkaķbiznesam” var tikt atvēlētas jau lielākas naudas. Notiks taču gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, un tur gan varēs „apgūt” ne vienu miljonu vien.