Droši Kalvīša pēdās

2005. un 2006. gadā toreizējais premjers Aigars Kalvītis nikni skandalējās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu par KNAB darbinieka Ilmāra Bodes atlaišanas tēmu. Loskutovs par visu vari gribēja tikt vaļā no Bodes, bet Kalvītis bija pret. Zinoši ļaudis runāja, ka Kalvītis Bodi aizstāvot tāpēc, ka tas pildot Kalvīša pasūtījumus. Bija nebeidzama jezga, zvērīga kliegšana, zobu griešana un tiesu darbi. Beigu galā visās tiesu instancēs lēma, ka Kalvītim jāpastāv pie ratiem. Loskutovs gavilēja, bet Bodem darbs bija jāzaudē.

Tagad ir jau 2014. gads, bet kaunpilnā vodeviļa turpinās līdzīgā stilā. Likteņa ironija un déjà vu – uz skatuves atkal ir tā pati situācija, tikai ar mazliet citiem aktieriem. Kalvīša lomas tēlotājs, demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis ir atcēlis KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par KNAB darbinieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Streļčenoks Strīķi atlaida par absolūtu nepakļaušanos, par atskaišu nerakstīšanu, par nenākšanu uz darbu, par to, ka tajā laikā, kad viņš bija atvaļinājumā, Strīķe atcēla viņa rīkojumus. Taču Dombrovski Streļčenoka sāpe nav interesējusi. Viņš ir meklējis likumu ruļļos nevis to, kā KNAB priekšniekam atvieglot darbu, bet kā sasiet rokas – kādu nebūt pamatojumu, kāpēc atbrīvošanu atcelt.

Dombrovskis piepeši ir atcerējies, ka pastāv tāds Darba likums un tajā ir 110. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Lūk, kā pēdējās savas premjerēšanas dienās Dombrovskis ir nostājies arodbiedrības pusē! Līdz šim savā praksē viņš arodbiedrību viedokli konsekventi, auksti un principiāli ignorēja. «Fiskālās konsolidācijas vidējā termiņa pasākumu» laikā arodbiedrību kunksti premjeram bija tukša skaņa. Tagad negaidīti arodbiedrība un Darba likums celti tādā godā.

Dombrovskis ir formāli aizsedzies ar likumu aktiem, lai nevajadzētu runāt pēc būtības par KNAB problēmām. Atceļot Strīķes atcelšanu, viņš atkal ir «uzņēmies politisko atbildību» – novēlis KNAB samezglojumus uz pēcnācējas Laimdotas Straujumas pleciem un arī uz to nezināmo premjeru, kas nāks vēl pēc Straujumas. Skaidrs, ka Straujuma 10 mēnešos KNAB iekšējās kolīzijas pat pie vislabākās gribas nespēs atrisināt. Visāda pamatojumu meklēšana, kam kuru un kā izvērtēt, sākas no nulles.

Dombrovskis varēja cieti pateikt: «Jāļauj Streļčenokam strādāt! Pietiek ākstības! Pietiks Strīķei pataisīt KNAB par izsmiekla objektu! Pietiks viņai tēlot priekšnieci, kas viņa nav!»

Tā vietā Strīķe atkal ir uznesta augstā pjedestālā, bet KNAB priekšnieks pazemots.

Turpināsies viss vecais – KNAB darbinieku mobings pret Streļčenoku tagad būs spārnos, Strīķes grupējums turpinās savu ierasto patvaļu un spļaus virsū Streļčenokam. Streļčenoks būs atbildīgs par visu slikto, kas notiek KNAB, bet laurus privatizēs Strīķe. Lai gan maz ticams, ka kādi panākumi reāli iespējami...

Nebeidzamie kašķi KNAB iekšpusē ir noveduši pie tā, ka novārtā ir pamests biroja īstais pamatdarbs – korupcijas novēršana un apkarošana. Koruptanti dzer šampanieti, bet Strīķe nesen solīja sadarboties kaut vai ar sātanu, ja vien viņš būs pozitīvi noskaņots.

Tā vien izskatās, ka sātanam jau sen birojā ir savs kabinets, jo neviens cits šo kantori tā īsti nevada. Īstās korupcijas apkarošanas vietā KNAB jau vairāku gadu laikā tik vien spēj, kā rībināt politiski propagandiskas bungas. Rezultāti ir nekādi. Neviena «skaļā lieta» nav novesta līdz galam. Savulaik tik izbazūnētā «oligarhu lieta» ir izčākstējusi, un nevienam Šleseram nekas nebūs. Un laikam jau nav arī par ko. Ja pierādījumu bāze ir viesnīcā Rīdzene noklausītas sarunas, kurās viens blefotājs izklāsta otram savas biznesa idejas, tad diezin vai kāda tiesa to ņems nopietni.

Var jau arī saprast Dombrovski. Gan jau savā operatīvajā darbībā Strīķe ir savākusi ne mazumu mapīšu arī par Vienotību un šīs partijas ļaužu radiniekiem. Ja viņu noklausītās sarunas atskaņos tiešajā ēterā, tautai būs mute vaļā, ka tā var runāt «svētie» un «tiesiskie». Tāpēc, tiesājot Streļčenoka un Strīķes maču, Dombrovskis punktus ieskaita vienos vārtos Strīķes labā.

Taču tas nav labi. Skatītāji redz un jūt netaisnīgu tiesāšanu.

Reiz hokeja spēles laikā izsvilpa tribīnēs ienākušo Kalvīti. Arī Dombrovski skatītāji redz.

Turpinot iet pa Kalvīša un Tautas partijas pēdām, Dombrovskis un Vienotība var nonākt turpat, kur tagad ir Kalvītis un Tautas partija. Vai tiešām Vienotība grib atkārtot tikpat drūmu procesiju pa skuju taku?

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.