Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks nesen intervijā LNT sacīja, ka kāds premjeres biroja darbinieks viņu mēģinājis mācīt, kā uzvesties, devis padomus, ko KNAB vajadzētu darīt un ko nevajadzētu. Tas nepārsteidz. Arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) klaji nostājas pret Streļčenoku, veidodama «komisiju», kuras uzdevums būs atrast kādu veidu, kā no Streļčenoka atbrīvoties.
Izskatās, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kur Vienotība ieguva četras vietas no astoņām, šai partijai ir tā sakāpis galvā, ka bremzes pavisam atlaidušās un tā vairs nekautrējas.
Normāli vajadzētu būt tā, ka partija visādi slēpj savas tieksmes ietekmēt un regulēt tiesībsargājošu iestādi. Jo tādā valsts iekārtā, kas nav totalitāra, partiju varai nav pieņemts saplūst ar tiesu varu un represīvām iestādēm. Taču Vienotība vairs jau pat nesarkst un skaļi piesaka savas pretenzijas uz varu pār KNAB. Ir acīm redzams, ka Streļčenoks Vienotībai nav savējais, jo ir atļāvies ievadīt izmeklēšanu par ekspremjera Valda Dombrovska episki rainiskajiem kredītiem. Izmeklēšana notiek arī par Laimdotas Straujumas iespējamiem interešu konfliktiem. Ja būtu tā, kā bija agrāk, kad reālā vara KNAB piederēja Jutai Strīķei, bet priekšnieki skaitījās par priekšniekiem tikai formāli, nekas tāds nebūtu iespējams – agrāk KNAB Vienotības (Jaunā laika) kamparzaķiskās izdarības piesedza, izlikās nemanām, toties ļoti skarbi un bieži vien arī bez pamata vērsās pret citām partijām.
Lai atgrieztos laimīgajā pagātnē, kad KNAB ēda no rokas, nav citu variantu, kā tikai padzīt no biroja Streļčenoku un atgriezt darbā Strīķi ar visām pielaidēm valsts noslēpumam. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis atkal ir demonstrējis savu partijas piederību un, neievērojot likumā noteiktās procedūras, piešķīris Strīķei pielaidi. Interesanti, ka ģenerālprokurors nav kautrējies slēpt neapmierinātību ar šo lēmumu un Maizīša lēmumu atcēlis. Ģenerālprokurors vienreiz jau tika devis Maizītim mājienu ar sētas mietu, bet acīmredzot tas nelīdz – politiskā aizmugure pārāk spēcīga.
Ir turklāt vēl tā sagadījies, ka šajā pašā laikā citai politiķei – Nacionālās apvienības pārstāvei Baibai Brokai – Maizīša kantoris pielaidi valsts noslēpumam nedod un nepaskaidro, kāpēc nedod. Brokai kā tieslietu ministrei pielaide tā kā būtu vajadzīga. Bet Broka nav no Vienotības.
Streļčenoks atzīstami izmanto katru likuma pantu un burtu, lai noturētos savā krēslā. Taču nav jau viņš pārcilvēks. Pret viņu ir nostājusies ietekmīga, valdoša partija, kas darīs visu, lai viņu diskreditētu un nostumtu no ceļa. Vienotība grib tādu KNAB, kas bez ierunām izpilda pavēles, nevis tā kā tagad, kad KNAB vienlīdz sāpīgi žvadzina roku dzelžus gan pret Vienotības, ZZS, Saskaņas centra un jebkuras citas partijas politiķiem, ja tie darījuši ko aizdomīgu un, iespējams, nelikumīgu.
Partijas saplūdums ar represīvu iestādi demokrātiskā sabiedrībā ir kas nepieļaujams, amorāls, pretīgs. Diemžēl Latvijā politiskās elites tikumi atšķiras no demokrātisku valstu tikumiem un izpratne par KNAB lomu un vietu ir slima. Vienotība spēj saprast tikai tādu KNAB, kas apkalpo Vienotību. Citāds KNAB ir nevēlams.