Ir brīnišķīgi, ka esam NATO valsts un mums ir NATO līguma 5. panta garantijas, ka ārējas agresijas gadījumā tiksim militāri aizstāvēti ar visas NATO spēku. Nebūtu ne vainas arī tam, ka šajos skaudrajos laikos uz Latviju atbraukuši daži simti NATO karavīru, lai demonstrētu šo vienotību.
Bēda tikai, ka viena daļa NATO karavīru ir slikti audzināti un ir iegriezušies krogos, piedzērušies, ālējušies, kāvušies un gala beigās vienam nīderlandietim pārsists galvaskauss. Jo ir gadījies sastapt tikpat slikti audzinātus vietējos puišus, kam arī adrenalīns dzīslās kūsā. Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir bijušas uzdevumu augstumos un karavīra piekāvējus ir jau aizturējušas. Tas ir jauki.
Incidenti ar sabiedroto karavīru iesaisti ir bijuši vairāki un dažādi, Ventspilī un Rīgā.
Rīga ir metropole, kurā jau sen par pierastu lietu ir kļuvis, ka ārvalstu jaunekļi nokārtojas pie pieminekļiem un tautu draudzība dažkārt pārvēršas kautiņos, aplaupīšanās un tamlīdzīgās neglītās ainās. Tāpēc Rīgas mērs uzmanību incidentiem nepievērš. Turpretī nelielā Ventspils tādus ērmus nav redzējusi un pilsētas galva Aivars Lembergs tomēr kaut kā mēģina protestēt pret to, ka kādi atbraucēji urinē kāpņutelpās un izrausta puķes apstādījumos, kuru skaistumam ieguldīti pilsētas budžeta līdzekļi. Jo Lembergs ir pilsētas saimnieks un saimniekam nepatīk nekārtība. Tāpēc viņš ir rakstījis bargu vēstuli NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam, ka tā darīt neklājas un prasījis atvainoties ventspilniekiem par karavīru izdarībām. Tas ir mazliet saspilgtināti, bet citādi aizņemtais ģenerālsekretārs problēmu var nepamanīt. Rasmusens, ja arī neatvainosies, tad, cerams, vismaz pievērsīs uzmanību karavīru disciplīnas jautājumam.
Jebkura armija – okupantu, sabiedroto vai savējā – nedrīkst cūkoties. Vēl sliktāk, ja sabiedroto armija uzvedas kā okupanti.
Diemžēl aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir tik ļoti pārņemts ar izpatikšanu NATO amatpersonām, ka Lemberga kritiku tulko kā apdraudējumu valsts drošībai. Lai maz neliktos, viņš pat plāno pieprasīt sasaukt ārkārtas Nacionālās drošības padomi, „lai izvērtētu Lemberga darbības un lemtu par rīcību attiecībā uz Lemberga darbībām”.
Tad jau Latvijā nevienam nav tiesību pat iepīkstēt, lai ko NATO karavīri vai citi ārzemnieki nedarītu. Latviešu krogusdzērājiem bija vēlīgi smaidot jāpaiet maliņā un jāļauj apčamdīt savas meitenes, bārmeņiem bija laipni jānoskatās, kā dārgie viesi liek kājas uz galda. Tad jau arī Latvijas hokeja izlase apdraud drošību, jo viņi politnekorekti apspēlēja ASV izlasi. Tos latviešu aizsardzības spēlētājus, kas amerikāņiem pie vārtiem neļāva sist pa rokām Kristeram Gudļevskim, jātiesā un jāizskata jautājums Nacionālās drošības padomē! Jo amerikāņi ir mūsu stratēģiskais partneris, kuram jābučo kurpju purngali, nevis jāvinnē vai jākritizē.
Amerikāņi pa pasauli soļo ar ASV prezidenta Baraka Obamas iedvesmojumu par ASV īpašo misiju būt demokrātijas sardzē jebkurā punktā uz globusa. Diemžēl ne vienmēr un katrā vietā tas, ko amerikāņi nes, ir vērtības un demokrātija. Arī Latvijā nereti ir gadījies saskarties ar diezgan bezkaunīgu attieksmi. Latviju par vienu no teritorijām, kurā veikt savus sociālantropoloģiskos eksperimentus, ir izvēlējies blēdīgais miljardieris Džordžs Soross Viņa finansēti tīklojumi jau otro gadu desmitu skalo ļaužu smadzenes, kaitē likumdošanai un tiesu sistēmai. Daži ASV vēstnieki ir nekautrīgi regulējuši Latvijas iekšpolitiskās, partiju savstarpējo attiecību norises. Pat arī rupji jaukušies tiesu varas lietās, norādot, kādas krimināliietas un pret ko rosināt. Reiz pat ģenerālprokurors nodeva kādas krimināllietas materiālus ASV vēstniekam. Šī lieta tika rosināta pret Latvijas poligrāfijas firmu, lai gan patiesībā nevis latvieši bija pie vainas, bet amerikāņu firma bija latviešus „uzmetusi”. Amerikāņi nekautrējās pieprasīt izdot iemešanai uz 30 gadiem savā cietumā Latvijas pilsoni, krievu jaunieti no Imantas, lai gan viņš nekad mūžā Amerikā nav bijis un attiecīgi Amerikā noziegumus nav varējis veikt.
Ir jauki, ka NATO ir lietussargs un sabiedrotais pret krievu lāci, kas asiņainā skurbumā nupat ir pagalam aptracis. Tomēr tas nenozīmē, ka latviešiem pārpateicīgā pārlaipnībā jāpadodas un jāatdodas jebkurā jautājumā. Ir jāsaglabā pašcieņa un, ja amerikānis pie mūsu vārtiem sit ar nūju pa olām, tad jāgāž viņam pretī pa mūli. Tas nav aiz naida, jo amerikāņi ir draugi. Tas jādara aiz pašcieņas. Ja būsim sulainīgi, tad arī NATO mūs nevērtēs augstu un kara gadījumā tai nebūs žēl atdot Latvijas teritoriju frontes līnijas izlīdzināšanai. Ja būsim ar pašcieņu, tad ar Latviju rēķināsies. Tāpēc nevajag zīmēt Lembergu par Latvijas ienaidnieku! Viņš iedod bietē, ja redz, ka uzbrucējs grūžas virsū mūsu komandas vārtsargam.