Mazās zāles valdība

© f64

Ir normāli, ja politiska partija cenšas iegūt pēc iespējas lielāku ietekmi, lai varētu realizēt savas ieceres, pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Nenormāli ir tad, ja kāds politisks spēks sagrābj sev varas monopolu un nekorektām metodēm, pārkāpjot demokrātiskas un tiesiskas valsts principus, cenšas šo varu noturēt un paplašināt. Partija Vienotība diemžēl ir tāda partija, kas cīņā par varu metodes neizvēlas. Viena no pamatmetodēm, ar kuru šis politiskais spēks nāca pie varas un ir iecerējis turpināt, ir represīvu spēka struktūru pakļaušana sev un saplūdināšana ar sevi. Šīs represīvās struktūras tradicionāli tiek izmantotas, lai vajātu un diskreditētu konkurentus, vienlaikus rūpējoties, lai pašu korupcijas un blēdību gadījumi tiktu piesegti.

Kamēr par KNAB priekšnieku bija Aleksejs Loskutovs, vajāšanu un piesegšanu mehānisms strādāja kā ieeļļots. KNAB darbiniece Juta Strīķe nodrošināja politiskā pasūtījuma izpildi, Loskutovs pildīja runasvīra un formālā priekšnieka funkcijas. Taču sanāca tā, ka nākamajiem KNAB priekšniekiem Normundam Vilnītim un pēc viņa arī Jaroslavam Streļčenokam gribējās pašiem vadīt KNAB, nepildot pavēles no valdošās partijas biroja.

Tāpēc KNAB darbs ir ja ne paralizēts, tad ļoti apgrūtināts. Likumi mūsu valstī ir sarežģīti un dod iespēju Strīķei atkal un atkal atgriezties, lai gan Streļčenoks viņu jau trīs reizes ir atlaidis. Nevarot atlaist Strīķi pavisam, Streļčenoks ir pazeminājis Strīķi amatā.

Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) pauž izbrīnu par to, kāpēc Streļčenoks šādu lēmumu pieņēmis tieši pirms atvaļinājuma. Par to nav ko brīnīties, jo Straujuma brīnītos arī tad, ja Streļčenoks lēmumu pieņemtu ilgi pirms atvaļinājuma, atvaļinājuma laikā vai

pēc atvaļinājuma. Cits Vienotības politiķis Ainars Latkovskis nievā Streļčenoku par vāju, par tādu, kurš nerisina konfliktu un tādā garā.

Runa nav par vājumiem vai atvaļinājumiem, bet par to, ka nekādi neizdodas īstenot ieceri dabūt Streļčenoku nost no amata. Vienotība izmisīgi izmēģina visādus veidus, organizējot speciālas komisijas KNAB priekšnieka atlaišanai, gudro, kā izmainīt likumus tā, lai KNAB atkal pabāztu zem sava jumta.

Šādos apstākļos klibo galvenais darbs – Vienotības konkurentu iznīcināšana, rosinot pret viņiem safabricētus kriminālprocesus. Tāpēc valdošā partija izmantotu citus resursus – tās struktūras, kas partijai ēd no rokas. Viena šāda struktūra ir SAB, kuras priekšnieks Jānis Maizītis Vienotībai bija savējais jau tad, kad strādāja par ģenerālprokuroru. Konkurentu diskreditācijas un viņu varas areāla mazināšanas druvā Maizītis strādā ar brutālām, taču efektīvām metodēm – vienkārši nedod citu partiju politiķiem pielaides valsts noslēpumam. SAB nav nevienam jāpaskaidro, kāds ir iemesls pielaides nedošanai, tāpēc iespējama brīnišķīga, pilnīga patvaļa.

Iepriekš bez pielaidēm palika opozīcijas partijas Saskaņas centrs politiķi Andrejs Elksniņš un Jānis Urbanovičs, kas liedz viņiem pilnvērtīgi darboties Saeimas komisijās. To vēl kā nebūt var pārdot publikai, stāstot, ka Saskaņas centrs ir «Kremļa spalvainā roka», kuru nedrīkst noslēpumiem laist klāt. Taču līdzīgā veidā tiek žmiegta arī «vispatriotiskākā no patriotiskajām» Nacionālā apvienība, kuras pārstāvjiem, tieslietu ministrei Baibai Brokai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, tāpat pielaides netiek dotas. Amizanti, ka tajā pašā laikā Strīķei Maizītis pielaidi cenšas iedot pretlikumīgi un enerģiski. Bet tas dabiski – abi taču no vienas partijas.

Šādā bezpielaižu laikmetā Ministru kabineta sēdes notiek divos dažādos veidos. Parastās sēdes notiek parastajā vietā – Ministru kabineta sēžu zālē, kuru rotā uzraksts «Viens likums, viena taisnība visiem». Tiklīdz darba kārtībā ienāk kāds jautājums, kurā tiek cilātas slepenas tēmas, ministri, kam ir pielaides, pārceļas strādāt uz Mazo zāli, kur tos nedzird Nacionālās apvienības ministru ausis.

Bet ko darīt, kad jāizskata visaugstākā slepenības līmeņa jautājums, kam nepietiek pat ar SAB doto pielaidi un ko drīkst lemt tikai visvisuzticamākie? Tad ministri paliek pavisam šaurā lokā un pārceļas uz apspriedi Ministru kabineta Mazajā mājiņā.

ājiņā.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais